Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt

PĒTERIS APINIS

Izvilku no kabatas žurnālistu savienības apliecību un iegāju KNAB paklausīties – kā šī struktūra cīnās pret korupciju medicīnā. Mani satrauc tas, kāpēc valsts institūcijās magnētiskās rezonanses aparātus un datortomogrāfus iepērk divkārt dārgāk nekā privātajās institūcijās, kāpēc kovida laikā tika iepirkts tik daudz “dzelžu”, kas netiek izmatoti, jo nav speciālistu, kas ar tiem darbotos vai nepietiekams ir pacientu skaits, lai šīs iekārtas nopietni darbinātu. Protams, mani interesēja – vai KNAB ir ķēries pie milzīgajiem Covid–19 vakcīnu iepirkumiem daudzus gadus uz priekšu, kur Latvija maksā miljonus ne tikai iepirkumiem, bet arī utilizācijai, kā arī – vai tā laika Ministru prezidenta Kariņa pārliekā interese (pat ministres atstādināšana) par vienas kompānijas vakcīnām bija altruistiska. 

Un galu galā – būtiskais jautājums – kā tas gadījās, ka viens ministra lēmums 2024. gadā lauzt līgumu ar celtniekiem apturēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu celtniecību. Nebūtu līgums lauzts – jau šogad (2026. gada februārī) jaunie korpusi būtu atvērti, šajos korpusos strādātu ārsti un ārstētos pacienti, slimnīcai būtu moderna neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļa, reanimācija, kardioloģija, jaunas operāciju zāles. Iespējams, tas būtu maksājis 17 miljonus vairāk nekā paredzēts. Bet ministrs lēma lauzt līgumu, korpusi pusmiruši stāv jau vairākus gadus, pagrabā savu senteci atradusi Mārupīte, bet visdažādākās sēnītes – veiksmīgu audzi uz sienām. Pat ideālā versijā slimnīcas korpusu beigšana maksās vismaz 200 miljonus eiro dārgāk, slimnīcu mēs saņemsim 2030.–2032. gadā, bet iespējams, ka korpusus nāksies nojaukt vai tajos izvietot lielveikalu. Es, protams, tam neticu, bet Vecrīgā ļaudis stāsta, ka būvniekiem esot prasīts “bakšišs” miljona vērtībā Austumu tradīcijās, celtnieki neesot to maksājuši, līgums lauzts, apakšuzņēmēji nav saņēmuši samaksu par padarīto darbu. Ir taču cerība, ka kādreiz valsts tiesībsargājošās iestādes (un šim nolūkam Latvijā ir radīts KNAB) mēģinātu noskaidrot cik lielā mērā slimnīcas celtniecības apstādināšana ir korupcija, cik lielā mērā – muļķība vai nolaidība. 

Nē, KNAB (vismaz preses konferencē) ne ar pušplēstu vārdu neminēja to, ka valsts iepirkumu sistēma ir kleina un greiza, ka tas, ka valsts institūcijām nākas divreiz pārmaksāt lielā mērā ir tamdēļ, ka iepirkuma dokumentos jāparedz pilnīgi viss, arī tāda programmatūra un piekariņi, kas nav konkrētai slimnīcai vajadzīgi, jo pretējā gadījumā atskries KNAB izmeklētāji, iešaus trīsreiz grieztos un visiem, kas piedalījušies iepirkumu komisijā divdesmit gadus nāksies vazāties pa tiesām. Nedod Dievs, slimnīcas vadība centīsies nopirkt to, kas slimnīcai patiesi vajadzīgs, tieši tikpat racionāli kā privātie uzņēmumi ARS, VC4, VCA vai kāda no privātajām laboratorijām. Šiem slimnīcu vadītājiem jau šobrīd ar bargu aci virsū skatās Eiropas un Latvijas prokurori, kuri pilnībā atbilst Vienotības Andreja Judina uzstādījumam, ka prokuroram jāsaredz noziegums arī tur, kur tā nav. 

Toties preses konferencē es uzzināju, ka kāds universitātes slimnīcas nodaļas vadītājs meklējis sponsorus lai aizbrauktu pamācīties strādāt ar “DaVinci” robotu. Meklētā summa bija 6 tūkstoši eiro, KNAB rosība iespējamo apmācību apturēja. Bet tagad es nedaudz pastāstīšu par šo robotu. Kāpēc? Gluži vienkārši – visi iesaistītie KNAB darbinieki un prokurori šo rakstu izlasīs, un arī tās rindkopas, kur skaidrotas viņiem nesaprotamas lietas. 

