Juris Jurašs

Juris Jurašs

Bijušais Saeimas deputāts

Dzimšanas gads: 1975.

Izglītība:

  • Latvijas Policijas akadēmija, maģistra grāds tiesību zinātnē (2007)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

  • Man nav vienalga /Liesma, 2017/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • 13.Saeimas deputāts, JKP frakcijas priekšsēdētājs, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (līdz 2022.g.martam)
  • Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs
  • Rīgas domes deputāts

Dalība partijās:

  • Konservatīvie, valdes loceklis

Dalība kapitālsabiedrībās:

  • SIA Burtnieku zirgaudzētava – 50.96567% , patiesais labuma guvējs
  • SIA “Immunitas” (100%; līdz 12.12.2018.)
  • SIA “Grand Force Security” (10%; līdz 03.09.2018.)

Darba pieredze:

  • SIA “Immunitas”, valdes loceklis (līdz 2018.)
  • SIA “Grand Force Security”, dibinātājs, valdes loceklis (līdz 2018.)
Deputātam piederošā vai vadītā uzņēmuma SIA Burtnieku
zirgaudzētava
apgrozījums2020.g. 173 028 EUR
2019.g. 135 529 EUR
2018.g. 138 899 EUR
peļņa/zaudējumi2020.g. 9 120 EUR
2019.g. 3 042 EUR
2018.g. 56 533 EUR
Kopējie maksājumi valsts
kopbudžetā
2020.g. 1.58 tūkst. EUR
2019.g. 0.96 tūkst. EUR
Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas
2020.g. 13.87 tūkst. EUR
2019.g. 17.77 tūkst. EUR

Parādsaistības:

  • 68 713,95 CHF

Papildu informācija:

