Eiropas valstīm augošie aizsardzības budžeti jāizmanto, lai veidotu bruņotos spēkus, kas spētu ne tikai sākt augstas intensitātes karu, bet arī turpināt cīņu pēc smagiem sākotnējiem zaudējumiem. Savā jaunākajā videoklipā dāņu militārais analītiķis Anderss Puks Nīlsens brīdina: Rietumu ierastā paļaušanās uz nelielām, dārgām un tehnoloģiski pārākām armijām vairs neatbilst iespējamā kara apstākļiem Eiropā.
Videoklipā “Droni vai tanki? Kā tērēt augošos aizsardzības budžetus” Nīlsens analizē, kādas militārās spējas Eiropai būtu jāattīsta, gatavojoties iespējamam konfliktam ar Krieviju. Viņa galvenā tēze ir skarba: Eiropai nav nepieciešama armija, kas teorētiski spētu sakaut Krieviju vienā izšķirošā kaujā. Tai nepieciešami bruņotie spēki, kas spētu izturēt kara sākuma triecienu, saglabāt kaujasspējas un ilgstoši atjaunot zaudēto personālu, tehniku un munīcijas krājumus.
Nīlsens ir Dānijas Aizsardzības akadēmijas militārais analītiķis un bijušais jūras spēku virsnieks, kurš specializējies Krievijas, Ukrainas kara un jūras operāciju jautājumos.
Nelielo un dārgo armiju laikmets tuvojas beigām
Gadu desmitiem Rietumvalstu aizsardzības plānošanā dominēja pieņēmums, ka salīdzinoši nelieli, labi apmācīti un ar modernākajām tehnoloģijām apgādāti spēki, izmantojot ātrumu un manevru, varētu izvairīties no ilgstošas cīņas līdz spēku izsīkumam.
Šāda pieeja lielā mērā veidojās Rietumu ekspedīcijas operāciju pieredzē, kad militārie spēki darbojās ārpus savas teritorijas un parasti baudīja ievērojamu tehnoloģisko, izlūkošanas un gaisa spēku pārākumu.
Taču karš Ukrainā, pēc Nīlsena domām, rāda pavisam citu realitāti. Konfliktā ar militāri spēcīgu pretinieku izšķiroša nozīme ir ne tikai ieroču kvalitātei, bet arī to daudzumam, munīcijas rezervēm, remonta iespējām, rezerves vienībām un rūpniecības spējai aizstāt kaujās zaudēto.
Augstas intensitātes karā cīņa līdz spēku izsīkumam nesāksies pēc vairākiem mēnešiem – tā sāksies jau pirmajās dienās. Tādēļ arī armija, kas iesaistīsies karā, nebūs tā pati armija, kas to pabeigs. Sākotnējais personāls un tehnika cietīs zaudējumus, un valstīm būs jāspēj tos aizstāt.
Tas nozīmē, ka armiju nevar vērtēt tikai pēc tā, cik moderna tā izskatās miera laikā. Tikpat svarīgi ir noskaidrot, cik ātri valsts spēj papildināt vienības, sagatavot rezerves, salabot tehniku, saražot munīciju un pielāgot ieročus kaujas laukā konstatētajām vajadzībām.
Kvantitāte kļuvusi tikpat svarīga kā kvalitāte
Nīlsena skatījumā Eiropai būs jāpārskata līdzšinējā vēlme iegādāties nelielu skaitu ļoti sarežģītu un ārkārtīgi dārgu ieroču sistēmu. Pat vismodernākais ierocis nevar dot vajadzīgo efektu, ja tas pieejams tikai dažos eksemplāros, tā ražošana prasa vairākus gadus, bet zaudēto sistēmu nav iespējams ātri aizstāt.
Tas nenozīmē, ka Eiropai jāatsakās no tehnoloģiski attīstītiem ieročiem. Drīzāk jāatrod jauns līdzsvars starp kvalitāti un masu – starp dārgām platformām un lielā skaitā ražojamām, vienkāršākām sistēmām.
Bruņotajiem spēkiem jābūt veidotiem ne tikai sākotnējai kaujas efektivitātei, bet arī izturībai. Tam nepieciešamas rezerves, standartizēta tehnika, plašas remonta iespējas, pietiekami munīcijas krājumi un ražošana, kuru krīzes gadījumā iespējams strauji palielināt.
Nīlsena izklāstītā pieeja saskan ar NATO pašreizējo aizsardzības rūpniecības politiku. Alianses atjauninātajā Aizsardzības ražošanas rīcības plānā uzsvērta nepieciešamība palielināt ražošanas jaudas, slēgt ilgtermiņa iepirkumu līgumus, veidot krājumus un nodrošināt iespēju strauji kāpināt ražošanu krīzes vai kara apstākļos.