“Da Vinci” tehnoloģija ir dārga (iekārtas ir atšķirīgas un maksā 2–3 miljonus), taču sniedz labāku rezultātu ķirurģijā. Robottehnoloģijas ķirurģijā pasaulē darbojas jau vairāk kā 30 gadus. Robottehnoloģiju pamatlicējs ir ASV kompānija “Intuitive Surgical”, kas plašāk pasaulē zināma kā “Da Vinci” robotu ražotājs, un >80% visas pasaules ķirurģisko robotu uzstādījusi šī kompānija, tādēļ ir lielākas iespējas mācīties ar šīs kompānijas robotiem, atrast telemedicīnas iespējas, kur īpaši sarežģītos gadījumos no Rietumeiropas robotu palīdz vadīt īpaši pieredzējis speciālists.  

Mūsdienu ķirurgi visā pasaulē operē ar piekto “Da Vinci” robotu paaudzi, un kopumā pasaulē ir veiktas vairāk par 2,5 miloniem operāciju, izmantojot “Da Vinci” tehnoloģiju. Pasaulē ir vairāk nekā 10 tūkstoši “Da Vinci” robotu, kas ikdienā tiek aktīvi noslogoti. Tepat kaimiņos – Polijā ļoti daudz tiek strādāts ar šīm tehnoloģijām un jau veikts vairāk nekā 23 tūkstoši operāciju. “Da Vinci” robotu iespējams izmantot vairākās ķirurģijas specialitātēs – uroloģijā, ginekoloģijā, vispārējā ķirurģijā, torokālajā ķirurģijā, otorinolaringoloģijā, un vēl jāpiebilst – ļoti veiksmīgi – bērnu ķirurģijā. Daudzviet pasaulē robotķirurģija kļuvusi par standartu ķirurģijā, piemēram, ASV gandrīz visas radikālas prostatektomijas tiek veiktas, izmantojot robotu.

Galvenās “Da Vinci” robottehnoloģijas ķirurģijas priekšrocības ir minimāli invazīva pieeja – pacients pēc prostatas operācijas ir gatavs doties mājās nākamajā dienā, bet ginekoloģisku operāciju gadījumā – tajā pašā dienā, kad veikta operācija. Šeit sākas ekonomiski aprēķini – tiek ietaupītas slimnīcas gultasdienu izmaksas, bet jo īpaši – intensīvas terapijas gultasvietu izmaksas, jo lielai daļai pacientu intensīvā terapija nemaz pēc operācijas nav nepieciešama. Pacients ātrāk atgūst darbaspējas, atgriežas darbā un maksā nodokļus. To visu var aprēķināt un teikt – robottehnoloģija var būt ekonomiski ļoti izdevīga un dot labumu sabiedrībai. Pie kam – robottehnoloģiju operācijas ir ļoti precīzas, jo robots noņem ķirurga roku trīci un mērogo instrumentu kustības. Medicīnas zinātniskajā literatūrā visai pārliecinoši tiek pierādīts, ka robottehnoloģijas operācijām ir mazāk recidīvu, mazāka mirstība, mazāks komplikācijun skaits un mazāks asins zudums operācijā. Te būtiski piebilst, ka robots operācijas laikā nerada spriedzi uz pacienta vēdera sienu, kā rezultātā sāpes pēc operācijas ir mazākas vai vispār pēc operācijas neesošas. No vīrieša pozīcijas mazāk būtiski, bet sievietes pamana, ka kosmētiskais defekts pēc robottehnoloģiju izmantošanas ir ievērojami mazāks.

Valstīs un klīnikās, kurās ienāk robottehnoloģija, ķirurgi savā starpā cīnās par iespēju strādāt ar šo tehnoloģiju. Jo jaunāks ķirurgs, jo lielāka vilkme izmantot robottehnoloģiju ikdienas operācijās.

Mūsdienu medicīna, ko raksturo straujā zinātnes un tehnoloģiju attīstības ietekme, ir ievērojami uzlabojusi ārsta profesionālās spējas un padarījusi medicīnas praksi intelektuāli izaicinošāku, kā arī profesionāli viedāku. Tā ir arī padarījusi medicīnu sarežģītāku un prasīgāku, bet aktualizējusi jautājumu par ārsta atbilstošu reakciju uz jaunajiem ētiskajiem izaicinājumiem, ko rada jauno tehnoloģiju pielietošana, kā arī jautājumu par medicīnas cilvēciskās puses saglabāšanu tehnoloģiju pieaugošās klātbūtnes un ietekmes kontekstā.

