Kulbergs piedāvā 2,9 miljardu eiro taupības plānu: kur valsts meklēs naudu?

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) piedāvā nākamajos četros gados pārskatīt valsts pārvaldes izdevumus, slimības lapu un pabalstu administrēšanu, kā arī valsts atbalsta piešķiršanu. Mērķis ir 2027.-2030. gadā panākt kopējo fiskālo efektu 2,875 miljardu eiro apmērā.

Līdztekus taupības pasākumiem premjers rosina izveidot Latvijas Attīstības fondu, kuram būtu jāpiesaista investīcijas mājokļiem, uzņēmumu attīstībai un aizsardzības ražošanai.

Ar priekšlikumiem Kulbergs iepazīstināja 10. novembra preses konferencē par valsts finanšu situāciju. Prezentācijā minētās summas ir mērķi un aplēses – konkrēti lēmumi par to sasniegšanu vēl jāpieņem.

Nākamgad mērķis – 822 miljoni eiro

Prezentācijā piedāvātais fiskālais efekts sadalīts pa gadiem: 2027. gadā – 822 miljoni eiro, 2028. gadā – 667 miljoni, 2029. gadā – 675 miljoni, bet 2030. gadā -711 miljoni eiro.

No nākamajam gadam paredzētajiem 822 miljoniem eiro 215 miljonus plānots iegūt ar vienreizējiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka visa summa nerastos no pastāvīga izdevumu samazinājuma.

Prezentācijā arī atzīts, ka taupības pasākumi varētu bremzēt ekonomiku. Pēc tajā izmantotā aprēķina iekšzemes kopprodukts varētu būt par 0,5-0,7% mazāks nekā bez šiem pasākumiem, savukārt valsts nodokļu ieņēmumi tādēļ varētu samazināties par 90-130 miljoniem eiro gadā.

Lielāko ietaupījumu meklēs valsts pārvaldē

Lielāko ieguldījumu budžeta sakārtošanā plānots iegūt no valsts pārvaldes un iestāžu izdevumu pārskatīšanas – aptuveni 900 miljonus eiro četru gadu laikā.

Prezentācijā minēta amata vietu skaita samazināšana, centralizēti iepirkumi un kopīgu administratīvo pakalpojumu ieviešana. Amata vietu samazināšanas iespējamais efekts novērtēts ar 85 miljoniem eiro gadā, centralizēto iepirkumu – ar 40 miljoniem, bet kopīgo administratīvo pakalpojumu – ar 35 miljoniem eiro gadā.

Citā sadaļā kā iespēja minēta aptuveni 3000 līdz 6000 valsts pārvaldes darbinieku pāreja uz privāto sektoru, paredzot arī pārkvalifikācijas iespējas.

Pārskatītu slimības lapas un slimnīcu sadarbību

Otrs lielākais virziens ir nozaru reformas, no kurām četru gadu laikā cer iegūt aptuveni 650 miljonus eiro.

Starp lielākajām pozīcijām minēta slimības lapu un pabalstu administrēšanas pārskatīšana ar paredzamo efektu 50 miljonu eiro gadā un slimnīcu sadarbības tīkla veidošana ar 40 miljonu eiro ikgadēju efektu. Vēl aptuveni 70 miljonus eiro gadā paredzēts iegūt no citām reformām atbilstoši nozaru ministriju lēmumiem.

Prezentācijā nav detalizēti izklāstīts, kā tieši mainītos slimības lapu apmaksa vai slimnīcu sniegtie pakalpojumi.

Mazāk universāla atbalsta un izmaiņas izdienas pensijās

Kulbergs piedāvā pārskatīt arī valsts atbalsta piešķiršanu, lai to vairāk novirzītu konkrētām iedzīvotāju grupām. Šajā virzienā četru gadu laikā iecerēts panākt aptuveni 190 miljonu eiro efektu.

Vēl 40 miljonus eiro četros gados paredzēts iegūt, ierobežojot automātiski augošus izdevumus. Šajā sadaļā minēta izdienas pensiju sistēmas reforma un atvaļināšanas pabalstu saņēmēju loka pārskatīšana.

Prezentācijā netiek sniegts detalizēts jauns pabalstu saņēmēju saraksts vai noteiktas konkrētas ienākumu robežas. Tādēļ pagaidām nevar secināt, kam atbalsts mainītos un kādā apmērā.

Izmantotu arī valsts uzņēmumu līdzekļus

Atsevišķā sadaļā apvienoti kapitāla, ieņēmumu un vienreizējie pasākumi, kuru plānotais efekts četru gadu laikā ir aptuveni 540 miljoni eiro.

Tajā iekļauta valsts uzņēmumu brīvo līdzekļu izmantošana – 135 miljoni eiro kā vienreizējs pasākums. Prezentācijā minēts arī fiksēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums ar 33 miljonu eiro efektu no 2028. gada un ievedmuitas nodoklis e-komercijas sūtījumiem ar 21 miljona eiro efektu.

Savukārt stingrāka budžeta līdzekļu izlietojuma disciplīna un prioritāro pasākumu pārskatīšana četru gadu laikā varētu dot vēl aptuveni 370 miljonus eiro.

Attīstības fondam jāpalīdz piesaistīt investīcijas

Līdztekus izdevumu pārskatīšanai Kulbergs piedāvā izveidot Attīstības fondu, kas vienotā pārvaldības modelī sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās. Valsts saglabātu kontroli pār stratēģiskajiem uzņēmumiem.

Fonds investīciju piesaistei emitētu obligācijas 1,5 miljardu eiro apmērā. No šīs summas aptuveni 600 miljonus eiro paredzēts novirzīt mājokļu pieejamībai un ēku atjaunošanai, 150 miljonus – aizsardzības ražošanai, 450 miljonus – uzņēmumu attīstībai, bet 300 miljonus eiro saglabāt rezervē.

Piesaistot arī banku, institucionālo investoru un uzņēmumu finansējumu, kopējie ieguldījumi ekonomikā varētu sasniegt aptuveni sešus miljardus eiro. Fonda aprēķinu pamatā ir pieņēmums, ka tam izdosies piesaistīt investorus un īstenot paredzētos projektus.

Kulberga piedāvājumā izvirzīts arī mērķis līdz 2030. gadam panākt 4% reālo ekonomikas izaugsmi gadā un palielināt nodarbināto skaitu līdz aptuveni 909 tūkstošiem cilvēku – par 26 tūkstošiem vairāk nekā 2025. gadā.

PREZENTĀCIJA aplūkojama šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/28369/download