Budanovs: Spēcīga robeža un dronu spējas var piespiest Krieviju mainīt plānus

Krievijas politiskā retorika kļūst arvien agresīvāka, bet hibrīduzbrukumu pazīmes var liecināt arī par gatavošanos aktīvākai rīcībai. Tādēļ Latvijai jāveido tāda aizsardzības sistēma, kas liktu Maskavai jau iepriekš apšaubīt iespējama iebrukuma izdošanos, intervijā portālam “Sargs.lv” uzsvēra Ukrainas prezidenta biroja vadītājs un bijušais Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs ģenerālis Kirilo Budanovs.

Viņa galvenais vēstījums Latvijai ir nepārprotams: valsts drošības mērķim jābūt nevis cīņai ar jau notikušas agresijas sekām, bet gan tādas situācijas radīšanai, kurā Krievija būtu spiesta pārskatīt savus plānus un atteikties no iebrukuma ieceres.

Krievijas draudus nedrīkst uzskatīt par mītu

Budanovs norādīja, ka Krievijas politiskās retorikas pastiprināšanās ir acīmredzama. Vienlaikus esot vērojamas gan hibrīdagresijas izpausmes, gan pazīmes, kas var liecināt par gatavošanos aktīvākiem soļiem.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Latvija jau īsteno nozīmīgus preventīvus pasākumus un valsts atbildīgo dienestu rīcībā ir nepieciešamā informācija. Daļa izlūkošanas informācijas Latvijai tiekot nodota arī no Ukrainas.

Budanovs pauda pārliecību, ka savlaicīgi un mērķtiecīgi aizsardzības pasākumi var piespiest agresoru pārplānot savas militārās operācijas. Tieši tā, viņaprāt, ir pareizā pieeja – nepieļaut uzbrukumu, nevis tikai gatavoties cīņai ar tā sekām.

Vienlaikus Budanovs brīdināja neatkārtot Ukrainas kļūdas. Arī Ukrainā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma daudzi uzskatījuši Krievijas radītos draudus par maz ticamiem vai pat izdomātiem. Karš ir parādījis, cik bīstama var būt šāda attieksme.

Jāgatavo robeža un pierobeža

Viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem ir

savlaicīga robežas un pierobežas teritoriju sagatavošana, īpaši posmos, kas robežojas ar Krieviju.

Budanovs atzinīgi vērtēja Latvijas sākto robežas nocietināšanu, norādot, ka šādi pasākumi var likt potenciālajam pretiniekam apšaubīt tieša iebrukuma izredzes. Mērķim jābūt ne tikai Krievijas spēku aizkavēšanai, bet arī pašas iebrukuma ieceres padarīšanai par neperspektīvu.

Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas plāns paredz vairāk nekā 400 kilometru garā posmā veidot nocietinātas aizsardzības pozīcijas, prettanku grāvjus, šķēršļus, kā arī munīcijas, mīnu un pretmobilitātes materiālu glabāšanas vietas. Pierobežā jau izveidoti vairāk nekā 20 pretmobilitātes materiālu parki, liecina Aizsardzības ministrijas informācija.

Droniem jākļūst par aizsardzības sistēmas pamatelementu

Ukrainas pieredze apliecinot, ka karadarbība strauji mainījusies – tehnoloģijām, īpaši bezpilota sistēmām, tagad ir izšķiroša nozīme. Budanovs atzinīgi vērtēja Latvijas pāreju uz dronu un pretdronu sistēmām, uzsverot, ka valsts aizsardzības sistēma jāpielāgo jaunajai kara realitātei jau miera laikā.

Latvijai nepieciešamas ne tikai izlūkošanas un trieciena bezpilota sistēmas, bet arī spējas atvairīt masveidīgus dronu uzbrukumus. Droniem jābūt izmantojamiem gan izlūkošanai un uguns atbalstam, gan pretinieka spēku iznīcināšanai, savukārt pretdronu sistēmām jāspēj aizsargāt karaspēku, infrastruktūru un apdzīvotās vietas.

Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada 2024. gadā izveidoto starptautisko Dronu koalīciju, kurā pašlaik ietilpst 20 valstis. Tās uzdevumi ir ne tikai piegādāt dronus Ukrainai, bet arī attīstīt Rietumvalstu ražošanu, piegāžu ķēdes un pašu sabiedroto bezpilota sistēmu spējas, norāda Aizsardzības ministrijā.

Nedrīkst aizmirst pretgaisa aizsardzību

Vienlaikus ar dronu spēju attīstīšanu Latvijai jāstiprina arī pretgaisa aizsardzība. Budanovs gan norādīja, ka šis jautājums lielā mērā risināms NATO kopējās aizsardzības ietvaros.

Vaicāts par alianses iespējamo rīcību Krievijas uzbrukuma gadījumā, viņš atturējās vērtēt NATO lēmumus, atgādinot, ka Latvija pati ir alianses dalībvalsts. Budanovs vien pauda cerību, ka NATO aizsardzības spējas nekad nebūs jāpārbauda reālā iebrukumā.

Tomēr no viņa teiktā izriet, ka

dalība NATO pati par sevi neatceļ Latvijas pienākumu savlaicīgi attīstīt nacionālās spējas.

Jo ticamāka būs Latvijas gatavība aizstāvēties no pirmās uzbrukuma dienas, jo mazāka būs iespēja, ka Krievija vispār izšķirsies par agresiju.

Kopīga ražošana ar Ukrainu

Budanovs lielu nozīmi piešķīra arī Latvijas un Ukrainas aizsardzības industriju sadarbībai. Tā varētu ietvert kopīgu bezpilota sistēmu izstrādi, ražošanu un ieviešanu – ne tikai gaisa dronus, bet arī sauszemes, jūras un zemūdens bezpilota platformas.

Latvija un Ukraina jau ir vienojušās par ciešāku sadarbību dronu tehnoloģiju un kopīgas ražošanas jomā. Savukārt 9. septembrī Rīgā Budanovs ar Latvijas aizsardzības ministru Raivi Melni pārrunāja drošības situāciju, abu valstu aizsardzības industriju sadarbību un Ukrainas kaujas pieredzes izmantošanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā. Par vizītes darba kārtību informēja Latvijas Aizsardzības ministrija, bet par sarunu rezultātiem — Ukrainas prezidenta birojs.

Latviju aicina iesaistīties pretballistiskās aizsardzības projektā

Atsevišķi Budanovs izcēla Ukrainas un sabiedroto veidoto pretballistiskās aizsardzības projektu. Tā mērķis ir izstrādāt lētāku ballistisko raķešu pārtveršanas sistēmu un nodrošināt tās masveida ražošanu, jo pašreizējie ražotāji nespējot saražot tik daudz aizsardzības sistēmu, cik pasaulē nepieciešams.

Budanovs norādīja, ka valstīm, kuras projektam pievienosies agrāk, būs lielākas iespējas ātrāk saņemt gatavas sistēmas savu iedzīvotāju un teritorijas aizsardzībai. Ja Latvija būs gatava pilnvērtīgi iesaistīties, sadarbības iespējas tai būšot atvērtas. Valstu ieguldījums var būt atšķirīgs – tehnoloģijas, finansējums vai ražošanas jaudas.

Runa ir par Ukrainas virzīto pretballistisko programmu “FREYJA”. Tās dibinātāju vidū ir Ukraina, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija, bet Latvija pagaidām dibinātāju sarakstā nav minēta. Ukrainas prezidenta birojs norāda, ka projektam jāveido kopīga Eiropas aizsardzības sistēma pret draudiem no gaisa.

Budanova vēstījuma būtība ir skaidra: Latvijai nav jākrīt panikā, taču tai nav arī laika pašapmierinātībai. Robežas nocietināšana, masveidīgas dronu un pretdronu spējas, pretgaisa un pretballistiskā aizsardzība, izlūkošanas informācijas apmaiņa un kopīga militārā ražošana ir elementi, kuriem jāpadara iespējamais uzbrukums Krievijai pārāk riskants un neizdevīgs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!