Liāna Langa (Bokša)

Liāna Langa Bokša

Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas palīdze

Dzimšanas gads: 1960.

Izglītība:

  • Ņujorkas New School College, filozofija un 20. gadsimta literatūra (1991– 1995)
  • Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte, Filoloģijas fakultāte (tagadējā Humanitāro zinātņu fakultāte), Latviešu valodas un literatūras nodaļa neklātienē (1958–1990)
  • Birutas Delles glezniecības studija (1979 – 1981)
  • Rīgas 50. vidusskola (1966 – 1977)
  • Rīgas 7. vidusskola (1978)

Profesija: dzejniece, sociālo tīklu aktīviste

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas:

  • Pirmās dzejas publikācijas:
    • 1987krievu valodā sarakstītu dzejoļu kopa žurnālā “Родник” (Nr. 3);
    • 1988: dzejolis “Lūgšana” biļetenā “Neatkarība” (1. numurā, septembrī)
  • Dzejoļu krājumi:
    • 1997: “Te debesis, te ciparnīca” (Daugava)’;
    • 2001: “Iepūt taurītē, Skorpion!” (Jaunā Daugava);
    • 2006: “Antenu burtnīca” (Neputns);
    • 2010: “Vilkogas” (Neputns);
    • 2018: “Velēnu kleita” (Neputns);
  • Esejas:
    • 2008: “Es varēju nesteigties: ceļojumu esejas” (Lietusdārzs)
    • kā arī dzejoļu publikācijas periodikā un antoloģijās franču, angļu, lietuvju, turku, ungāru, itāliešu, vācu, zviedru, krievu, ivritā un citās valodās.

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • NAV

Dalība partijās:

  • (Jaunā Konservatīvā partija) Konservatīvie

Darba pieredze:

  • LR 13.Saimas deputātes palīdze
  • Nodibinājums Nacionālās Rakstniecības atbalsta fonds – valdes priekšsēdētāja
  • SIA “Patafons” – valdes locekle
  • SIA “Idea Media” – valdes locekle
  • literārais žurnāls “Latvju Teksti”, redakcijas darbiniece (2010–2015)
  • sabiedrisko attiecību un projektu biroja “Idea Media” direktore (1998)
  • sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžere uzņēmumā “BDG Latvija” (1997–1998)
  • mājskolotāja Ņujorkā – mācījusi krievu un latviešu valodu (1991–1995),
  • Rīgas 65. vidusskola, latviešu valodas un literatūras, kā arī angļu valodas skolotāja (1988 – 1991)
  • Krima, Ukraina, strādājusi par restauratori Krimā cara pilī Livādijā (1983–1984);

Papildu informācija:

