Jānis Bordāns

Bijušais ministrs

Publikācijas presē:

• Cilvēki var būt droši – par mājokļiem NĪN palielinājuma nebūs /Kurzemnieks, 2020/;
• Sprādziena nebūs /Kurzemes Vārds, 2020/;
• Ārkārtējā situācijā nav citas saprātīgas alternatīvas, kā vien uzticēt lielākas pilnvaras valdībai /Jurista Vārds, 2020/;
• Trīs Baltijas valstu skatījums uz padomju okupāciju un tiesībām prasīt nodarīto zaudējumu kompensāciju /Jurista Vārds, 2019/
• Mikroklimats kolektīvā – kas ir un kas nav veselīgi? /Jurista Vārds, 2019/
• Vai ilgā tiesāšanās ir pamats maigam sodam? /Kurzemes Vārds, 2019/
• Atjaunot sabiedrības ticību tiesiskumam /Jurista Vārds, 2014/
• Tieslietu ministra sapnis par tiesisku valsti /Jurista Vārds, 2013/
• Būtiski mainīti valsts kriminālpolitikas mērķi /Jurista Vārds, 2013/
• Nepopulārs, bet nozīmīgs lēmums /Latvijas Avīze, 2013/
• Par Valststiesību dienu un valststiesību aktualitātēm /Jurista Vārds, 2012/
• Preambula būtu atbilstošs Satversmes kodola aizsardzības papildu mehānisms /Jurista Vārds, 2012/
• Par nākamo Valsts prezidentu /Latvijas Avīze, 2011/
• Vai Latvijas valstiskums ir tabu? /Latvijas Avīze, 2010/
• IT industrijai nav jāmaksā /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2004/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs Krišjāņa Kariņa valdībā
• 13.Saeimas deputāts
• Rīgas domes deputāts
• 5.Saeimas deputāts (ar “mīksto” mandātu)
• Tieslietu ministrs Valda Dombrovska valdībā
• Tieslietu ministra parlamentārais sekretārs (2011-2012)
• Ministru prezidenta V.Dombrovska parlamentārais sekretārs (2010)

Dalība partijās:

• Konservatīvie
• Demokrātiskie patrioti
• Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
• Pilsoniskā Savienība
• Latvijas Ceļš
• VĻKJS

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Patiesais labuma guvējs:

• “Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds”

Pieredze menedžmentā:

• Latvijas Zaļo ceļu asociācijas prezidents (kopš 2018.g.)
• Zv. advokātu biroja WALL (“Bordāns un Beļajevs”) vadītājs (kopš 1997., šobrīd darbība apturēta);
• SIA “2E” – direktors (2000)

Darba gaitas:

• Zvērināta advokāta privātprakse (kopš 1996.g. );
• SIA “SK Media” (žurnālu un periodisko izdevumu izdošana) – valdes loceklis (2009-2010)
• SIA “Pilsētas ganības” (NĪ darījumi) – valdes loceklis (2007-2010)
• Zvērināts advokāts advokātu birojā WALL (iepriekš “Bordāns un Beļajevs”) vadītājs (1997-2018);
• SIA “Dylan distribution” valdes loceklis (2005-2018.g., 2005-2006. īpašnieks)
• SIA “Allied Domecq Spirits&Wine Latvia” valdes loceklis (2002-2006)
• SIA “2E” – direktors (2000)
• AS “Alfa Ekspo” administrators (1998-2001)
• SIA “Polarbek Latvija” administrators (1998-2001)
• Valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Televīzija”, ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos (1995-1996);
• Maijas Blaubergas Zvērinātu advokātu birojs, advokāta palīgs (1993 – 1996);
• Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļas
  galvenais speciālists (1992 – 1993);
• Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūra, prokurora palīgs (1990 – 1992)

Parādsaistības: 10 487.60 EUR

Papildu informācija:

