Lielbritānija piedāvā Somijai un Baltijas valstīm “kodollietussargu”

Apvienotā Karaliste ir piedāvājusi kodolaizsardzību Somijai un citām Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) valstīm, ziņo Yle. Runa ir par papildu atturēšanas mehānismu, kas darbosies ne tikai NATO ietvaros. Lielbritānijas kodolzemūdenes spēlēs galveno lomu, nodrošinot šādu “kodollietussargu”, raksta izdevums.

Priekšlikums tika izteikts Lielbritānijas Karalisko Jūras spēku virspavēlnieka Gvina Dženkinsa vizītes laikā Somijā. Viņš tikās ar republikas parlamentārās aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Heikki Autto un sacīja, ka nākotnē Lielbritānijas kodolieroči kļūs par pamatu atturēšanas sistēmai kaujas vienībām, kas izveidotas JEF ietvaros.

Kopīgā ekspedīcijas spēka vienība (Joint Expeditionary Force jeb JEF) ir Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) vadīta daudznacionāla ātrās reaģēšanas militārā koalīcija, kurā ietilpst Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija) un Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija), kā arī Nīderlande. Koalīcijas galvenais mērķis ir sniegt savstarpēju atbalstu un ātri reaģēt uz drošības izaicinājumiem Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos.

Plānots novembrī Oslo sanāksmē parakstīt vienošanos par jaunu JEF kaujas vienību izveidi. Pēc Dženkinsa teiktā, šo spēku izmantošana neprasīs NATO kolektīvās aizsardzības hartas 5. panta aktivizēšanu, kas attiecas uz uzbrukumu kādai no alianses valstīm.

Autto nosauca JEF par trešo balstu Somijas aizsardzībā, līdzās nacionālajai aizsardzībai un dalībai NATO. Viņš norādīja, ka jaunu kaujas spēku izveide ir saistīta ar ilgtermiņa draudu no Krievijas novērtējumu, kas veidoja sabiedroto kopīgo aizsardzības plānu pamatu. Vienlaikus Somija neplāno miera laikā izvietot kodolieročus savā teritorijā. Pēc Autto teiktā, valsts pašreizējā politika šajā jautājumā nemainīsies.

Šī mēneša sākumā Somija arī pievienojās Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai. Sadarbība ietvers konsultācijas par kodoldoktrīnu, mācībām un Francijas stratēģisko gaisa spēku klātbūtni valstī. Pirms tam līdzīgu lēmumu pieņēma Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Arī Igaunija un Lietuva plāno to darīt.

Francijas prezidents Emanuels Makrons martā prezentēja kodolatturēšanas iniciatīvu Krievijas kara Ukrainā un strīdu par Amerikas drošības garantijām fona. Tas paredz pagaidu kodolspējīgu Rafale iznīcinātāju izvietošanu, sabiedroto gaisa telpas un militāro bāzu izmantošanu, kā arī lidmašīnu uzpildi gaisā.