Jurašs atsauc dalību ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā; Stukāns vēros

Jurašs

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija) paziņojis, ka atsakās no dalības ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā Tieslietu padomē.

Dalībai jaunā ģenerālprokurora izvēlē Jurašs deleģējis Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvi Jāni Butānu (Jaunā konservatīvā partija). Par to deputāts paziņojis sociālajā tīklā “Twitter”.

Iepriekš izskanēja bažas par Juraša objektivitāti, jo tieši  Ģenerālprokuratūra ir izvirzījusi politiķim apsūdzības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieteica Jurašam ētisku apsvērumu dēļ vērtēšanā nepiedalīties.

Jurašs iepriekš uzsvēra, ka neatstatīs sevi no ģenerālprokurora amata kandidātu vētīšanas.

Tagad, pamatojot lēmumu atteikties no dalības izvērtēšanā, Jurašs norādīja, ka nav tam neviena juridiskā vai ētiskā pamatojuma. Viņš arī uzskata, ka Tieslietu padomē ir vairāki cilvēki, kuri jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā atrodas tiešā interešu konfliktā un viņiem ģenerālprokurora izvēlē nebūtu jāpiedalās.

“Tomēr, lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, esmu atteicies no lemšanas par jaunā ģenerālprokurora izvēli un Saeimu pārstāvēt esmu deleģējis savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā Jāni Butānu.

Ceru, ka šīs mans solis pamudinās arī citus Tieslietu padomes locekļus daudz kritiskāk izvērtēt savu dalību jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā,” norāda Jurašs.

Savukārt cits Tieslietu padomes loceklis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš vienlaikus ir arī viens no ģenerālprokurora kandidātiem, paziņoja, ka viņš nepiedalīsies balsošanā un ģenerālprokurora kandidātu iztaujāšanā. “Es vērošu situāciju no malas,” uzsvēra Stukāns.

Kā zināms, ģenerālprokurora iecelšana amatā šovasar notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem – saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru  iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki, tajā skaitā arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs –  Jaunās konservatīvās partijas politiķis Juris Jurašs.

Tieslietu padome 8. un 9. jūnijā uzklausa ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā. 

Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā, paziņojis premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), un viņa viedoklim piekrīt arī vairāki citi politiķi. Pats Jurašs gan nepieļāva, ka varētu sevi atstatīt no kandidātu vērtēšanas.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās. 

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Joske
Joske

Jurass pateiks kas butanam jadara un tas pats vien bus, Jus domajat ka tauta ir tik mul,k,a