Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju

ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Krievijas vadoņa Vladimira Putina īpašo sūtni Kirilu Dmitrijevu paziņojis, ka tuvojas vienošanās par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā. Pēc Trampa teiktā, tā varētu skart visu Eiropu. Iespējamās vienošanās nosacījumus viņš neatklāja.

“Es nevaru jums pateikt, ko mēs apspriedām. Taču varu pateikt, ka būs vienošanās, būs liela vienošanās,” sacīja Tramps. Viņš piebilda, ka vienošanās aptvers vairāk nekā tikai Ukrainu un, iespējams, pat visu Eiropu.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja, ka šāda vienošanās varētu skart arī Baltijas valstis.

Ar Putina sūtni tiekas atsevišķi

Tramps 5. novembrī Baltajā namā neplānoti tikās ar Dmitrijevu. Putina sūtnis tur bija ieradies uz ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas rīkotu pasākumu, kurā piedalījās arī Ukrainas pārstāvji. Tramps žurnālistiem Ovālajā kabinetā apstiprināja, ka ar Ukrainas delegāciju tajā dienā netikās.

Melānija Trampa abu valstu pārstāvjus bija uzaicinājusi pēc vietējā pamiera Krievijas okupētajā Olešku pilsētā Ukrainas Hersonas apgabalā. Kā vēsta Baltais nams, pamiers ļāva piegādāt humāno palīdzību un evakuēt aptuveni 800 cilvēku.

Andžāns saskata risku Baltijai

Andžāna vērtējumā ir pamats bažām, lai gan vēl nav zināms, vai vienošanos pieņems un īstenos. Viņaprāt, vērtējums par republikāņu sakāvi vidustermiņa vēlēšanās ir pārspīlēts. Trampam kā prezidentam joprojām ir plašas pilnvaras, jaunais Kongress darbu sāks tikai janvārī, un nākamajās vēlēšanās pēc diviem gadiem spēku samērs atkal var mainīties.

“Šī vienošanās var skart arī Baltiju,” sacīja Andžāns.

Pētnieks Trampa izteikumus saista ar 2025. gada 28 punktu plānu, pie kura strādāja ASV sūtnis Stīvs Vitkofs un Krievijas pārstāvji. Sākotnējā projektā bija paredzēts ierobežot Ukrainas bruņoto spēku lielumu un liegt valstij iestāties NATO. Andžāna vērtējumā šādi nosacījumi faktiski nozīmētu Ukrainas kapitulāciju un ļautu Vašingtonai atjaunot attiecības ar Maskavu. Viņš pieļauj, ka Tramps arī tagad gatavo līdzīgu piedāvājumu.

Andžāns norādīja, ka Eiropa pati var lemt, vai piekrist ASV un Krievijas panāktajiem nosacījumiem.

Viņš pieļāva, ka Vašingtona varētu izdarīt spiedienu uz Kijivu, draudot liegt tai piekļuvi bruņojumam un izlūkinformācijai vai atslēgt “Starlink” un “Starshield” sakarus. Pētnieka vērtējumā Vašingtona savu atbalstu Ukrainai jau ir gandrīz pilnībā pārtraukusi, tāpēc Eiropai jārēķinās ar iespēju turpmāk atbalstīt Ukrainu bez ASV iesaistes.

“Eiropai ir jāpasaka, ka bez Eiropas nekādas vienošanās par Ukrainu nebūs. Bet jārēķinās, ka tāda var būt,” sacīja Andžāns.

Nākamās sarunas paredzētas Abū Dabī

Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas ar ASV starpniecību paredzētas 10. un 11. novembrī Abū Dabī. Tikmēr 5. novembrī Briselē Ukrainas, ASV, Francijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas un NATO pārstāvji apsprieda iespējamās drošības garantijas Ukrainai un Eiropas drošības jautājumus. Tramps jau iepriekš vairākkārt prognozējis drīzu kara izbeigšanu, taču līdz šim visaptveroša vienošanās nav panākta.