  • Jurašs Ukrainā darbojies armijas štābā un kaujas darbībās nav piedalījies – Puaro.lv
  • Jurašu ģimene tiešām trekni barojusies no PNB bankas – Puaro.lv
  • Lato Lapsa: Ādamsona „spiegošanas” krimināllietas materiāli norāda uz Jura Juraša vietu kriminālajā pasaulē – Puaro.lv;
  • Lato Lapsa: Taisnības cīnītājs vai puskriminālu metožu speciālists: jau pirms pieciem gadiem sagatavots dienesta ziņojums par Juraša vietu nelegālo cigarešu biznesā – Puaro.lv ;
  • Lato Lapsa: Taisnības cīnītājs vai puskriminālu metožu speciālists: jau pirms pieciem gadiem sagatavots dienesta ziņojums par Juraša vietu nelegālo cigarešu biznesā – Puaro.lv;
  • Pretrunīga informācija par to, ko Juris Jurašs īsti dara Ukrainā – Puaro.lv;
  • 2022.gada 14.martā Jurašs paziņo, ka noliek Saeimas deputāta mandātu – Puaro.lv;
  • 2022.gada martā, Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, Jurašs piesakās konsultēt Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkus – Puaro.lv;
    Ukrainas mediji stāsta blēņas, kas ir Juris Jurašs – Puaro.lv;
  • 2022.gada janvāris: Prokurors pārsūdzēs Jurašam labvēlīgo spriedumu – Puaro.lv ;
  • 2020.gada janvārī klajā nāk informācija, ka bijušais Vācijas izlūkdienesta šefs norāda uz Juraša iesaisti noziedzīgā darbībā – Puaro.lv ;
  • 2021.gada decembrī vācu tabloids “Bild” publicē neglaimojošu rakstu par Latviju, kurā pieļauj, ka Bordāns un Jurašs saņēmuši 500 000 eiro kukuli – Puaro.lv ;
  • 2021.gada 29. jūnijā LTV “Panorāma” ziņo, ka KNAB nelikumīgi ierakstījis bijušā valsts AS “Latvijas dzelzceļš” vadītāja Uģa Magoņa un miljonāra Oļega Osinovska sarunas – tā spriedumā norāda Vidzemes rajona tiesa Limbažos, kas abus attaisnojusi lietā par kukuļņemšanu.
    Izmeklēšanas laikā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks bija Juris Jurašs (ŠEIT vairāk);
  • 2021.gada 22.jūnijā tiesa attaisno par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto Jurašu (ŠEIT vairāk). Tomēr 2021.gada septembrī prokurors iesniedz protestu par Jurašu attaisnojošo spriedumu (ŠEIT vairāk);
  • 2021.gada maijā ģenerālprokurors J.Stukāns intervijā netieši norāda uz J.Jurašu kā kādreizējo KNAB darbinieku, kā dēļ izgāzusies tā dēvētā būvnieku karteļa lietas izmeklēšana (ŠEIT vairāk);
  • 2021.gada janvārī Limbažu tiesa attaisno par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Kā šajā skaļajā lietā atspoguļojas tā saucamās „Juraša metodes” un cik neprofesionāls ir bijis prokuratūras darbs, lasiet ŠEIT
  • 2020.gada novembrī minēts “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 10“;
  • 2020.gada 8.jūnijā Jurašs paziņo, ka atsauc savu dalību ģenerālprokurora amata kandidātu izvērtēšanā (ŠEIT vairāk);
  • 2020.gada maijā TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sižets atklāj, ka
    Jura Juraša sievas Allas Jurašas firma un advokātu birojs no “PNB bankas” saņēmis pusmiljonu eiro (ŠEIT vairāk);
  • 2020. gada aprīlī KNAB publicē aicinājumu Jurašam, ņemot vērā viņam piemēroto apsūdzību valsts noslēpuma izpaušanā, ētisku apsvērumu dēļ nepiedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu izvēlē. Uz to Jurašs norāda, ka nesaredz nevienu pašu iemeslu, kādēļ viņš nevarētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā (ŠEIT vairāk). KNAB aicinājumu atbalsta arī Ministru prezidents K.Kariņš (ŠEIT vairāk);
  • Kas ir SIA “Immunitas”, var izlasīt ŠEIT;
  • 2020.gada martā klajā nāk viedoklis, ka caur toreizējo dzīvesbiedri un SIA “Immunitas” Jurašs būtu varējis tirgoties gan ar informāciju, gan ar ietekmi (vairāk ŠEIT);
  • 2020. gada martā klajā nāk informācija, ka Juraša uzņēmums “Immunitas” savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas pašlaik slēgtajai “PNB bankai”, kuras lielākais akcionārs bija dažādos skandālos ierautais Lielbritānijā dzīvojošais krievu baņķieris Grigorijs Guseļņikovs. Rodas jautājums – Jurašs tirgojās ar ietekmi vai informāciju? (vairāk ŠEIT);
  • 2020.gada februārī tiek paziņots, ka JKP Rīgas mēra amata kandidāts gaidāmajās pašvaldības ārkārtas vēlēšanās būs Saeimas deputāts, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs, un viņa pirmsvēlēšanu uzsaukumi sāk skanēt “no visiem gludekļiem un ledusskapjiem” (ŠEIT vairāk) – kopš palielinājušas pašas sev finansējumu, partijas neskopojas ar reklāmām (vairāk ŠEIT) ;
  • 2019. gada decembrī Satversmes tiesa nolemj, ka normas, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas darbā un saņemt atalgojumu pilnā apmērā, neatbilst Satversmei. Attiecībā uz kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu šī norma zaudē spēku no 2020.gada 31.janvāra, un viņš var atgriezties Saeimā (vairāk par to ŠEIT).
  • 2019. gada janvārī Saeimas deputātu vairākums nolēma Juri Jurašu izdot kriminālvajāšanai Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa ietvaros saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu. Vēlāk Ģenerālprokuratūra deputātam izsniedz apsūdzību, bet partijas biedrene Juta Strīķe Juraša vietā Saeimas sēžu zālē nosēdina kartona gabalu. (ŠEIT un ŠEIT vairāk);
  • 2019.gada aprīlī uzņēmējam tika piespriests trīs gadu cietumsods par kukuļa došanu Jurašam (ŠEIT vairāk);
  • 2018.gada decembrī pārraksta SIA “Immunitas”, kurai līdz šim bija īpašnieks, sievai Allai Jurašai, kas arī norādīta kā patiesā labuma guvēja (uz 2020.gada martu SIA “Immunitas” neaktīva).
  • 2018. gadā priekšvēlēšanu periodā Jurašs izcēlās ar pārmetumiem Nacionālajai apvienībai, rādot interneta vietnes, kur esot fiksēti maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro pārskaitījumi NA līderiem Raivim Dzintaram un Imantam Parādniekam. Informāciju par šiem maksājumiem gan Juris Jurašs neprecizēja, tikai pieminēja, ka iesniedzis sūdzību KNAB. Savukārt pretim gan R. Dzintars, gan I. Parādnieks sūdzējās gan KNAB, gan Drošības policijā par J. Juraša rīcību, pārmetot viņam saistību ar Krievijas specdienestiem (ŠEIT vairāk);
  • Pēc nodaļas vadītāja amata zaudēšanas KNAB reorganizācijas ietvaros, 2016. gadā Jurašs karjeru turpināja politikā. 2017. gadā tika ievēlēts Rīgas domē, gadu vēlāk kļuva par Saeimas deputātu. Šajā periodā viņš arī sāka nodarboties ar biznesu. Jurašs kļuva par īpašnieku un vadītāju nelielai juridisko pakalpojumu firmai “Immunitas”, kas pirms tam bija piederējusi arī viņa sievai advokātei Allai Jurašai.
  • J. Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods (ŠEIT vairāk);
  • Tika paustas aizdomas, ka Jurašu ģimene ir krāpusi valsti, uzrādot fiktīvi samazinātu zemes īpašuma iegādes darījuma summu, uz kuras tapusi ģimenes privātmāja (ŠEIT vairāk);
  • J. Juraša sieva Alla Juraša līdz 2009. gadam strādāja KNAB, vēlāk atrodot darbu Rīgas Brīvostas pārvaldē. Šo darbu viņai sagādāja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura darbība bieži nonāca zem KNAB lupas (ŠEIT vairāk);
  • 2016.gadā publiskajā telpā izskanēja informācija, ka divus par kukuļņemšanu aizdomās turētos policistus, kuriem par labu Rīgas apgabaltiesa 2011.gada februārī piedzina no valsts 20 000 latu saistībā ar apsūdzības atcelšanu, iespējams, glābusi KNAB izmeklētāja Jura Juraša pārcenšanās, mēģinot abus aizturēt (ŠEIT vairāk);
  • Saeimas deputātu vairākums 2019.gada 31.janvārī atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, ko bija lūgusi Ģenerālprokuratūra ( ŠEIT vairāk).