Proti, ārstam mūsdienās jāspēj maksimāli palielināt tehnoloģiju milzīgo potenciālu mūsu pacientu aprūpē. Šis ir izaicinājums, ko ārstiem jāpieņem pacientu labklājības vārdā, kas ir ārsta profesionālās ētikas galvenā prioritāte. Robottehnoloģija ir jauns līmenis ķirurģijā, un strādāt ar šo tehnoloģiju ir jāmāk (ilgstoši jāmācās klīnikā, kur šis aparāts strādā). Latvijā valsts ārstiem par mācībām nemaksā. Ārsti paši meklē iespējas iemācīties vienu vai otru metodi ārvalstu klīnikās.

Nu, lūk – pērn bija iecerēts iegādāties pa vienam “DaVinci” robotam Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, bet KNAB aktivitāšu dēļ Veselības ministrija šos iepirkumus apstādināja. Toties Vītola klīnikā šāds robots ir uzstādīts, pie kam šīs privātās klīnikas ārsti daudz un ilgi mācījušies ar šo robotu strādāt. Esmu pārliecināts, ka “DaVinci” robots sāks strādāt VC4 jaunajā klīnikā līdz ar tās atvēršanos, bet Baltijas ķinurģijas centrs tādu uzstādīs Jūrmalas slimnīcā. Kaut kā nejauši sanācis, ka KNAB un Veselības ministrija roku-rokā nevēlas (pretojas), lai universitāšu slimnīcās nebūtu modernas aparatūras. Vai šeit ir kāda korupcija vai nē, nevaru izteikties. 

Toties KNAB un Eiropas prokuratūra ir metusies iznīcināt vienu nacionālo tehnoloģiju piedādātāju (tā kā ne KNAB, ne Eiropas prokurors atteicās kompānijas vārdu minēt, es izlikšos, ka arī es neko nesaprotu). Pamatojums – kaimiņvalstī bāzētas piegādātājkompānijas sūdzības Eiropas prokuratūrai, jo iepirkumos izmantota Eiropas fondu nauda. Te nu KNAB izceļas visvairāk, jo šīs iestādes darbinieku uzskatā datortomogrāfs ir cool, magnētiskās rezonanse – labi, bet sterilizācijas iekārtas iepirkt ir blēdība. Tā, kā preses konferencē piedalījās arī Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, es viņai publiski pajautāju – kā viņa uzskata – cik nozīmīga ir sterilizācija slimnīcā punktu skalā no 1 līdz 10. Vaļuliene godīgi atbildēja – desmit. Viņai taisnība – bez labas sterilazācijas laba slimnīca nevar pastāvēt. Un te nu es pavisam nedaudz (mazāk priekš lasītāja, vairāk priekš KNAB darboņiem) pastāstīšu nedaudz par sterilizāciju. 

Ne sabiedrība, ne KNAB par sterilizāciju nav informēta. Sterilizācija ir process, kurā vissvarīgākais rezultāts ir tas, ka nekas nenotiek. Ja operācija izdodas un pacients neiegūst infekciju, tas tiek uztverts kā standarts vai pašsaprotama lieta. Sterilizācija ir aizkulišu darbs – kamēr nav milzu skandāla par masveida infekcijām, visiem viedokļu līderiem ir pārliecība, ka sistēma strādā pati no sevis.

Sterilizācijas nodaļa tiek uztverta kā atbalsta funkcija, nevis kā investīciju objekts. Arī sabiedrība nepieprasa finansējumu tam, ko nesaprot. Es esmu redzējis publiskas kampaņas vienam vai otram medikamentam, bet nekad neesmu redzējis piketu pie Saeimas “Mēs gribam labāku sterilizāciju!”, jo tas nav emocionāli aizkustinošs temats, salīdzinot ar vēža ārstēšanu, bērnu veselību vai pat vistu labturību. Man šķiet, ka pamatu pamats ir veselības mācības neesamība Latvijas skolās un tas, ka ne vārda skolu mācību programmās nav par sterilizāciju, sterilitāti un higiēnu. Tad nu Latvijā no bērniem izaug politiķi, žurnālisti un KNAB darbinieki, kas ir pārliecināti, ka sterilizācijas iekārtu iegāde ir noziegums. Jau skolā būtu jāmāca, ka sterilitāte ir drošas medicīnas pamats. Bez tās visas citas investīcijas (izcili ķirurgi, moderni roboti) zaudē jēgu, tiklīdz pacients operācijas laikā iegūst infekciju.

