Latvijas 15 gadus veco skolēnu sniegums matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs sasniedzis zemāko līmeni kopš valsts pievienošanās OECD Starptautiskajai skolēnu novērtēšanas programmai PISA 2000. gadā. Īpaši satraucoši ir lasītprasmes rezultāti – minimālo prasmes līmeni nesasniedz jau 41% Latvijas jauniešu.
Otrdien, 8. septembrī, publiskotie PISA 2025 rezultāti rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mērījumu 2022. gadā Latvijas skolēnu sniegums ir krities visās trijās pamatjomās. Turklāt OECD secinājusi, ka visos trijos priekšmetos Latvijas rezultāti ir zemākie, kādi valstī jebkad reģistrēti PISA pētījumā. Palielinājusies arī plaisa starp spēcīgākajiem un vājākajiem skolēniem.
Visstraujāk pasliktinājusies lasītprasme.
Latvijas skolēnu vidējais rezultāts sarucis no 476 punktiem 2022. gadā līdz 430 punktiem 2025. gadā – tātad par 46 punktiem. OECD vidējais rādītājs ir 461 punkts.
Minimālo lasītprasmes līmeni sasnieguši tikai 59% Latvijas skolēnu, kamēr OECD valstīs vidēji – 69%. Tas nozīmē, ka
41% Latvijas piecpadsmitgadnieku ir grūtības noteikt vidēji gara teksta galveno domu, atrast informāciju pēc vairākiem kritērijiem un izvērtēt teksta nolūku vai formu.
Augstu sniegumu lasīšanā demonstrējuši tikai 2,6% Latvijas skolēnu, salīdzinot ar 5,8% vidēji OECD valstīs.
Būtisks kritums vērojams arī matemātikā.
Latvijas rezultāts samazinājies no 483 punktiem 2022. gadā līdz 460 punktiem 2025. gadā. Tas gan vēl statistiski būtiski neatšķiras no OECD vidējā rādītāja – 463 punktiem.
Minimālo matemātikas prasmes līmeni sasnieguši 67% Latvijas skolēnu. Iepriekšējā PISA ciklā tādu bija 78%. Augstāko – piekto vai sesto – prasmes līmeni sasnieguši tikai 5% Latvijas jauniešu, kamēr OECD valstīs vidēji tādu ir 8%.
Dabaszinātnēs, kas bija PISA 2025 galvenā vērtēšanas joma, Latvijas skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2022. gadā, kad rezultāts bija 494 punkti, un arī zem OECD vidējā līmeņa – 482 punktiem.
Minimālo prasmes līmeni dabaszinātnēs sasnieguši 72% Latvijas skolēnu, bet 28% nav spējuši demonstrēt pat pamatprasmes, piemēram, atpazīt pareizu skaidrojumu pazīstamām dabas parādībām vai pēc vienkāršiem datiem izvērtēt secinājuma pamatotību. Vēl 2022. gadā minimālo līmeni dabaszinātnēs sasniedza 84% Latvijas skolēnu.
Reformas, pandēmija un mācības tikai latviešu valodā
OECD Latvijas rezultātu vērtējumā īpaši norādījusi, ka straujais kritums noticis laikā, kad Latvijas izglītības sistēmā vienlaikus īstenotas vairākas nozīmīgas pārmaiņas.
No 2023. gada ieviesti atjauninātie pamatizglītības standarti, notikusi pāreja uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu un visi centralizētie pārbaudījumi, tostarp PISA, skolēniem tiek piedāvāti tikai latviešu valodā. Iepriekšējā PISA pētījumā 2022. gadā aptuveni 28% Latvijas skolēnu testu pildīja krievu valodā.
PISA pētījuma vadītāja Latvijā Rita Kiseļova vērš uzmanību arī uz Covid-19 pandēmijas sekām. Pētījuma dalībnieki attālināti mācījās laikā, kad viņi apmeklēja 4.-6. klasi – posmā, kurā tiek nostiprinātas lasīšanas, matemātikas un citas pamatprasmes.
Vienlaikus OECD dati neļauj visu rezultātu kritumu skaidrot tikai ar vienu reformu, pandēmiju vai pārbaudījuma valodas maiņu.
Skolēnu sasniegumi pasliktinājušies daudzās valstīs. OECD vidējais rezultāts desmit gados lasīšanā sarucis par 28 punktiem, matemātikā – par 22, bet dabaszinātnēs – par septiņiem punktiem. Matemātikā un lasīšanā OECD valstu vidējie rādītāji pašlaik ir zemākie visā PISA pētījumu vēsturē, teikts OECD starptautiskajā ziņojumā.
Cerīgākais rezultāts – digitālā problēmu risināšana
Uz kopējā krituma fona Latvijai ir arī viens salīdzinoši labs rādītājs. Pirmoreiz PISA pētījumā novērtētajā datorizētajā problēmu risināšanā Latvijas skolēni ieguvuši 507 punktus, pārsniedzot OECD vidējo rezultātu – 500 punktus.
Tomēr labās digitālās prasmes nemaina kopējo ainu:
Latvijas skolēnu spēja lasīt, saprast tekstu, izmantot matemātiku un zinātniskās zināšanas ir būtiski pasliktinājusies. Īpaši kritiska kļuvusi lasītprasme, bez kuras apgrūtināta arī pārējo mācību priekšmetu apguve.
Izglītības un zinātnes ministrija sola koncentrēties uz lasītprasmes nostiprināšanu jau sākumskolā, agrīnu mācīšanās grūtību noteikšanu, papildu atbalstu skolēniem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām un pedagogu metodisko atbalstu.
Pēc ministrijas paustā, rezultāti nav pamats vēl vienai visaptverošai reformai, bet gan daudz precīzākai līdzšinējās izglītības politikas koriģēšanai.
Avots: OECD PISA
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!