• 2022.gadā kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās, taču partija “Konservatīvie” palika zem 5% barjeras;
• 2022.gada maijā, apsūdzot tieslietu ministru saistībā ar uzņēmējiem Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko, kuriem ir noteikts drošības līdzeklis apcietinājums maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, opozīcijas deputāti pieprasa Bordāna demisiju – Puaro.lv ;
  Lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Bordānam Saeima noraida – Puaro.lv ;
• 2022.gada 20.janvārī Gunāra Astras piemiņai veltītā pieminekļa atklāšanā izdevību pucēt savas spalvas, piezīšoties Gunāra Astras piemiņai, garām nelaida arī Bordāns. Taču tas viņam diez kā neizdevās, jo klātesošie viņu izsvilpa: Tauta izsvilpj Bordānu, kurš cenšas piezīsties Gunāra Astras piemiņai VIDEO – Puaro.lv ;
• 2021.gada decembrī vācu tabloids “Bild” publicē neglaimojošu rakstu par Latviju, kurā pieļauj, ka Bordāns un Jurašs saņēmuši 500 000 eiro kukuli – Puaro.lv ;
• 2021.gada oktobrī vakcinēšanās pret C-19 dēļ saasinās Bordāna un Augstākās tiesas vadītāja Aigara Strupiša konflikts – pārmetot nostāšanos dezinformācijas izplatītāju pusē, Bordāns paziņo par neuzticēšanos Strupišam, bet Augstākās tiesas vadītājs izsaka aizdomas par Bordāna centieniem angažēt tiesu: Vakcinēšanās dēļ saiet matos Bordāns un Strupišs – Puaro.lv;
• 2021.gada oktobrī, Covid-19 pandēmijas 3.vilnī, Tieslietu ministrs Bordāns rosina krīzes vadības grožus nodot bruņoto spēku rokās – Puaro.lv;
• 2021.gada septembra sākumā Ogres mērs Egils Helmanis pieprasa Bordāna oficiālu publisku atvainošanos par nepatiesajām apsūdzībām (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada maijā publicē pētījumu, kur secināts – vairāk nekā 70% tiesnešu uzskata, ka Bordāna vadītā Tieslietu ministrija negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada martā izgāžas tieslietu Bordāna neatlaidīgie mēģinājumi Tieslietu padomes sēdē noskaņot sev par labu padomes locekļus un panākt balsojumu par Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu nosodošu rezolūciju (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada martā Bordāns aicina Tieslietu padomi nosodīt Augstākās tiesas priekšsēdētāju Strupišu par viņa “neargumentētiem pārmetumiem” Lemberga prāvas tiesnesei (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada martā Bordāns izsaka vēlmi Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā Zakatistovu nomainīt ar JKP biedru Gati Eglīti (ŠEIT vairāk);
• VIDam iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka Bordāna alga pērn palielinājusies par 2302 eiro, gada laikā nopelnot 71 877 eiro. Pērn viņa ienākumi bija 71 877 eiro, savukārt 2019.gadā – 69 575 eiro eiro, bezskaidras naudas uzkrājumi gada laikā palielinājušies par 25 702 eiro, sasniedzot 48 627 eiro, bet parādsaistības samazinājušās līdz 7436 eiro, kas ir par 3051 eiro mazāk nekā 2019.gadā. Rīgā Bordānam pieder zeme un māja, kā arī cita zeme un māja ministram ir kopīpašumā ar citu personu. Bordānam pieder automašīna “Honda crv”, kā arī valdījumā vieglā automašīna “Tayota rav4” (ŠEIT vairāk); Tāpat deklarācija uzrāda, ka Bordāns naudu glabā Austrijā (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 28.februārī TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna advokātu biroju WALL, nolīgusi viena no pusēm “Olainfarm” mantinieču strīdā (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada februārī, pirms tiek pasludināts spriedums prāvā, Lembergs izsaka aizdomas, ka Bordāns un Jurašs to jau ir “pasūtījuši” un tas jau ir zināms (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada sākumā, kad sabiedrībā uzvirmo sašutums, ka likuma nepilnību dēļ mākslinieka Vīlipsona ģimenei var tikt atņemts likumīgā kārtā iegādāts dzīvoklis, nāk klajā informācija, ka jau divus gadus pirms tam Vīlipsoni par to informējuši Bordānu, kurš solījis “turēt rūpi”, lai ģimene netiktu izlikta (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada februārī nāk klajā informācija, ka tieslietu ministrs Bordāns novilcinājis lēmuma pieņemšanu par disciplinārlietas ierosināšanu pret JKP biedriem pietuvināto tiesu izpildītāju Augustovu (ŠEIT vairāk);
• Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns TV24 raidījumā “Kārtības rullis”
  pauž viedokli, ka tieslietu ministram Bordānam vajadzētu korektāk un ar cieņu izturēties pret tiesu varu (ŠEIT vairāk);
