Apvienotā Karaliste ir piedāvājusi kodolaizsardzību Somijai un citām Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) valstīm, ziņo Yle. Mēs runājam par papildu atturēšanas mehānismu, kas darbosies ne tikai NATO ietvaros. Lielbritānijas kodolzemūdenes spēlēs galveno lomu, nodrošinot šādu “kodollietussargu”.
Priekšlikums tika izteikts Lielbritānijas Karaliskās Jūras spēku virspavēlnieka Gvina Dženkinsa vizītes laikā Somijā. Viņš tikās ar republikas parlamentārās aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Heikki Autto un sacīja, ka nākotnē Lielbritānijas kodolieroči kļūs par pamatu atturēšanas sistēmai kaujas vienībām, kas izveidotas JEF ietvaros.
Kopīgā ekspedīcijas spēka vienība (Joint Expeditionary Force jeb JEF) ir Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) vadīta daudznacionāla ātrās reaģēšanas militārā koalīcija, kurā ietilpst Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija) un Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija), kā arī Nīderlande. Koalīcijas galvenais mērķis ir sniegt savstarpēju atbalstu un ātri reaģēt uz drošības izaicinājumiem Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos.
Plānots novembrī Oslo sanāksmē parakstīt vienošanos par jaunu JEF kaujas vienību izveidi. Pēc Dženkinsa teiktā, šo spēku izmantošana neprasīs NATO kolektīvās aizsardzības hartas 5. panta aktivizēšanu, kas attiecas uz uzbrukuma gadījumā kādai no alianses valstīm.
Autto nosauca JEF par trešo balstu Somijas aizsardzībā, līdzās nacionālajai aizsardzībai un dalībai NATO. Viņš norādīja, ka jaunu kaujas spēku izveide ir saistīta ar ilgtermiņa draudu no Krievijas novērtējumu, kas veidoja sabiedroto kopīgo aizsardzības plānu pamatu. Vienlaikus Somija neplāno miera laikā izvietot kodolieročus savā teritorijā. Pēc Autto teiktā, valsts pašreizējā politika šajā jautājumā nemainīsies.
Šī mēneša sākumā Somija arī pievienojās Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai. Sadarbība ietvers konsultācijas par kodoldoktrīnu, mācībām un Francijas stratēģisko gaisa spēku klātbūtni valstī. Pirms tam līdzīgu lēmumu pieņēma Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Arī Igaunija un Lietuva plāno to darīt.
Francijas prezidents Emanuels Makrons martā prezentēja uz priekšu vērsto kodolatturēšanas iniciatīvu Krievijas kara Ukrainā un strīdu par Amerikas drošības garantijām fona. Tas paredz pagaidu kodolspējīgu Rafale iznīcinātāju izvietošanu, sabiedroto gaisa telpas un militāro bāzu izmantošanu, kā arī lidmašīnu uzpildi gaisā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!