Latvijas 15 gadus veco skolēnu sniegums matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs sasniedzis zemāko līmeni kopš valsts pievienošanās OECD Starptautiskajai skolēnu novērtēšanas programmai PISA 2000. gadā. Īpaši satraucoši ir lasītprasmes rezultāti – minimālo prasmes līmeni nesasniedz jau 41% Latvijas jauniešu.
Otrdien, 8. septembrī, publiskotie PISA 2025 rezultāti rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mērījumu 2022. gadā Latvijas skolēnu sniegums ir krities visās trijās pamatjomās. Turklāt OECD secinājusi, ka visos trijos priekšmetos Latvijas rezultāti ir zemākie, kādi valstī jebkad reģistrēti PISA pētījumā. Palielinājusies arī plaisa starp spēcīgākajiem un vājākajiem skolēniem.
Visstraujāk pasliktinājusies lasītprasme.
Latvijas skolēnu vidējais rezultāts sarucis no 476 punktiem 2022. gadā līdz 430 punktiem 2025. gadā – tātad par 46 punktiem. OECD vidējais rādītājs ir 461 punkts.
Minimālo lasītprasmes līmeni sasnieguši tikai 59% Latvijas skolēnu, kamēr OECD valstīs vidēji – 69%. Tas nozīmē, ka
41% Latvijas piecpadsmitgadnieku ir grūtības noteikt vidēji gara teksta galveno domu, atrast informāciju pēc vairākiem kritērijiem un izvērtēt teksta nolūku vai formu.
Augstu sniegumu lasīšanā demonstrējuši tikai 2,6% Latvijas skolēnu, salīdzinot ar 5,8% vidēji OECD valstīs.
Būtisks kritums vērojams arī matemātikā.
Latvijas rezultāts samazinājies no 483 punktiem 2022. gadā līdz 460 punktiem 2025. gadā. Tas gan vēl statistiski būtiski neatšķiras no OECD vidējā rādītāja – 463 punktiem.
Minimālo matemātikas prasmes līmeni sasnieguši 67% Latvijas skolēnu. Iepriekšējā PISA ciklā tādu bija 78%. Augstāko – piekto vai sesto – prasmes līmeni sasnieguši tikai 5% Latvijas jauniešu, kamēr OECD valstīs vidēji tādu ir 8%.
Dabaszinātnēs, kas bija PISA 2025 galvenā vērtēšanas joma, Latvijas skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2022. gadā, kad rezultāts bija 494 punkti, un arī zem OECD vidējā līmeņa – 482 punktiem.
Minimālo prasmes līmeni dabaszinātnēs sasnieguši 72% Latvijas skolēnu, bet 28% nav spējuši demonstrēt pat pamatprasmes, piemēram, atpazīt pareizu skaidrojumu pazīstamām dabas parādībām vai pēc vienkāršiem datiem izvērtēt secinājuma pamatotību. Vēl 2022. gadā minimālo līmeni dabaszinātnēs sasniedza 84% Latvijas skolēnu.
Reformas, pandēmija un mācības tikai latviešu valodā
OECD Latvijas rezultātu vērtējumā īpaši norādījusi, ka straujais kritums noticis laikā, kad Latvijas izglītības sistēmā vienlaikus īstenotas vairākas nozīmīgas pārmaiņas.
No 2023. gada ieviesti atjauninātie pamatizglītības standarti, notikusi pāreja uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu un visi centralizētie pārbaudījumi, tostarp PISA, skolēniem tiek piedāvāti tikai latviešu valodā. Iepriekšējā PISA pētījumā 2022. gadā aptuveni 28% Latvijas skolēnu testu pildīja krievu valodā.
PISA pētījuma vadītāja Latvijā Rita Kiseļova vērš uzmanību arī uz Covid-19 pandēmijas sekām. Pētījuma dalībnieki attālināti mācījās laikā, kad viņi apmeklēja 4.-6. klasi – posmā, kurā tiek nostiprinātas lasīšanas, matemātikas un citas pamatprasmes.
Vienlaikus OECD dati neļauj visu rezultātu kritumu skaidrot tikai ar vienu reformu, pandēmiju vai pārbaudījuma valodas maiņu.
Skolēnu sasniegumi pasliktinājušies daudzās valstīs. OECD vidējais rezultāts desmit gados lasīšanā sarucis par 28 punktiem, matemātikā – par 22, bet dabaszinātnēs – par septiņiem punktiem. Matemātikā un lasīšanā OECD valstu vidējie rādītāji pašlaik ir zemākie visā PISA pētījumu vēsturē, teikts OECD starptautiskajā ziņojumā.
Cerīgākais rezultāts – digitālā problēmu risināšana
Uz kopējā krituma fona Latvijai ir arī viens salīdzinoši labs rādītājs. Pirmoreiz PISA pētījumā novērtētajā datorizētajā problēmu risināšanā Latvijas skolēni ieguvuši 507 punktus, pārsniedzot OECD vidējo rezultātu – 500 punktus.
