Krievijas karaflotes fregate Baltijas jūrā izšāvusi divas signālraķetes Dānijas Gaisa spēku helikoptera “Fennec” virzienā, un viena no tām palidojusi garām lidaparātam vien dažu metru attālumā. Pēc incidenta Dānija izsaukusi Krievijas vēstnieku, nosaucot notikušo par nepieņemamu un bīstamu rīcību, vēsta pasaules mediji.
Incidents notika pirmdien, 14. septembrī, starptautiskajos ūdeņos pie Gedseras Dānijas dienvidos. Dānijas bruņotie spēki informējuši, ka “Fennec” helikopters veicis ierastu izlūkošanas uzdevumu – fotografējis garām braucošo Krievijas fregati. Tad no kuģa helikoptera virzienā tika izšautas divas signālraķetes.
Dānijas aizsardzības ministrs Jeppe Bruuss telekanālam TV2 norādījis, ka viena no raķetēm helikopteram palidojusi garām tikai dažu metru attālumā. Cilvēki incidentā nav cietuši un helikopters nav bojāts. Signālraķetes ir pirotehniski līdzekļi, kurus jūrā izmanto brīdinājuma signālu došanai.
Dānija izsauc Krievijas vēstnieku
Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens notikušo nosaucis par pilnīgi nepieņemamu un uzsvēris, ka šāda rīcība varēja apdraudēt cilvēku dzīvību. Saistībā ar incidentu uz Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai tika izsaukts Krievijas vēstnieks Dānijā Vladimirs Barbins.
Rasmusens norādīja, ka Dānija cenšas nodrošināt, lai kuģošana Dānijas ūdeņos varētu notikt mierīgi, taču, viņaprāt, Krievija pakāpeniski maina robežas tam, ko uzskata par pieņemamu rīcību.
Arī Dānijas premjerministre Mete Frederiksena Krievijas rīcību raksturoja kā pārgalvīgu un paziņoja, ka Maskavas darbības esot vērstas uz NATO valstu iebiedēšanu un šķelšanu.
Maskava vaino Dānijas helikopteru
Krievija savukārt noraidījusi Dānijas interpretāciju un apsūdzējusi Dānijas militāros helikopterus bīstamu manevru veikšanā Krievijas karakuģu tuvumā.
Krievijas vēstnieks Vladimirs Barbins valsts aģentūrai RIA paziņojis, ka iesniedzis Dānijai oficiālu notu, pieprasot veikt pasākumus, lai līdzīgi incidenti neatkārtotos. Viņš apgalvoja, ka Dānijas helikopteru manevri rada sadursmes risku un var traucēt Krievijas kuģu iekārtu darbību.
Barbins atsaucās arī uz 2025. gada augustā notikušu epizodi, kad, pēc Krievijas versijas, Dānijas helikopters veicis zemus pārlidojumus virs Krievijas pretzemūdeņu kuģa “Vice-Admiral Kulakov” un neesot reaģējis uz brīdinājumiem. Šie ir Krievijas puses apgalvojumi; Dānijas bruņotie spēki pašreizējo lidojumu raksturo kā rutīnas fotografēšanas uzdevumu starptautiskajos ūdeņos.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt sacīja, ka viņa rīcībā neesot pietiekamas informācijas, lai incidentu komentētu.
Dānija pagaidām neprasa iedarbināt NATO mehānismus
Aizsardzības ministram Bruusam tika jautāts arī par iespējamu NATO reakciju. Viņš uzsvēra, ka Dānija incidentu uztver nopietni, tomēr pašlaik situācija nav sasniegusi līmeni, kurā Kopenhāgena prasītu alianses kolektīvās aizsardzības mehānismu iedarbināšanu.
Notikušais ir īpaši nozīmīgs tādēļ, ka incidents norisinājies Baltijas jūrā laikā, kad NATO austrumu flangā saglabājas augsta militārā spriedze. Dānijas šaurumi ir stratēģiski nozīmīgs ceļš starp Baltijas un Ziemeļjūru, un Dānijas bruņotie spēki regulāri novēro Krievijas militāro kuģu pārvietošanos šajā reģionā.
Avoti: Defense News, Reuters, Deutsche Welle, The New York Times, Dānijas bruņoto spēku un amatpersonu paziņojumi
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!