Kur palika 850 miljoni? Liepnieks par Kulberga finanšu plānu

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pamatoti brīdina par valsts parāda un procentu maksājumu kāpumu, taču viņa piedāvātie risinājumi budžeta sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei pagaidām nepārliecina, jaunākajā “Puaro.lv sarunu” epizodē vērtē Jurģis Liepnieks. Viņš apšauba gan ieceri kāpināt izaugsmi, palielinot strādājošo skaitu par 26 tūkstošiem, gan priekšlikumu apvienot valsts līdzdalību vairākos uzņēmumos vienā attīstības fondā.

Parāda kāpums jābremzē pirms nākamās krīzes

Liepnieks atzinīgi vērtē to, ka Kulbergs arī pēc vēlēšanām turpina uzstāt uz valsts izdevumu samazināšanu. Viņš atgādina, ka 2008. gada krīzē Latvijai nācās strauji palielināt aizņemšanos. Lēnāks parāda kāpums šodien, viņaprāt, dotu valstij lielāku rīcības brīvību nākamajā krīzē. Turklāt, augot parādam, lielāka daļa nodokļu ieņēmumu aiziet procentu maksājumos, atstājot mazāk naudas veselības aprūpei, izglītībai un aizsardzībai. Uzticēšanos valstij, pēc Liepnieka domām, grauj arī izdevumi, kuru lietderību nodokļu maksātājiem grūti saskatīt.

Par vienu no prezentācijas stiprajām pusēm Jurģis Liepnieks uzskata atsaukšanos uz Valsts kontroles revīzijām. Tās jau parādījušas, kur valsts naudu var tērēt lietderīgāk.

Kur tieši valdība ietaupīs?

Atbalstot nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu, Liepnieks tomēr atgādina, ka valdības gadiem ieviesušas jaunus atvieglojumus un pagarinājušas esošos. Tāpēc katrā gadījumā būs jāvērtē, kādam mērķim atvieglojums sākotnēji piešķirts un vai to joprojām vajag. Par ieceri samazināt amata vietu skaitu viņš jautā, cik no tām jau tagad ir brīvas un cik lielu ietaupījumu dotu to likvidēšana. Arī ministriju apvienošanai liela jjēga nebūtu, raugoties no ietaupījumu prizmas.

Kulbergs 10. novembrī runāja par nepieciešamību nekavējoties pārskatīt budžeta līdzekļus 600 miljonu eiro apmērā. Liepnieks jautā, kā šis apjoms samērojams ar Kulberga agrāk minēto iespēju ietaupīt 850 miljonus. Viņš arī izceļ premjera atzīto, ka līdz 2030. gadam bezdeficīta budžetu vairs neizdosies sasniegt, lai gan tas bija viens no konkrētajiem “Apvienotā saraksta” priekšvēlēšanu solījumiem. Kā zināms, premjera četru gadu plānā izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumu kopējā mērķa ietekme lēsta ap 2,9 miljardiem eiro.

Izaugsmei uzsvars uz darba ražīgumu

Kulberga plānā paredzēts līdz 2030. gadam palielināt nodarbināto skaitu par aptuveni 26 tūkstošiem, tostarp iesaistot darba tirgū vairāk jauniešu, māmiņu un senioru. Liepnieks apšauba, cik daudz papildu darbinieku demogrāfiskās lejupslīdes un salīdzinoši zema bezdarba apstākļos Latvija var piesaistīt. Viņaprāt, lielāku atdevi dotu ieguldījumi darba ražīgumā un jauno tehnoloģiju izmantošanā. Mākslīgā intelekta iespējamo ietekmi viņš salīdzina ar tvaika dzinēja izgudrošanu un elektrifikāciju.

Attīstības fonds rada jautājumus par pārvaldību

Valsts attīstības fonda iecere paredz vienotā pārvaldības modelī sākotnēji apvienot valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās. Fonds emitētu obligācijas 1,5 miljardu eiro apmērā. Piesaistot banku un citu investoru finansējumu, kopējie ieguldījumi pēc valdības aplēsēm varētu sasniegt aptuveni sešus miljardus eiro.

Liepnieks ir neizpratnē, kāpēc šim nolūkam vajadzīgs jauns fonds, ja tādi uzņēmumi kā “Latvenergo” jau var aizņemties paši. Viņaprāt, kopīga pārvaldība koncentrētu lēmumu pieņemšanu un palielinātu politiskas ietekmes un korupcijas risku. Jurģis apšauba, vai plānā paredzētā neatkarīgā padome pati par sevi pasargātu fondu no politiski izraudzītiem vadītājiem. Plašākā izaugsmes piedāvājumā viņam pietrūkst skaidra redzējuma par izglītības, zinātnes un tiesiskās vides lomu.

Plašāku izklāstu skatieties video!