Tomēr labās digitālās prasmes nemaina kopējo ainu:
Latvijas skolēnu spēja lasīt, saprast tekstu, izmantot matemātiku un zinātniskās zināšanas ir būtiski pasliktinājusies. Īpaši kritiska kļuvusi lasītprasme, bez kuras apgrūtināta arī pārējo mācību priekšmetu apguve.
Izglītības un zinātnes ministrija sola koncentrēties uz lasītprasmes nostiprināšanu jau sākumskolā, agrīnu mācīšanās grūtību noteikšanu, papildu atbalstu skolēniem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām un pedagogu metodisko atbalstu.
Pēc ministrijas paustā, rezultāti nav pamats vēl vienai visaptverošai reformai, bet gan daudz precīzākai līdzšinējās izglītības politikas koriģēšanai.
Avots: OECD PISA
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Bet te tak nav nekādu pretrunu. OECD ir ATTĪSTĪTU valstu grupējums, tāpēc nav jābrīnās, ka ka banānu republikai, kura tur nokļuvusi pārpratuma vai blēdības dēļ, nelaba statistika. Salīdzinot ar jaunattīstības valstīm, situācija uzlabotos. Jāzin sava vieta vienkārši.
Ej nu ej, vai tad tā nu var būt ?
ĀĀĀrečerau….
Latviešu spītība un viensētnieka sīkstums vēsturiski ir bijis mūsu galvenais izdzīvošanas mehānisms. Tā ir spēja klusi, bez lieka trokšņa noslēgties savā telpā, ignorēt virsotnēs notiekošo idiotismu un vienkārši izdarīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Šī spītība ļāva latviešiem saglabāt valodu un identitāti cauri gadsimtu ilgiem svešu varu spiedieniem, un tā darbojas arī šodien. Ja valsts pārvalde piedāvā farsa līmeņa izglītību, šī spītība izpaužas kā vecāku un inteliģences paralēlais darbs – kad mājās pie galda bērnam tiek iemācīta īstā matemātika, loģika un kritiskā domāšana, neatkarīgi no tā, kādas darba lapas vai instrukcijas atsūta ministrija. Tas ir princips: “Jūs tur augšā variet… lasīt vēl »
Jā. Latvijā jau ir ģimenes,mazas kopienas, kas savus bērnus māca patstāvīgi, cik iespējams, neatkarīgi no valsts debilizējošajām programmām. Lai top! :)
Nav saprotams cik lielu laiku vajag, lai Saeima un valdība beidzot sāktu interesēties kā izrāpties no arvien dziļākas bedres. Tas stulbākais ir tas, ka abas sāks prasīt IZM ko darīt, bet tā var tikai atkārtot to pašu ar kosmētiskām izmaiņām. Tie kas zina neko par velti vairs neteiks, jo redzēja kā tādi tiek apsūdzēti izspiešanā. Viņi, protams, prasīs daudz, bet tas grimstošais kuģis ir daudz nozīmīgāks, dārgāks un lielāks par airBaltic. Valdība, protams, gribēs visu koriģèt, bet tā un IZM ir pietiekami daudz pierādijuši, ka to nemāk un nespēj. Tagad bumba ir valdibas pusē – iet pie bankrotējušās pedagoģijas vai… lasīt vēl »
Ne Saeimas perdeļiem, ne ministreļiem nevajag gudru tautu!
Ja tauta būs gudra tad tos parazītus nometīs nna-nāhuj.
Stulba tauta tiem parazītiem ir noderīga. Daunēni tik maksā, paši dzīvodami sūdu bedrē, ar 15Gā un televīziju.
Tiesi tā ! Gudros un uzņēmīgākos piespiež pamest valsti (nodokļu politika, dažnedažādi sodi, birokrātija…) lai nesadomā pārvērtēt Valsts gremdēšanu visos līmeņos.
Ļoti labi mērāms Kariņa un Siliņas valdības rezujtāts. IZM ierēdņu vecmeistarēm vajag vismaz kādu Goda zīmi par īpašajiem panākumiem analfabētisma atjaunošanā valstī, Iztrūkst vēl tikai kāds lauru vainags NA vadonei, kas pilnīgā neprātā gatava darīt jebko, lai tikai visus izdabūtu cauri 9. kases robežai ar atestātu. Der arī visi, kas knapi burto un kam nesanāk saskaitīt līdz 10. Grūtdieņiem jau īpašo kursu dabū Dabas zinātnēs- to paveiks jebkurš 3. klasē pirms 9. klases termiņa un laime nacionālpatriotismā! Vēlētājiem pašiem jāsaprot, ko panāks NA izglītībā. Top brīnišķīga trauku mazgātāju un grāvraču paaudze, tautska un vienās prievītēs..
