“Igaunijā dronus notriec, Latvijā – tikai novēro?” Iedzīvotāji satraukti par valsts gatavību apdraudējumam

Pēc vairākiem incidentiem Baltijā arvien biežāk izskan jautājums – kāpēc vienās valstīs gaisa telpā ielidojušus dronus cenšas nekavējoties iznīcināt, bet Latvijā amatpersonas bieži runā par “situācijas monitorēšanu”? Kritika īpaši saasinājusies pēc gadījumiem Latgalē, kad militāras izcelsmes droni ielidojuši Latvijas teritorijā, bet nav notriekti.

Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs otrdien virs Igaunijas notriecis dronu, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Sociālajos tīklos un publiskajā telpā nostiprinājies priekšstats: Igaunija rīkojas stingrāk, Latvija – piesardzīgāk. Taču realitāte esot sarežģītāka, skaidro atbildīgās personas.

Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija vairākkārt skaidrojuši, ka lēmums par drona notriekšanu nav automātisks. Tas atkarīgs no virknes faktoru – vai objekts ir identificēts, cik zemu tas lido, cik ātri pārvietojas, vai konkrētajā vietā iespējams droši pielietot pretgaisa aizsardzības līdzekļus un kāds risks rastos civiliedzīvotājiem pēc notriekšanas.

Pēc pēdējiem incidentiem Latgalē amatpersonas norādīja, ka droni lidojuši zemu, radaros parādījušies vēlu un situācija attīstījusies ļoti īsā laikā. Dažos gadījumos pretgaisa aizsardzības vienības fiziski neesot paspējušas ieņemt pozīcijas vai arī notriekšana apdzīvotu vietu tuvumā radītu lielāku apdraudējumu nekā paša drona krišana.

Tomēr tieši šie argumenti raisa visvairāk diskusiju. Kritiķi uzskata – ja valsts nespēj savlaikus konstatēt un pārtvert militārus dronus, tas liecina par nepietiekamu valsts austrumu robežas un pretgaisa aizsardzības gatavību.

Salīdzinājums ar Igauniju gan ne vienmēr ir precīzs. Daļā publiski apspriesto incidentu kaimiņvalstī droni nemaz nav notriekti – tie avarējuši vai ietriekušies objektos paši. Vienlaikus Igaunija daudz aktīvāk komunicē par gatavību izmantot spēku un pēdējos gados būtiski investējusi īsās darbības pretgaisa aizsardzības un elektroniskās cīņas sistēmās.

Drošības eksperti arī atgādina – NATO valstis nevar automātiski atklāt uguni uz jebkuru objektu savā gaisa telpā. Pirms lēmuma jānoskaidro, vai tas patiešām ir drauds, kam drons pieder un kur kritīs atlūzas pēc notriekšanas. Baltijas reģionā situāciju sarežģī arī tas, ka daļa dronu, kas novirzās no kursa, var būt Ukrainas lidaparāti, kuri sākotnēji raidīti pret mērķiem Krievijā.

Tomēr sabiedrības uztverē nianses pazūd. Cilvēkiem paliek galvenais jautājums – vai valsts vispār spēj aizsargāt savu gaisa telpu?

Tieši tādēļ pēc pēdējiem incidentiem valdība un aizsardzības nozare sola stiprināt pretdronu spējas, modernizēt novērošanas sistēmas un palielināt austrumu robežas drošību. Taču līdz ar katru jaunu drona incidentu sabiedrības bažas pieaug – no amatpersonām tiek gaidīti ne tikai skaidrojumi, bet arī taustāma rīcība.

Avoti: Latvijas plašsaziņas līdzekļi

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!