Neraugoties uz Krievijai noteiktajām sankcijām un Eiropas Savienības centieniem mazināt ekonomisko atkarību no agresorvalsts, Latvija 2026. gada pirmajā ceturksnī joprojām saglabājusi augstāko preču eksporta uz Krieviju īpatsvaru Eiropas Savienībā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
Par to liecina ekonomista Jāņa Hermaņa* apkopotie dati par ES dalībvalstu preču eksportu uz Krieviju, rēķinot to procentos no IKP. Saskaņā ar grafiku Latvijas rādītājs 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 2,5% no IKP, apsteidzot Slovēniju (2,1%), Horvātiju (0,7%) un Igauniju (0,5%).
Grafikā redzams, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju ilgstoši veidoja 5-8% no IKP, atsevišķos periodos pārsniedzot pat 10%. Pēc 2022. gada sankciju ieviešanas rādītājs strauji samazinājās, tomēr kritums nav bijis tik dziļš kā daudzām citām ES valstīm.
Līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā un Igaunijā, tomēr Lietuva pēdējo gadu laikā savu ekonomisko saikni ar Krievijas tirgu samazinājusi daudz straujāk. Ja vēl 2013.-2014. gadā Lietuvas eksports uz Krieviju pārsniedza 15% no IKP, tad 2026. gada sākumā tas sarucis līdz 0,4%. Tikmēr Latvija saglabā salīdzinoši augstu rādītāju, kas liecina, ka Krievijas tirgus atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem joprojām ir nozīmīgs.
Kaimiņvalstis apņēmīgākas
Grafikā īpaši izceļas Lietuvas piemērs. Vēl pirms desmit gadiem Lietuva bija pārliecinoša līdere eksportā uz Krieviju, tomēr pēc sankciju ieviešanas Lietuvas uzņēmumi daudz straujāk pārorientējušies uz citiem tirgiem.
Igaunijas rādītājs pašlaik ir piecas reizes zemāks nekā Latvijai, savukārt Lietuvas – vairāk nekā sešas reizes zemāks.
Tas liecina, ka Baltijas valstis, kuras tradicionāli tika uzskatītas par līdzīgi atkarīgām no austrumu tirgiem, pēdējos gados izvēlējušās atšķirīgas ekonomiskās adaptācijas stratēģijas.
Solīts makā nekrīt?
Grafikā atspoguļotie dati izgaismo arī politisku un morālu pretrunu.
Latvijas amatpersonas regulāri nosodījušas Krievijas uzsākto karu Ukrainā, dēvējot to par brutālu un neprovocētu agresiju un mūsu valdība arī vairākkārt aicinājusi Eiropas valstis pārtraukt ekonomiskās saites ar agresorvalsti, mazināt jebkādu finansiālu atbalstu Krievijas ekonomikai.
Tomēr Jāņa Hermaņa apkopotie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī tieši Latvija bijusi Eiropas Savienības valsts ar lielāko preču eksporta uz Krieviju īpatsvaru pret IKP.
Tas nozīmē, ka attiecībā pret savas ekonomikas apmēru Latvija joprojām ir ciešāk saistīta ar Krievijas tirgu nekā jebkura cita ES dalībvalsts.
Šis fakts kontrastē ar publiskajiem paziņojumiem, ko iepriekš pauda šobrīd kritusī Evikas Siliņas (JV) valdība. Tās pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu ekonomisko atkarību no Krievijas un pārorientētu uzņēmējus uz citiem tirgiem.
Grafiks liecina, ka atkarība patiešām ir samazinājusies salīdzinājumā ar periodu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Taču tas vienlaikus rāda arī ko citu – Latvija nav spējusi samazināt šo atkarību tik strauji kā vairākas citas Eiropas Savienības valstis, tostarp Lietuva un Igaunija.
Un te nu atkal jautājums: cik lielā mērā Latvijas ārpolitiskā retorika sakrīt ar ekonomisko realitāti? Jo ilgāk Latvija saglabās augstāko eksporta īpatsvaru uz Krieviju ES, jo biežāk izskanēs jautājums, vai deklarētā norobežošanās no agresorvalsts praksē notiek tikpat strauji kā politiskajos paziņojumos.
*) Jānis Hermanis ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts, kurš regulāri analizē Latvijas un Eiropas ekonomikas datus un publicē ekonomiskās vizualizācijas. Viņš pārstāv LDDK Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē, kā arī ir iecelts Eiropas Statistikas padomdevēju komitejā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Eksports JĀVEICINA. Tas nav apspriežams. Ja kaimiņvalstis grauj savu ekonomiku, tā viņu darīšana. Krievija…. Kas zin, varbūt pēc pāris gadiem būs atkal lielie draugi. Cik tad sen, kā VVF 9. maija parādē piedalījās….Kas tad mainījies? Krievi ar ukriem saplēsās? SO WHAT? Labi, es šeit nerunāju par reeksportu u. tml., bet produkciju.
Par ko balsoji?
Nebalsoju. Man ir smadzenes.
Kooperatīvu – privatizācijas – Eiropas naudu apguvēju evolūcijas sekas. Šī ķēdīte ir vairuma Latvijas “biznesa” haizivju dabiskais evolucijas process, kura liela sastāvdaļa bija tirgošanās ar krieviju. Šīs haizivis rūpējās, lai cita veida bizness ātri nekļūtu bagātāks par viņiem.
Par ko balsoji?
Par ko gan brīnīties, ja katra valdība ir exČekistu raustīta lellīte. Un, ja slikti uzvedas, tad caur vietējiem dienestiem izformē. Mr. Š TP 2.0 projekts AS ir pat vēl tiešāks šo tradīciju turpinājums, nekā bija JV un Pro. AS būtu vuspār jāpārsauc par AŠ, lai labāk attainotu būtību.
Par ko balsoji?
Tas ir tāpēc ka Latvijā pie stūres visu laiku ir padomieši, nevis latvieši.
Par ko balsoji?
Ja 2. pasaules karā kāda valstiņa būtu uzturējusi Hitleru, tad droši vien tai valstelei būtu kirda. Čērčils izfunktierētu kā.
Bet šitais farss ir vēstures vērts. Pēc 100 gadiem varēs skolās bērniem stāstīt, vētures-ironijas stundās.
P.S. Kā palika ar tiem pideraeļiem, kas notirgoja uz Krieviju Siemens rezerves daļas priekš kara rūpnīcām? Pa kaukādu miljonu. Vai bija jau nošaušana rātslaukumā? Esmu palaidis garām?
A no kā lai dzīvo tranzīta nozare?
iztiksim bez šīs nozares, meklē citu darbu
Kā vārdā Jūs runājat – atļaujiet pavaicāt?!
Aizliegt iekšdedzes dzinējus, no kā lai iztiek zirgkopju nozare?