Kamēr Krievijas sāktais karš Ukrainā rit jau piekto gadu, Latvija tikai tagad sāk praktisku Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras izbūves pirmo kārtu – uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Aizsardzības ministrijas uzdevumā atlasījis piecus būvuzņēmējus darbu sākšanai. Kopējās izmaksas sasniegs gandrīz 13 miljonus eiro.
VNĪ informē, ka līgumus ar būvniekiem plānots noslēgt līdz jūnija sākumam, bet būvdarbus iecerēts sākt vasaras sākumā. Pirmās kārtas ietvaros paredzēta sakaru torņu izbūve, materiāli tehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izveide un prettanku grāvju rakšana.
Sakaru torņu izbūvi uzticēts veikt uzņēmumam Citrus Solutions. Materiāli tehnisko līdzekļu laukumus izbūvēs LAU Infra Grupa un Inbuv. Savukārt prettanku grāvju izbūves darbi sadalīti sešās daļās – tos īstenos LAU Infra Grupa, VIA un CBS Igate.
Kopējās investīcijas projekta pirmajā kārtā sasniegs 12,97 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta. VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova uzsver, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūve esot augstas prioritātes uzdevums valsts drošības stiprināšanai.
Vienlaikus uzmanību piesaista fakts, ka Baltijas aizsardzības līnijas praktiskā izbūve sākas tikai tagad – vairāk nekā četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Lai gan Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums tika pieņemts 2025. gadā, tehnisko specifikāciju izstrāde sākās vien pagājušā gada nogalē, bet Ministru kabinets lēmumu par projekta administratīvo izmaksu segšanu pieņēma 2025. gada decembrī.
VNĪ norāda, ka interese par iepirkumiem bijusi liela – kopumā saņemti 52 pieteikumi. Kandidātu atlase notikusi divos posmos, tostarp veicot arī drošības iestāžu pārbaudes. Tuvāko mēnešu laikā VNĪ sola izsludināt arī nākamās cenu aptaujas Baltijas aizsardzības līnijas turpmākai izbūvei.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kā Progresīvo salašņa patriekts- var sākties arī darbība
Apsveicu ar šo panākumu. Tad jau pēc kādiem gadiem 10 varbūt arī pretgaisa aizsardzībai kaut ko nopirks? Paredzams, ka tur būs ilgāka ņemšanās. Ja betona klučiem vajadzēja piecus+ gadus…
Tā ir gatavošanās vecam karam. 2022. gadā, kad krievi iebruka, varbūt tāda infrastruktūra būtu palīdzējusi, bet gadu vēlāk, 2023. gadā kad ukraiņi veica slaveno pavasra pretuzbrukumu, šādai infrastruktūrai vairs īpašas jēgas nebija, krievi ukraiņu leopardus sadedzināja ar lētiem fpv droniem, leopardi lielākā daļa pat šāviena attālumā nepietuvojās. Viena gada laikā tik ļoti izmainījās kaujas lauks, tāpēc tam pavasara pretuzbrukumam bija tik slikti rezultāti. Pie mums Baltijas valstu katlā mūsdienās nav vajadzības pat iebrukt. Te no visām pusēm ir kā katlā, dronus, raķetes, aviobumbas pretmobilitātes siena tāpat neapturēs. Suvalku koridori mūsdienās fiziski nav jāslēdz, viņš ir tik šaurs un fpv droni… lasīt vēl »
Tu par 2015. gada jūniju?
Vai par pagājušā gada augustu?
Jā tos pulkvežus vajadzētu sadedzināt uz sārta, bet… 1 no tiem ir Zeļenska čoms.
bet eži un zobi tak ir daudz jeb pat to nav vairs?
Labāk vēlu kā nekad. No krievlopiem var visu sagaidīt.
Kadā piektaja gadā? Kads sakars Latvijai ar šo karu UA.. Jūs esat idioti kara propogandetaji!
Nekāds, bet tas nenozīmē ka nauda kas domāta aizsardzībai nav ar tur jātētē.
Tikai visi aizrāvušies ar droniem un nav zināms vai artilērija un aviācija tiek ņemta vērā. Mode kara lietās ir tikpat lipīga kā minisvārki. Var valkāt, ja kājas smukas.
Tie minisvārki ir aizķērušies kādā krūmā un dāmīte ir plika.
Tas nav mūsu karš. Neceliet paniku!
Bet kur ir ceriņu krūmi ?
Pačurāšanai der jebkuri krūmi bez dzelkšņiem.
Bet kur ir ceriņu krūmi ?
Nu beidzam šito. Nu tur vajag kādu, kaut parlamentāto komisiju izvērtēt cik gatava ir armija. Kurš bremzē tur attīstību, jo 5 gadi un nekas, pilnīgi nekas nav noticis attīstībai. Nu tur jākrata vadība bez žēlastības.
Nav runa par bremzēšanu.Ja nav ne dronu, ne prettanku eži, ne pretgaisa aizsardzība, ne nokomplektēti 8000 karavīru, tad ir tikai viens jautājums – kur palikusi nauda?Un vai vispār tāda ir bijusi.Un vai tās parādīšanās ir prognozējama.
Ir jau bijusi, bet viņa tērējas bezjēdzīgos būvniecības projektos. Pašreiz armijai ir simtu miljonu vērti infrastruktūras būvniecības projekti. Tikai cilvēki iet prom arvien vairāk. Jo reti kurš var turē gadu gaitā ieviesto kakokrātiju.
Dronu laikmetā prettanku grāvju rakšana?
Prettanku grāvjiem nav ne vainas. Problēma ka dronu laikmetā pašu dronu nav.
te nu nav ko piebilst, kā naglai uz galvas – dronu nav
kara arī nau, mums ir miera stāvoklis. mierīgi izzog budžetu un ignorē dubulto inflāciju.