5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Anna
Anna

Kas augstu kāpj tas pēc tam zemu rāpo:)

Pupa
Pupa

Ja Jurašs nodarbojā ar operatīvām lietām, kaut kā neštimmē tā kukuļa došana Mafoņa lietā un paziņošana par to pēc liela laika. Vai vēsturē nebija vēl kādi gadījumi, ka persona, kurai it kā piedāvā kukuli, ir tieši viņš?

Anita
Anita

Kā man riebj tie ,,gudrie,, plānā galdiņa urbēji, kas visu laiku ir barojušies pie valsts siles un paši ar savām smadzenēm un rokām neko dzīvē nav sasnieguši. Mācības policijas akadēmijā, kur gatavoja kārtības policistus, liek pasmaidīt par Juraša kvalifikāciju……..

Lāpītāja.
Lāpītāja.

Vsr redzēt, ka nav jums nekādas jēgas par Policijas skadēmiju, pirms to likvidēja, tajā 5 gadus pilnvērtīgu augstāko juridisko un profesionālo izglītību guva tik daudzi cilvēki, kuri pēctam strādāja un šodien strādā daudzās ar juridisko jomu saistītās vietās un vadošos amatos. Akadēmiju beigušo kvalifikāciju ir augstu novērtējuši gan – ģenerālprokurori gan AT. Pat Lemberga 2 advokāti savulaik beiguši PA, bet “kārtības policistus” viņš sev par advokātiem neņemtu. Patiesibā, no kārtības policista kvalifikācijas ir atkarīgs daudz, tai skaitā, lai Jūsu aizturēšanas vai nokļūšanas kādā incidentā noritētu civilizēti. Ja neko nejēdz no dzīves, nav jālien vērtēt augstskolu, par kuru nav pat aptuvenas… lasīt vēl »

Nevārds
Nevārds

Kuru augstskolu ??? Vai to , kuras nava ???