Sterilizācijas nozīmi mūsdienu slimnīcā var reducēt uz vienu būtisku atziņu: tā ir drošības garantija, bez kuras modernā medicīna sabrūk. Sterilitāte nodrošina pacienta dzīvību un novērš hospitālo infekciju. Hospitālās infekcijas ir tās, kuras pacients iegūst slimnīcā, nevis ierodas slimnīcā ar kādu infekciju. Neatkarīgi no tā, cik prasmīgs ir ķirurgs, ja instruments nav sterils, pacienta ķermenī tiek ievadīti patogēni. Tas var novest pie infekcijas, iekaisuma, sepses, orgānu mazspējas un letāla iznākuma. Mūsdienu traumatoloģija, ortopēdija un ķirurģija arvien vairāk izmanto implantus – protēzes, sirds vārstuļus, skrūves kaulos. Ja uz implanta nokļūst baktērija, izveidojas bioplēve. Baktērijas paslēpjas zem tās, un šīs baktērijas vairs nevar sasniegt antibiotikas. Lai arī sterilizācija prasa lielus ieguldījumus, tā ir lēta, salīdzinot ar sekām, ja tā nav labi veikta. Sterilizācija ir preventīvā medicīna. Inficēta pacienta ārstēšana slimnīcā izmaksā desmitiem tūkstošu eiro – ilgāks laiks reanimācijā, dārgas antibiotikas, papildu operācijas. 

Viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ es balsotu par modernu sterilizāciju kā slimnīcas prioritāti, ir tas, ka mūsdienu instrumenti nenozīmē šļirces un skalpeļus, ko uzvārīt. Mūsdienu instrumenti ir dārgas, smalkas inženierijas ierīces, piemēram, robotiskās rokas, endoskopi, lāzeri. Šie instrumenti nav lēti. Nepareiza sterilizācijas metode, piemēram, pārāk augsta temperatūra vai nepareiza ķīmija, var neatgriezeniski sabojāt iekārtu simttūkstoš eiro vērtībā. Moderna sterilizācija ne tikai nogalina baktērijas, bet arī sargā slimnīcas tehnoloģisko bāzi. Piemērs ir Hosama Abu Meri darba instruments – kolonoskops, ar kuru viņš skata resno zarnu, izgriež polipus vai pat mazus vēžus. Neviens taču nevēlēsies sev resnajā zarnā nenomazgātu, nenotīrītu, neizjauktu, bet pēc tam atpakaļ nesaliktu iekārtu pēc tam, kad tā nule pabijusi citā dibenā. Bet kolonoskops ir ļoti sarežģīta ierīce, kas sastāv no ļoti daudziem saskaitāmajiem, kas katrs dezinficējams savā veidā.

Moderna sterilizācija mūsdienu slimnīcā ir augsti tehnoloģisks, automatizēts un precīzi kontrolēts process. Slimnīcas sterilizācijas nodaļa darbojas pēc rūpnieciska konveijera principa, kur katrs solis ir izsekojams un validēts. Mūsdienu sterilizācijas filozofija balstās uz principu: “Ja tas nav dokumentēts, tas nav sterilizēts.” Mūsdienu slimnīcā katrs instruments vai ķirurģiskais komplekts operācijai tiek marķēts ar unikālu kodu. Sistēma zina, kurš darbinieks instrumentu tīrīja, kurā autoklāvā tas tika sterilizēts, kāda bija temperatūra un spiediens, un kura pacienta ārstēšanai to vēlāk izmantoja.

Bet atgriezīsimies KNAB. Šeit darboņi lasa svešas denuncinācijas un uzskata, ka sterilizācijas iekārtu maiņa ir tieši tāda pati kā katliņu maiņa špriču vārīšanai. Ja kāds piedāvā citu (kādā lielā austrumu valstī ražotu) lētāku sistēmu, tad noteikti jāpērk ir šo. Un sterilizācijas nodaļas darbiniekiem tūlīt jāizlasa hieroglifi un jāprot ar šo sistēmu strādāt. 

Slimnīcā un veselības aprūpes iestādēs nav vēlams nepārdomāti mainīt vai miksēt dažādu ražotāju medicīniskās iekārtas (piemēram, infūzijas sistēmas, monitorus, ķirurģiskos instrumentus vai diagnostikas aparātus), jo tas rada nopietnus riskus gan pacientu drošībai, gan slimnīcas darba efektivitātei.

