Latvijas iespējamā dalība Francijas kodolatturēšanas iniciatīvā vēl prasa diskusijas, atzinis aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Valdība 13. oktobrī slēgtā sēdē iepazinās ar ziņojumu par sadarbību ar Franciju aizsardzības jautājumos.
Pirms sēdes Melnis skaidroja, ka ziņojumā aplūkota gan pievienošanās iniciatīvai “Forward Nuclear Deterrence Initiative”, gan iespēja Baltijas valstīs palielināt sabiedroto karavīru skaitu un izvietot papildu militārās spējas. Viņš atgādināja, ka Latviju jau aizsargā NATO kodolatturēšana.
Kulbergs Briselē pārrunās sadarbību ar Franciju
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc sēdes paziņoja, ka šonedēļ Briselē šos jautājumus pārrunās ar Francijas pārstāvjiem un, iespējams, prezidentu Emanuelu Makronu. Pirms sarunām premjers sīkāku informāciju neatklāja. Viņš kā Latvijas vajadzības nosauca gaisa un pretgaisa aizsardzību, kā arī ballistisko spēju jomu.
Sarunu sākšanai politiska piekrišana saņemta jau septembrī. Ministru kabineta 22. septembra paziņojumā Kulbergs informēja, ka Makrons piekritis sākt sarunas par Latvijas iesaisti Francijas iniciatīvā. Toreiz tika arī paziņots, ka uz Latviju sarunu sākšanai dosies Francijas delegācija. Makrons, pēc Latvijas premjera teiktā, apliecinājis gatavību palielināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot gaisa aizsardzībai.
Kulbergs šo apņemšanos vērtējis kā ieguldījumu gan Latvijas, gan visa NATO austrumu flanga drošībā. Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai uzdots izstrādāt Latvijas sarunu pozīciju, iespējamo sadarbības modeli un sarunu grafiku. Uzdevums aptver abus sadarbības virzienus – iesaisti kodolatturēšanas iniciatīvā un Francijas militārās klātbūtnes stiprināšanu.
Ko paredz Francijas kodolatturēšanas iniciatīva?
Francijas piedāvājuma būtību Makrons izklāstīja 2. martā uzrunā par valsts kodolatturēšanas doktrīnu. Viņa piedāvātā pieeja paredz ciešāku sadarbību ar Eiropas partneriem, kuri varētu piedalīties atturēšanas mācībās un ar saviem konvencionālajiem spēkiem atbalstīt Francijas atturēšanas pasākumus. Tā var ietvert arī Francijas stratēģisko gaisa spēku elementu īslaicīgu izvietošanu sabiedroto teritorijās.
Tomēr Francija saglabātu pilnīgu kontroli pār saviem kodolieročiem. Makrons uzsvēris, ka lēmumu par to izmantošanu pieņem tikai Francijas prezidents un arī valsts vitālo interešu izvērtēšana paliek Francijas ziņā. Viņš nav solījis automātisku, stingri definētu garantiju kodolieroču lietošanai partneru aizsardzībā. Iniciatīva paredzēta kā papildu ieguldījums Eiropas atturēšanā, kas papildina NATO kodolmisiju.
Latviju jau aizsargā NATO kodolvairogs
Latvijas līdzšinējo aizsardzību nodrošina alianses kopējā atturēšanas sistēma. NATO skaidro, ka sabiedroto drošības augstākā garantija ir alianses stratēģiskie kodolspēki, īpaši ASV spējas. Savukārt Lielbritānijas un Francijas neatkarīgie kodolspēki būtiski papildina kopējo drošību. Atsevišķi lēmumu pieņemšanas centri sarežģī iespējamā pretinieka aprēķinus par sabiedroto atbildi uz agresiju. Kodolatturēšanas mērķis ir novērst uzbrukumu, liekot agresoram rēķināties ar nepieņemamām sekām; kodolieroču izmantošanas iespēju NATO raksturo kā ārkārtīgi attālu.
Kodolieroču izvietošanai Latvijā būtu vajadzīgs NATO lēmums
Atsevišķs jautājums ir pašu kodolieroču iespējamā izvietošana Latvijā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 30. septembrī paziņoja, ka tā būtu iespējama, ja pastāvētu nepieciešamība un NATO pieņemtu kolektīvu lēmumu. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka tobrīd konkrētas sarunas par kodolieroču izvietošanu Latvijā nenotiek.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas Satversmē nav šādu izvietošanu aizliedzošas normas. Viņš arī atgādināja, ka, gatavojoties dalībai NATO 2003. gadā, Latvija apliecinājusi gatavību pilnā apjomā piedalīties alianses kolektīvās drošības mehānismos, tostarp kodolatturēšanā.
Lietuvā savukārt septembrī sākta parlamentāra virzība konstitūcijā noteiktā aizlieguma atcelšanai. Lietuvas konstitūcijas 137. pants aizliedz valsts teritorijā izvietot masu iznīcināšanas ieročus vai ārvalstu militārās bāzes.
Latvija pozitīvi vērtē arī Lielbritānijas piedāvājumu
Prezidents komentējis arī Lielbritānijas piedāvājumu stiprināt kodolaizsardzību Apvienoto reaģēšanas spēku jeb JEF dalībvalstīm, kuru vidū ir Latvija, pārējās Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Nīderlande. Viņa vērtējumā kodolieroču izmantošana ir galējais līdzeklis, bet to atturošā loma palīdz nepieļaut plašākus konvencionālus karus Eiropā. Tā kā Lielbritānija jau piedalās NATO kodolatturēšanā, Latvija tās piedāvājumu uztver kopējās alianses politikas ietvaros un pozitīvi vērtē papildu drošības pasākumus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!