• Klajā nāk informācija, ka Bordāns nomuļļājis lēmumu par partijai pietuvinātas tiesu izpildītājas disciplinārlietu (ŠEIT vairāk);
• Bordāna atbilde Tiesnešu padomes rezolūcijai: Patīk jums vai nepatīk, es savu viedokli turpināšu paust (ŠEIT vairāk);
• Tieslietu padome pieņem rezolūciju, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna pausto nepatiku par Vidzemes rajona tiesas spriedumu Magoņa un Osinovska kukuļošanas lietā var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīs šo lietu augstākās instancēs (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada janvārī, pēc bijušā “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa un miljonāra Oļega Osinovska attaisnošanas pirmajā tiesu instancē tieslietu ministrs Jānis Bordāns asi kritizē rezultātu, apšauba tiesneša profesionalitāti un reputāciju, sola vērtēt, vai pret tiesnesi jāierosina disciplinārlieta (ŠEIT vairāk);
• 2021.gadā veiktas izmaiņas “Latvijā ietekmīgāko cilvēku TOP 10”: uzņemoties iniciatīvu un atbildību, Ministru prezidents K.Kariņš rīkojoties aktīvi, atsakoties no neitrāla arbitra lomas valdībā, attiecīgi ir audzējis ne tikai savu ietekmi, bet mazinājis arī ietekmīgākās partijas JKP ietekmi, kas reitingā atspoguļojas, tās pārstāvjiem Bordānam un Jurašam noslīdot zemāk (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada janvārī Bordāns noliedz partijas biedrenes Šuplinskas slikto darba kvalitāti (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada novembrī opozīcijas deputāts A.Gobzems izsaka neglaimojošus minējumus – kas ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns? Taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš “interesantos” darījumos jau no laika gala (ŠEIT vairāk);.
• 2020.gada novembrī minēts “Latvijā ietekmīgāko cilvēku top10” kā Nr.1;
• 2020.gada novembrī nelikumīgi iegūtas autostāvvietas caurlaides skandāla dēļ demisionē VARAM ministrs J.Pūce, bet transportnozari sagrāvušie Linkaits un Bordāns turpina “strādāt” (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada novembrī tieslietu ministrs J.Bordāns kļūst par katoļu baznīcas “reklāmas seju” (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada oktobrī Bordāna iecerētie grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” rāda, ka ministrs iecerējis žurnālistu pētniecību pakļaut specdienestu kontrolei, savukārt pašus žurnālistus sadalīt valdošajai sistēmai noderīgajos un „pārējos” (ŠEIT vairāk);
• VID valsts amatpersonu deklarācija par 2019.gadu liecina, ka
  Bordāna alga 2019.g. sasniegusi 66 571,06 eiro, vēl 3004,78 viņam tikuši par gada sākumā pildīto deputāta darbu Saeimā. Uzkrājis viņš ir 10 220 eiro “Swedbank” un 12 705 eiro “Austrijas Grazer Wechselseitige” AG; viņam pieder 2007. gada izlaiduma auto “Honda CRV”, bet valdījumā – 2018. gada “Toyota RAV4”;
• 2020.gada septembrī laikraksts atgādina noslepkavotā zvērinātā advokāta P.Rebenoka, toreiz ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) padomnieka un Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieka, intervijā pausto: “Bordāns ir oligarhu vēstnesis valdībā” (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada aprīlī klajā nāk kārtējie Bordāna meli – ministrs centās sabiedrībai radīt viedokli, ka lēmums par pielaides anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro ir pieņemts nevis SAB, bet gan koalīcijas padomē, respektīvi, politiskajās aprindās (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada martā Tiesnešu disciplinārkolēģija atzīst par nepamatotu  Bordāna rosināto disciplinārlietu pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Sandru Meliņu par rupju nolaidību lietas izskatīšanā (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada februārī, galīgi piespiests pie sienas, Bordāns spiests oficiālā vēstulē atzīties publiskā blefā un blēņu runāšanā, Latvijas radio klausītājiem stāstot par it kā notikušām „ļoti daudzām apspriedēm”, kurās tiekot spriests, kā atbrīvoties no „tādiem cilvēkiem” kā viņa partijas biedrs Jurašs, lai gan patiesībā šādas informācijas viņa rīcībā nav bijis (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada februārī klajā nāk informācija, ka Bordāns valdībā pārstāv oligarhu – energoresursu jomas uzņēmēja Pētera Ragauša un Šveices advokāta, Ventspils mēra Aivara Lemberga arestēto aktīvu glabātāja Rūdolfa Meroni – intereses (ŠEIT vairāk);
• Intervijā Latvijas Radio 2019.gada decembrī Bordāns atzīst, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā ir kļuvusi iespējama, pateicoties esošajai valdībai (vairāk ŠEIT).