Daudzām medicīnas iekārtām ir nepieciešami tieši konkrētā ražotāja vienreizlietojamie materiālu komplekti vai caurulītes. Ja cenšas pielāgot citas firmas lētākas sistēmas, tās var fiziski nederēt, plīst vai nodrošināt neprecīzu medikamentu ievades ātrumu, kas kritiski svarīgi intensīvajā terapijā.

Medicīnas personāls (māsas un ārsti) ikdienā strādā augsta stresa apstākļos. Ja nodaļā ir vairāku dažādu ražotāju ierīces, kas darbojas pēc atšķirīgiem principiem, palielinās risks kļūdīties to lietošanā, uzstādīšanā vai trauksmes signālu atpazīšanā. Katrai jaunai iekārtu sistēmai ir sava specifiska saskarne, vadība un drošības protokoli. Personālam ir nepieciešams laiks, lai apgūtu darbu ar jaunajām iekārtām, kas nozīmē papildu apmācības un laika resursu tērēšanu, kas veselības aprūpē jau tā ir ierobežoti. Ja slimnīcā ir iekārtu sistēmraibs sajaukums, nevienam darbiniekam vairs nav perfekta, automātiska prasmju līmeņa darbā ar tām, kas kritiskā brīdī var aizkavēt palīdzības sniegšanu.

Un vēl kāds aspekts, kas svarīgs slimnīcām. Tiklīdz medicīnas iestādei ir jāslēdz līgumi ar daudziem dažādiem ražotāju servisa partneriem, tas sarežģī tehnisko apkopi, kalibrēšanu un remontu. Ja iekārtas ir no desmit dažādām firmām, slimnīcas inženieriem ir jātur milzīgs un dārgs rezerves daļu krājums katram zīmolam. Vienota standarta iekārtu gadījumā rezerves daļas ir universālas un vieglāk pieejamas. Modernās slimnīcās iekārtām ir jābūt integrētām slimnīcas vienotajā datu tīklā. Dažādu ražotāju programmatūras parasti “nesarunājas” savā starpā vai prasa dārgas individuālas integrācijas saskarnes.

Lai gan sākotnēji cita ražotāja iekārtu iepirkšana var šķist lētāka (piemēram, uzvarot zemākās cenas konkursā), kopējās ekspluatācijas izmaksas vienmēr izrādās augstākas tieši augstākminēto apkopes, apmācības, neefektivitātes un materiālu nesaderības risku dēļ.

Man ir vēl daudz iespaidu un skaidrojumu no KNAB konferences. Un es tos vēl aprakstīšu. Šoreiz pietiks, jo arī KNAB darbinieku laītprasmes ir ierobežotas, un garāku rakstu viņi lāga neuztvers. Bet nobeigumam es vēlos divas norādes – tas, ka KNAB darbinieces uzskata, ka viņas nekādi iespējamas ginekoloģijas draudi neskars, ir drosmīgs pieņēmums. Mēģinājums iznīcināt vienu no labākajiem Latvijas operējošiem ginekologiem (aizsūtīt viņu uz privātu klīniku vai vispār – uz ārvalstīm) ir risks arī citām Latvijas sievietēm.

Bet, ja tā pavisam godīgi – ko mums šodien labu dara KNABs? Vai tiešām cīnās pret korupciju? Vai tiešām caurskata deklarācijas un izdara kādus nebūt secinājumus par politiķu un lielierēdņu rīcībām (nu kaut vai attiecībā uz RailBaltic bezjēdzīgo plānu, zemes iepirkumiem un pārpirkumiem, bezjēdzīgi augsto tiltu pār Rīgas HES ūdenstilpni utt.)? Vai varbūt KNAB pamanīja Kariņa lidojumus ar privātām aviokompānijām uz nodokļu maksātāju rēķina?

2027. gadam korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam paredzēts 17 754 791 eiro, un par šo naudu paredzēts nodarbināt 174 darboņus. Vislabāk būtu gudrākos un analītiskākos no viņiem pārcelt uz kādu māju bez logiem netālu no VEF kultūras pils, bet pašu KNAB slēgt. Un Andrim Kulbergam, kuram nākamgad esot jāietaupa 800 miljoni – re, kur jau 17 ietaupījuma miljonu. Teiksiet tas ir maz? Nepacelsi kapeiciņu, pie rubļa netiksi.