  • 2022.gadā L.Langa sociālos tīklos sāk izvērst kampaņu “Atkrievisko Latviju”, taču ir kāda nianse:
  • 2022.gada 2.janvāra vēlā stundā vietnē Twitter varēja vērot, kā Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas (JKP) palīdze Liāna Langa (īstajā vārdā Liāna Bokša) dalījās ar viltus ziņu: Saeimas priekšsēdētājas biedres palīdze Liāna Langa izplata viltus ziņu – Puaro.lv;
  • 2021.gadā kandidēja pašvaldību vēlēšanās Ogres novadā no “Jaunās Konservatīvās partijas” saraksta, bet netika ievēlēta;
  • 2020.gadā kandidēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās JKP sarakstā. Uz jautājumu, kādu praktisku lietu noteikti gribētu izdarīt pilsētā, ja tiktu ievēlēta Rīgas domē, Langas atbildenodibināt mājīgu centru līdztautiešiem, kurā pieejama inovatīva latviešu valodas apmācība, iekļaujošas kultūras programmas un draudzīgas konsultācijas par naturalizācijas procesu. Tomēr vēlētāji neuzskatīja, ka L.Langa spētu kaut ko vērtīgu izdarīt Rīgā un viņa RD netika ievēlēta;
  • 2016.gadā KNAB par amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu piemērojis 70 eiro sodu dzejniecei Langai / Diena;
  • 2011.gadā Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs I.Trapiņš izteicis pretenzijas TV3 raidījumam “Bez tabu” par sižetu, kurā par Ikšķiles novada pašvaldības darbībām, realizējot sporta stadiona izbūvi pie Ikšķiles vidusskolas – Liānas Bokšas (sižetā – Langa) un Daiņa Bremzes klaji melīgi un nepamatoti izteikumi gan par iepirkuma uzsākšanas laiku, gan nepārprotamie mājieni par procedūrā uzvarējušās piegādātāju apvienības reģistrācijas laiku, gan pašvaldības projekta nepamatotu sadārdzināšanu;
  • apbalvojumi: Literatūras gada balva (2002.,2011), Dzejas dienu balva (1998.,2006), Laikraksta Diena gada balva kultūrā (2011);
  • Liānas Bokšas (Langas) bijušais vīrs Dzintars Pēteris Veits – padomju laikā: aktieris, baznīcas apsaimniekotājs un zvaniķis, dežurants ūdenssūkņu stacijās; pēc 1991. gada, kad izstudēja filozofiju – filozofijas maģistrs, pasniedzējs. Autors grāmatai “SP”, kas dienasgrāmatas formā detalizēti apraksta kāda pusmūža vīrieša seksuālo pieredzi. Grāmatas galvenais varonis sevi dēvē par surogātpartneri jeb SP, kura misija ir sieviešu seksuālā aplaimošana. Vecākajai no Veita pieminētajām partnerēm ir 75 gadi. Autors detalizēti apraksta visu guļamistabā notiekošo, paša un savu partneru paveikto. Veita raksturojums – laikrakstā 1987.g. «Padomju Jaunatne» numurā: “Pokrova baznīcas pagrabā ar sarga tiesībām dzīvo Ludvika draugs, kāds Dzintars Veits. Viņš diemžēl nevar palielīties ar tik daudziem sodiem kā viņa draugs, taču arī par bezperspektīvu viņu nevar saukt. Kaut gan, protams, 42 gadus vecajam Veitam daudz kas jau ir pagātnē… Teiksim, neveiksmīga aktiera karjera, mētāšanās no vienas reliģijas pie otras, līdz dvēsele ilgoto mieru atrada pareizticībā. Kaut kur pagātnē palikušas arī trīs sievas, divi bērni… Toties kas par nākotni šim dzīves gudrajam ticības aktīvistam! Rīgā, varbūt pat visā Latvijā, viņš, neapšaubāmi, ir pats izcilākais ļoti oriģinālā un Padomju Savienībā galīgā postā aizlaistā erotiski seksuālā žanra pārstāvis. Veits mēģināja propagandēt savu daiļradi, izplatīdams rokrakstus sieviešu dzimuma draudzes locekļu vidū, taču bieži sastapās ar sava pasaules uzskata neizpratni. Taču īstam cīnītājam ar to grūti laupīt pašpaļāvību. Savā pagrabā viņš noorganizēja kaut ko līdzīgu pastāvīgam semināram, kur katrs, kas vēlas, var paklausīties viņa spriedumus par nepietiekamo apziņas un preses brīvību Padomju Savienībā, kā arī fragmentus no viņa pēdējiem sacerējumiem.”  /«Padomju Jaunatne», 1987. gada 7. janvāris, Nr. 4/;

4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Qwerty
Qwerty

Где информация о её папе маме?? Её полная подноготная. Ускоглазые латыши, как бы редкость? нет разве??

Бурятка
Бурятка

Вот и я смотрю,что она похожа на бурятку…

Anabele
Anabele

Вот именно. Нигде никакой информации о родителях . Есть что скрывать

Inta
Inta

Vai šeit nav kļūda? Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte, Filoloģijas fakultāte (tagadējā Humanitāro zinātņu fakultāte), Latviešu valodas un literatūras nodaļa neklātienē (1958–1990)