Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai paredzētais papildu finansējums ļaus izbūvēt prettanku grāvjus 27 kilometru garumā un aptuveni tikpat garā posmā izvietot betona šķēršļus jeb “pūķa zobus”, 21. oktobra intervijā Latvijas Televīzijai sacīja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Vienlaikus turpinās gaisa telpas aizsardzības pilnveidošana un jaunu novērošanas tehnoloģiju ieviešana.
Ministrs uzsvēra, ka nelikumīgās migrācijas spiediens nesamazinās, bet Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes vērtēja kā koordinētus centienus iebiedēt sabiedrību un vājināt atbalstu Ukrainai.
Kur ieguldīs nepilnus 12 miljonus eiro?
Uz jautājumu, kam tiks izmantoti valdības atbalstīto nepilnu 12 miljonu eiro piešķīrumu austrumu robežas militārajai nostiprināšanai, Melnis skaidroja, ka līdzekļi atrasti aizsardzības nozares esošajā budžetā. Baltijas aizsardzības līnijas stiprināšanai paredzēts rakt prettanku grāvjus, ražot un izvietot betona šķēršļus, iegādāties papildu sensorus, ierīkot mastus un laukumus ātrākai šķēršļu izvietošanai.
Šā gada budžetā tik plaši darbi nebija paredzēti, tādēļ finansējums sameklēts papildus. Ministrs to raksturoja kā iespēju paātrināt robežas nostiprināšanu un īstenot ieceri aizsargāt Latvijas teritoriju no pirmā centimetra.
Cik tālu tikusi gaisa telpas aizsardzība?
Uz jautājumu par radariem, dronu atklāšanas sistēmām un citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem Melnis atbildēja, ka radaru sistēmas un Latvijas uzņēmumu ražotie droni pārtvērēji uz robežas jau izvietoti.
Turpinās sarunas ar vietējiem uzņēmumiem par papildu pārtvērēju iegādi, notiek intensīvas apmācības un pārrunas ar partneriem par jauniem radariem. Mērķis esot veidot vairāku slāņu atklāšanas sistēmu, kurā dažādu tipu radari papildinātu cits citu un ļautu ātrāk identificēt ielidojušos dronus.
Vai Latvija apsteidz tuvākos kaimiņus?
Lūgts salīdzināt Latvijas spējas ar kaimiņvalstīm, ministrs vērtēja, ka Baltijas aizsardzības līnijas izbūvē visas trīs valstis virzās aptuveni līdzīgi. Tās koordinē darbus, pārņem savstarpējo pieredzi un pēta Ukrainā veidotos nocietinājumus.
Savukārt radaru un pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešanā Latvija, viņaprāt, esot soli priekšā automatizētās sistēmas dēļ. Vienlaikus Melnis atzina, ka darbs vēl jāturpina. Viņš plānojot gaidāmajā Baltijas aizsardzības ministru sanāksmē Latvijā parādīt kaimiņu kolēģiem izveidoto sistēmu.
Kas notiek uz robežas, un ko dos jaunās novērošanas sistēmas?
Žurnālists atgādināja par karavīru sadarbību ar robežsardzi, sabotāžām un draudiem karavīriem, jautājot par jaunāko situāciju un mēģinājumiem ievirzīt migrantus Latvijā.
Melnis sacīja, ka spiediens saglabājas un Latviju izmanto kā tranzīta koridoru. Tomēr policijas, robežsardzes, bruņoto spēku un Zemessardzes sadarbība, pēc viņa teiktā, samazinājusi to pārkāpēju skaitu, kuri nokļūst tālāk Eiropā, un ļāvusi pārtvert vairāk pārvadātāju. Agresīvākos iekļūšanas mēģinājumus ministrs interpretēja kā operācijas efektivitātes pazīmi: brīva iekļūšana Latvijā esot apgrūtināta.
Ministrs norādīja uz infrastruktūras dedzināšanu, žoga un videonovērošanas kameru bojāšanu. Šādas darbības palīdzot nelikumīgajai migrācijai, taču Melnis pieļāva arī iespējamu saistību ar sabotāžu gatavošanu pret objektiem dziļāk Latvijas teritorijā.
Precizējot, vai jaunais aprīkojums būs kameras vai droni, Melnis skaidroja: paredzētas novērošanas sistēmas, kas ļaus gan redzēt, gan dzirdēt pie robežas notiekošo, atklāt un izsekot pārkāpējus. Dronus jau izmanto. Jaunās sistēmas plānots testēt un ieviest tuvākajā laikā; konkrētu datumu viņš nenosauca.
Vai incidenti uz robežas ir atsevišķi gadījumi vai koordinēta rīcība?
Uz jautājumu, vai notiekošais ir atsevišķi incidenti vai apzināta Krievijas un Baltkrievijas rīcība Latvijas aizsardzības un reakcijas pārbaudīšanai, ministrs atbildēja nepārprotami: viņš to uzskata par plānotām un koordinētām darbībām.
To mērķis, pēc Melņa domām, ir iebiedēt, šķelt sabiedrību, vājināt vienotību un samazināt atbalstu Ukrainai. Vienlaikus tiekot pārbaudīta Latvijas spēja savstarpēji koordinēties un pretoties šīm aktivitātēm.
Vai Baltkrievijas militārās mācības radīja papildu draudus?
Jautājumā par iepriekšējā nedēļā Baltkrievijā noslēgtajām Kolektīvās drošības līguma organizācijas mācībām žurnālists minēja vairāk nekā 1500 karavīru un vairāk nekā 80 bezpilota lidaparātu iesaisti. Viņš vaicāja, vai novērotas provokācijas vai paaugstināts apdraudējums Latvijas robežai.
Melnis atbildēja, ka nekas tāds nav konstatēts. Bruņotie spēki mācības novērojuši, taču īpaši izceļamu notikumu neesot.
Vienlaikus viņš pievērsās Latvijā notiekošajam “DiBaX” eksperimentam: tajā piedaloties vairāk nekā 500 dalībnieku un aptuveni 100 uzņēmumu no vairāk nekā 20 valstīm. Tiek pārbaudīta dronu, mākslīgā intelekta un komandvadības risinājumu integrēšana vienotā sistēmā operāciju plānošanai un vadīšanai. Šādas aktivitātes arī palielinot sabiedroto klātbūtni Latvijā.
Vai Krievijai drīz būs savs “Starlink” analogs?
Žurnālists jautāja par Krievijas satelītsistēmas “Rassvet” attīstību un iespējām izveidot “Starlink” analogu.
Melnis uzsvēra, ka pretinieku nedrīkst novērtēt par zemu. Krievija Ukrainas karā pārbaudot tehnoloģijas un mācoties, lai izveidotu patstāvīgu operāciju vadības sistēmu. Tomēr pašlaik viņš neteiktu, ka šī tehnoloģija sasniegusi līmeni, par kuru Latvijai būtu īpaši jāuztraucas. Tās attīstībai gan noteikti jāseko.
Vai 18. novembra svētku parādē būs jaunumi?
Noslēgumā, vaicāts par Lāčplēša dienu un 18. novembra parādi, ministrs pauda pārliecību, ka būs arī kas jauns. Viņš pieļāva iespēju parādē pirmoreiz apskatīt tehniku, kas tuvākajā laikā nonāks bruņoto spēku vienībās, taču konkrētus modeļus nenosauca.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!