• 2019. gada decembrī, kad ASV Finanšu ministrija nosaka sankcijas ne vien pret bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet pēc būtības – pret Latvijas valsti, uzvirmo bažas, ka tam savu roku pielicis arī J.Bordāns, jo viņš savulaik bijis advokāts fondā, kas izveidoja tā dēvēto “Magņitska sarakstu” (ŠEIT vairāk);
• 2019.gada novembrī Bordāns, skaidrojot bēgšanu no TV žurnālistes, paziņo: “Mani grib nomelnot un pret manu amatu neizrāda pienācīgu cieņu” (ŠEIT vairāk);
• 2019.gada jūlijā izskan viedoklis, ka Bordāns, Strīķe un Jurašs cenšas sagrābt valsti caur spēk struktūrām, bet viņiem tas nesanāk, un kad
  JKP sapratīs, ka tai neizdodas sasniegt mērķi – “izveidot totālu kontroli pār spēka struktūrām”, tā varētu pamest Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. (ŠEIT vairāk). Turklāt cīņā par varu JKP “spice” aizmirst par saviem ideāliem (ŠEIT vairāk). 
• 2019.gada maijā tieslietu ministrs Bordāns izsaka neuzticību Ģenerālprokuroram Kalnmeieram un paziņo, ka nolēmis
  vērtēt viņa atbilstību amatam saistībā ar attieksmi un darbībām cīņā ar naudas atmazgāšanu (ŠEIT vairāk);
• Tomēr Bordāns nespēj paskaidrot, kāpēc nevēlas ziņojumu par Kalnmeieru atklāt sabiedrībai (ŠEIT vairāk);
• Vairāk nekā pēc divu mēnešu ilgas slēpšanas, Tieslietu ministrijas maija vidū sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais “Informatīvais ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera neatbilstību ieņemamajam amatam” jūlija beigās Bordānam pēc oficiāla informācijas pieprasījuma ir nācies atcelt šim dokumentam noteikto ierobežotas pieejamības statusu (ŠEIT vairāk);
• 2019.gada februārī Bordāns paziņo, ka par pusmiljonu revidēs tieslietu sistēmu (ŠEIT vairāk). Tomēr pēc mēneša atklājas, ka viņa vadītā ministrija vēl pat nav sākusi iepirkumu, lai izvēlētos šī audita veicēju (ŠEIT vairāk). Savukārt augustā klajā nāk informācija, ka tieslietu ministrs klusiņām atteicies no sava skaļi pieteiktā lēmuma (ŠEIT vairāk). Ziņu pamanījis, Bordāns vaino publicistus apmelošanā un viltus ziņu publicēšanā, par ko saņēma pirmstiesas brīdinājumu ar prasību savus melus atsaukt (ŠEIT vairāk);
• Aizstāvot partijas biedru, Saeimas deputātu Juri Jurašu, kuru prokuratūra lūdza izdot kriminālvajāšanai, tikko stājies tieslietu ministra amatā, Bordāns nosūtīja vēstuli (ŠEIT vairāk) ārvalstu vēstniecībām, izpelnoties sabiedrības un politisko aprindu sašutumu. ŠEIT vairāk;
• Pēc tam, kad valdības veidošana neizdevās Aldim Gobzemam (KPV LV) un Atim Pabrikam (Attīstībai PAR!), Valsts prezidents to uzticēja J.Bordānam (ŠEIT un ŠEIT vairāk), tomēr Bordāns to nespēja (ŠEIT vairāk). A.Pabriks kā izgāšanās iemeslu nosauc Bordāna graujošo nekompetenci un paškritikas trūkumu (ŠEIT vairāk);
• 2018.gadā Rīgas domes deputāts atgādina Bordānam par viņa komjaunieša gaitām un, iespējams, pārtapšanu par komunistu (ŠEIT vairāk);
• 2017.gadā nāk klajā publikācija “No komjaunatnes uz Tautas fronti – kas īsti ir JKP izveidotājs Jānis Bordāns?” (ŠEIT vairāk);
• 2010. gadā kļuva par premjerministra Valda Dombrovska padomnieku juridiskajos jautājumos. Nacionālā apvienība vēlāk izvirzīja viņu par tieslietu ministru Valda Dombrovska pēdējā valdībā.
• 2013. gada 1. novembrī Bordānu izslēdza no partijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, jo viņš nodibināja konkurējošu politisko veidojumu (“Demokrātisko patriotu” biedrību) ŠEIT vairāk;
• 2012.gadā, dažas dienas pēc kļūšanas par tieslietu ministru, Bordāns parakstīja MK noteikumus Nr.451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksē”, kā rezultātā daudzi zvērināti tiesu izpildītāji kļuva stāvus bagāti.
• Savulaik kā zv. advokāts Bordāns aizstāvējis Pēteri Šmidri un 2004. gadā panācis labvēlīgu spriedumu, liekot žurnālistei Ilzei Jaunalksnei atsaukt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju “Baltkom TV” un tās valdes priekšsēdētāju P. Šmidri ( ŠEIT vairāk);
• J. Bordāns ir bijis arī sabiedrisku organizāciju vadībā: „Rīgas Latviešu biedrības” domes loceklis, biedrības „Karatē klubs „Tori” sekretārs, biedrības „Demokrātiskie patrioti” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas biedrs.
• Padomju laikos Bordāns bija komjaunietis, pēc tam no 1989. gada darbojās Latvijas Tautas frontē.
• Ir biedrības “Latvijas Zaļo ceļu asociācija” valdes priekšsēdētājs, darbojas biedrību “In Patria Credere”, “Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds” valdēs