Situācija ir pilnīģi deģenerēta. Tad kad augstskolu profesūra griezās pie saeimas deputātiem norādot uz izglītības profanāciju. Kā jums šķiet, kādu atbildi saņēma savu specialitāšu profesionāļi? Tās ir jūsu iekšējaš razborkas. Jā, jā, tieši šādu kriminālās pasaules leksiku lietoja deputāti. Tiem kas izglītību ir guvuši tikai iekļaujošā līmenī paskaidrošu. Tad kad profesionāli ārsti vēršas pret pūšļotājiem, tās nav iekšējas razborkas. Izglītības laukā ir noticis kaut kas dramatiski šausmīgāks. Figurāli runājot akadēmiskā medicīna oficiāli aizstāta ar pūšļošanu. Un to tagad māca augstskolās. Man iebildīs, ka es pārspīlēju. Vēl jau universitātēs tomēr māca akadēmisko medicīnu. Taču iekļaujošā izglītība kopā ar kompota izglītību tēlaini… lasīt vēl »
Vai gribēji, lai humanitāriķe kaut ko labu teiks par matemātiku. Viņa tāpat neko nesaprata, bet bija tak kaut kas jāsaka. Piederība Vienotībai bija stprāka par Pitagora teorēmu.
PISA, PISA, kamēr izP…
Es gan neliktu visu vainu uz izglītības sistēmu. Milzu atbildība ir arī vecākiem. Cik daudzi vairs paši lasa grāmatas? Liela daļa iegrūž bērnam telefonu lai tik miers.
Jā, būtu interesanti salīdzināt ar līdzīgiem testiem pieaugušajiem, iespējams, ka tur kritums ir vēl straujāks.
Vismaz 80% iedzīvotāju paļaujas uz izglītības sistēmu. Tas ir normāli. Ja reiz valsts ir uzņēmusies izglītot savus nākamos nodokļu maksātājus, inženierus un biznesmeņus, tad valstij arī jānodrošina kvalitatīva izglītība, nevis jādod iespēju pašpārliecināti stulbām aferistēm visu sagraut.
Tu laikam esi no tiem kas aizvērtām acīm iet pār gājēju pāreju – jo tak autovadītājam ir pienākums apstāties un ja nobrauks tu mierini ka vainīgs būs viņš?
Saprotams jūsu ironija man patīk. Bet vai ejot pastaigā pa Rīgas parkiem jūs ņemat līdzi vismaz sapieru lāpstiņu, lai atkautos no mīlīgiem suņiem kā tas notika tikko Carnikavā, kur sakoda ne vienu vien bērnu audzinātāju ieskaitot?
tiek atbalstīts skolnieku slinkums un degradācija
A kā ar skolotāju debīlismu un parazītministrijas čaklumu?
Neesi apsvēris?
Tagad visi sacenšas aspratībā, bet tad, kad tiem kompetenču apoloģētiem apstiprināja ES 14 miljonu izmantošanu nedzirdēja lielus protesta bļāvienus. Bija aktīvi protestētāji tie, kuri jau tā burkšķēja par Piebalga humanitāro pretstema vilni, ko viņš ieviesa 90-to sākumā, bet kam tas rūpēja. Cik daudz labi speciālisti tika atstumti, nolamāti par padomju laikus gaidošiem to kaut kad apzinās, bet lielakais ļaunums ir nozagtā un samītā nākotne veselai valstij – Latvijai.
Normālā valstī, ja santehniķis reformē tualeti, un tā rezultātā fekālijas un mīzali plūst pa grīdu, tad šādu santehniķi izņem no apgrozības, nevis dod to pašu nejēdzību ierīkot arī virtuvē. Vai kaut viena figurante, kas “apguvusi” Eiropas līdzekļus ir tiesāta par valsts nodevību? Katram domājošam ibndivīdam ir nepārprotami skaidrs, ka šīe tantuki ir nodarbojušies ar valsts nodevību. Savādāk te Latvijā ieviestās “reformas” nav iespējams nosaukt.
Viņas aizklājas ar to, ka citās valstis arī lietoja šo neizglītību un politiķi, lai neizskatitos par lieliem stulbeņiem piekrīt šādam risinājumam.
Tas kungs tiem ko dikti mīlē apmaina prātu pret naudu.
Tas akurāt sakrīt ar skola 2030 darbības laiku. Kur tad solītā izglītībasmanna? Daudzas valstis jau to muļķu mācību jau izsviedušas mēslainē, bet mūsu vistas sagribēja atkārtot viņu maldu ceļus. Tā iet, kad ignorē kognitīvo zinātni vai no tās paņem sev tīkamāko un pārējo ignorē rožaino sapņu dēļ.
Naudasmanna ir tantuku/babeņu maisa izmēra rokassomiņās.
Debīla ministrija, debīli izpildītāji, kapēc lai skolnieki būtu gudri?
Enšteins takš jau pateica, par to formulu un mainīgajiem. Stulbi gaidīt savādāku rezultātu…
Nevis izpildītāji, bet uztiepējas. Tas tuvāk īstenībai. Tagad šs freilenes dzīvojas siltās vietās ar labu algu.
Bet kas to visu uztur? Esi apdomājis?
Tie debīlie pajolēni – vecāki.
Visi dzen savus bērnus uz tām debilizācijas iestādēm un pļērc ka tas ir pareizi, ka vajag ĪĪĪĪzglītību.
Rezultātā katra nākamā paaudze paliek debīlāka par iepriekšējo.
PISA
Pieliec priekšā “izglītību iz” un būs pareizi.
Diemžēl, lasītprasme nav tikai kaut kāda prasme.. tā ir iztēle, radošums un smadzeņu attīstība kopumā..