Aizsardzības ministrs: Ja Krievija Latvijā iesūtīs “zaļos cilvēciņus”, mēs viņus iznīcināsim

Latvijas drošības dienesti un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir gatavi stingri reaģēt uz jebkuru Krievijas mēģinājumu destabilizēt situāciju Latvijā – gan ar atklātu militāru uzbrukumu, gan hibrīdkara metodēm. Savukārt tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem, kādus Krievija 2014. gadā izmantoja Krimas okupācijā, pa Latvijas zemi staigāt neļaus, intervijā portāla “Sargs.lv” raidierakstam “Droši ir zināt” paziņojis aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Vērtējot nesen notikušā NATO samita rezultātus, ministrs uzsvēra, ka alianse Krievijai nosūtījusi nepārprotamu brīdinājumu – uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm sekos kopīga atbilde.

“Ko tas nozīmē? NATO apliecināja – nelien, būs slikti! To apliecināja visas NATO dalībvalstis. Tas ir skaidri un gaiši definēts. Arī ASV pateica – nelien, būs slikti. Krievijai ar to ir jārēķinās,”

skaidroja ministrs.

Vienlaikus Melnis atzina, ka Kremļa režīms ne vienmēr rīkojas racionāli, tāpēc Krievijas mēģinājumus turpināt provokācijas un citas destruktīvas darbības nevar izslēgt. Latvijas dienesti ir gatavi reaģēt uz jebkuru apdraudējuma scenārij, teica ministrs.

“Diemžēl krievijas nodomus mēs varam tikai minēt. Mums jābūt gataviem, ka krievija var veikt jebkādas provokācijas, lai destabilizētu situāciju, sašķeltu NATO un iedvestu bailes iedzīvotājos. Tālab mēs – NBS kopā ar Iekšlietu ministrijas dienestiem un valsts drošības iestādēm – esam gatavi. Ja būs provokācijas, mēs uz tām atbildēsim. Un atbildēsim spēcīgi – iztīrīsim!” sacīja aizsardzības ministrs.

Ministrs īpaši uzsvēra, ka Latvija nepieļaus Krimas okupācijas scenārija atkārtošanos. Ja Krievija mēģinātu Latvijā iesūtīt militārpersonas bez atpazīšanas zīmēm, nekādas sarunas ar iebrucējiem nenotiktu.

“Zaļie cilvēciņi nestaigās pa mūsu zemi. Mēs zaļos cilvēciņus iznīcināsim. [..] Pa mūsu zemi jāstaigā tikai mūsu iedzīvotājiem,” uzsvēra ministrs.

ASV saglabāšot klātbūtni Eiropā

Runājot par NATO samita gaisotni, Melnis norādīja, ka, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš paustajiem brīdinājumiem par iespējamu Amerikas lomas samazināšanu Eiropas drošības garantēšanā, ASV ir apliecinājušas gatavību turpināt sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem.

Tomēr Eiropas valstīm turpmāk būs jāuzņemas ievērojami lielāka atbildība par savu aizsardzību un vairāk līdzekļu jāiegulda militāro spēju attīstīšanā.

“Eiropai ir jāuzņemas daudz lielāka loma. ASV nekur nepazūd, tā neiet ārā no NATO. Savu klātbūtni viņi atstāj un 5. panta saistības nodrošina. Skaidri un gaiši tiek pateikts – ja būs vajadzīgs, kopā kausimies, bet Eiropai ir jāsāk daudz vairāk investēt savā un līdz ar to arī NATO kolektīvajā drošībā,” skaidroja ministrs.

Melnis atzina, ka līdz šim NATO dalībvalstu ieguldījumi aizsardzībā bijuši krasi nevienlīdzīgi. Turklāt pēc Aukstā kara beigām Eiropas militārā rūpniecība ilgstoši tika samazināta. Tagad situācija mainoties – Eiropas valstis palielina aizsardzības budžetus un atjauno militārās ražošanas jaudas.

“Eiropas valstis palielina aizsardzības izdevumus. [..] Šogad vien militārās industrijas spēju attīstībā papildus tiek ieguldīti vēl 139 miljardi eiro. Tie ir milzīgi līdzekļi, lai veidotu savas kaujas spējas. Tāpat arī nākamgad investīcijās paredzēts vēl vairāk naudas. Tas ir īsts sprādziena efekts. Visi saprot, ka to vajag, ka kara draudi nekur nav pazuduši,” skaidroja R. Melnis.

Sabiedrotie palielina militārās spējas Baltijā

Kā vienu no apliecinājumiem Eiropas sabiedroto gatavībai uzņemties lielāku atbildību ministrs minēja sauszemes spēku komandvadības Latvijā un Igaunijā nodošanu Vācijas–Nīderlandes armijas korpusam.

“Tā nav tikai papīru parakstīšana. Korpusam apakšā ir vienības, kas spēj sinhronizēt, attīstīt un plānot savu darbību. Papildus tiek piesaistīti praktiskie resursi – dažādas ieroču sistēmas ar daudz tālāku sasniedzamību. Arī Kanāda paziņoja, ka palielinās savu klātbūtni Latvijā. Vācija demonstrē, ka uzņemas daudz lielāku atbildību par drošību reģionā, jo tagad ir pārstāvēta ne tikai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, bet darbojas arī Polijā,” norādīja Melnis.

Vairāku Eiropas valstu izlūkdienesti pēdējā laikā brīdinājuši NATO austrumu flanga valstis par pieaugošu Krievijas provokāciju risku. Arī Satversmes aizsardzības birojs norādījis, ka krievija īstermiņā spēj īstenot dažādus hibrīduzbrukumus, tomēr pašlaik tai neesot pietiekamu resursu plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīm.

Avots: Sargs.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!