Kulbergs piedāvā, kur taupīt, bet katram savas finanses šķiet neaizskaramas

Vēlēšanās “Apvienotais saraksts” ieguva 41 vietu Saeimā, solot sakārtot valsts finanses. Premjerministra amata kandidāts Andris Kulbergs 10. novembrī piedāvāja samazināt valsts pārvaldes izdevumus, pārkārtot nozaru darbu un izveidot Attīstības fondu, kas piesaistītu investīcijas mājokļiem un uzņēmumiem. Budžeta pasākumu mērķis četriem gadiem ir 2,875 miljardi eiro. Tagad sākas grūtākais – vienoties, kuras iestādes, nozares un sabiedrības grupas ir gatavas mainīt līdzšinējo kārtību. Tas raisījis dedzīgas diskusijas gan sociālajos tīklos, gan nozaru pārstāvju viedokļos.

Lielāko ietaupījumu Kulbergs meklē valsts pārvaldē

Lielākā atsevišķā pozīcija ir valsts pārvaldes un iestāžu izdevumi – aptuveni 900 miljoni eiro četros gados. Starp lielākajām ikgadējām pozīcijām ir 85 miljoni, samazinot amata vietu skaitu, 40 miljoni, centralizējot standartizējamu preču iepirkumus, un 35 miljoni, iestādēm kopīgi nodrošinot administratīvos pakalpojumus. Vēl 650 miljoni četru gadu laikā saistīti ar nozaru reformām, tostarp ciešāku slimnīcu sadarbību un darbnespējas lapu un pabalstu administrēšanas pārskatīšanu. Jau 2027. gadā plāna mērķis ir 822 miljoni eiro, no kuriem 215 miljonus paredzēts iegūt ar vienreizējiem pasākumiem, par ko vēstījām vakar: Kulbergs piedāvā 2,9 miljardu eiro taupības plānu: kur valsts meklēs naudu? – Puaro

Ar Attīstības fondu cer piesaistīt privātos ieguldījumus

Kulbergs piedāvā vienotā pārvaldībā apvienot valsts līdzdalību sākotnēji septiņās kapitālsabiedrībās. Fonds emitētu obligācijas par 1,5 miljardiem eiro. No šā finansējuma aptuveni 600 miljonus eiro piedāvāts atvēlēt mājokļiem un ēku atjaunošanai, 450 miljonus — uzņēmumu attīstībai, 150 miljonus – aizsardzības ražošanai. Kopējais ieguldījumu apjoms varētu sasniegt aptuveni sešus miljardus eiro, ja izdotos piesaistīt arī banku, citu investoru un uzņēmumu finansējumu.

Uzņēmējdarbības sadaļā ir arī konkrēti termiņi. Stratēģiska investīciju projekta atļaujai piedāvāts 90 dienu termiņš, bet jaunas ražotnes pieslēgšanai elektrotīklam – līdz 12 mēnešiem. Līdz 2030. gadam premjers grib palielināt nodarbināto skaitu par aptuveni 26 000 salīdzinājumā ar 2025. gadu. Ekonomisti uzsver, ka vispirms nepieciešams radīt jaunas darbavietas, savukārt politologi atgādina, ka atbildība par valsts finanšu problēmām jāuzņemas arī pašreizējās valdības pārstāvjiem.

Kad jānosauc konkrēti tēriņi, sākas iebildumi

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība prasa precizēt, cik amata vietu likvidētu, kuras no tām jau ir vakantas un kādus pienākumus iestādes pārtrauktu pildīt. Tā iebilst pret sociālo garantiju samazināšanu un norāda, ka jau iesniegusi savus priekšlikumus publiskā sektora tēriņu mazināšanai.

Veselības aprūpē ārsts Pēteris Apinis viedokļrakstā brīdina, ka nozarei problēma būtu jau finansējuma nepieaugšana. Viņš rosina vispirms mazināt ministriju, Saeimas un citu valsts institūciju tēriņus. ·

Arī valsts iestādēs vienoties par konkrētu ietaupījumu ir grūti. Valsts kanceleja par turpināmiem atzina visus desmit savus lielos iepirkumus, un ministrijas lielāko daļu pārbaudīto pasūtījumu uzskata par nepieciešamiem vai kritiski svarīgiem.

LSM priekšplānā izvirza vienu daļu no prezentācijas

LSM 10. novembra ziņas virsrakstā izcēla pabalstus un nodokļu atvieglojumus, pamatīgi satracinot sabiedrību. Ir jāatceras, ka Kulberga preses konferenci, kurā viņš izklāstīja savu redzējumu, kā valstij izkļūt no parādu bedres, noskatījušies ir ne tuvu visi. Savukārt sabiedriskā medija raksta virsraksta formulējums sociālā atbalsta piemērus pasniedza kā premjera rosinātu taupības pasākumu, lai gan preses konferencē Kulbergs teica, ka tie vēl jāizvērtē kopā ar partneriem. Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti prezentācijā bija iekļauts slaidā par Valsts kontroles ieteikumiem. ·

Strīds pārcēlās uz sociālajiem tīkliem. Kārlis Seržants «Facebook» apsūdzēja sabiedrisko mediju apzinātā faktu sagrozīšanā un apgalvoja, ka LSM vērsies pret premjeru. «Threads» vieni komentētāji pauda bažas par sociālā atbalsta nākotni, citi uzskatīja, ka premjera sacītais pārprasts. Pats Kulbergs pārmeta medijiem konteksta sagrozīšanu.

Vēlēšanās var atbalstīt taupīgāku valsti un vienlaikus cerēt, ka pašam svarīgais pakalpojums, darbavieta vai finansējums paliks. Tagad šī pretruna redzama katrā diskusijā par konkrētiem izdevumiem. Kulberga pirmais pārbaudījums ir nosaukt, kur valsts pati tērēs mazāk.

Ja katrs resors atzīs savus tēriņus par neaizskaramiem, pārmaiņu mandāts paliks vēlēšanu rezultātos un ietaupījums – tikai sapņos.