Droni saudzēs cilvēkus, taču neaizstās tankus
Īpaša vieta Nīlsena analīzē atvēlēta bezpilota sistēmām. Droni Ukrainā ir radikāli mainījuši izlūkošanu, artilērijas uguns koriģēšanu un triecienu veikšanu. Tie ļauj uzdevumus, kuros agrāk būtu jāiesaista cilvēki vai ļoti dārga tehnika, izpildīt ar salīdzinoši lētiem un masveidā ražojamiem līdzekļiem.
Tādējādi bezpilota sistēmas var palīdzēt saglabāt vienu no Eiropas ierobežotākajiem resursiem – militāro personālu. Īpaši svarīgi tas būtu kara sākuma posmā, kad vienības atrastos pastāvīgā pretinieka novērošanā un būtu pakļautas intensīviem raķešu, artilērijas un dronu triecieniem.
Tomēr Nīlsens nepiekrīt uzskatam, ka droni padarījuši tankus un citu bruņutehniku nevajadzīgu. Atklātā kaujas laukā kājniekiem joprojām nepieciešama aizsardzība, mobilitāte un uguns atbalsts, ko nodrošina tanki, bruņutransportieri un kājnieku kaujas mašīnas.
Mainās nevis pati nepieciešamība pēc bruņutehnikas, bet tās izmantošanas veids. Tankiem un citām lielajām platformām būs jādarbojas kopā ar droniem, elektroniskās karadarbības sistēmām, pretgaisa aizsardzību un izkliedētām vienībām. Pretējā gadījumā tās kļūs pārāk viegli atklājamas un iznīcināmas.
Tāpēc jautājums nav – droni vai tanki. Eiropai būs vajadzīgi gan droni, gan tanki, taču citādā skaitliskajā attiecībā un cieši savstarpēji integrēti.
Ar pretgaisa aizsardzību vien nepietiks
Nīlsens brīdina, ka Eiropa nevar paļauties tikai uz aizsardzības sistēmām. Krievijas rīcībā esošās tāldarbības raķetes un bezpilota lidaparāti ļauj uzbrukt komandpunktiem, lidlaukiem, ostām, enerģētikas objektiem, noliktavām un aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem dziļi pretinieka aizmugurē.
Pat ļoti blīva pretgaisa aizsardzība nespēs pārtvert pilnīgi visus mērķus. Turklāt dārgu pārtvērējraķešu izmantošana pret lētākiem droniem ilgstošā karā var kļūt ekonomiski neizdevīga.
Tādēļ Eiropai nepieciešamas arī savas tāldarbības trieciena spējas. Tām būtu jāļauj apdraudēt pretinieka lidlaukus, raķešu palaišanas iekārtas, noliktavas, komandcentrus un militārās ražošanas infrastruktūru. Bez šādas prettrieciena iespējas Krievija varētu ilgstoši turpināt uzbrukumus, pati neizjūtot pietiekamu militāru spiedienu.
Arī Eiropas Savienības aizsardzības Baltajā grāmatā starp prioritātēm minētas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, tāldarbības precīzie ieroči, munīcijas krājumi, droni, pretdronu sistēmas un sauszemes spējas augstas intensitātes operācijām. ES vienlaikus atzīst, ka Eiropas aizsardzības rūpniecībai joprojām trūkst pietiekama ražošanas mēroga.
Baltijas jūrā mainīsies lielo kuģu loma
Jaunie kara apstākļi liek pārskatīt arī jūras spēku attīstību. Nīlsens norāda, ka milzīgas un dārgas fregates konflikta sākuma posmā varētu būt pārāk ievainojamas tādās slēgtās un intensīvi novērotās jūras telpās kā Baltijas jūra.
Šaurā jūrā kuģu pārvietošanās ir vieglāk izsekojama, bet tos var apdraudēt krasta raķetes, aviācija, jūras droni, mīnas un zemūdenes. Viena dārga kuģa zaudēšana nozīmētu ne tikai ievērojamus finansiālus zaudējumus, bet arī simtiem jūrnieku apdraudējumu un būtisku spēju samazinājumu.
Tas gan nenozīmē, ka fregates kļuvušas nevajadzīgas. Tās joprojām var būt nozīmīgas Ziemeļatlantijā, jūras ceļu aizsardzībā un operācijās ārpus Baltijas reģiona. Taču Baltijas jūrā lielāka nozīme varētu būt izkliedētiem spēkiem, krasta raķešu sistēmām, mīnām, mazākiem kuģiem un bezpilota virsūdens un zemūdens aparātiem.
Eiropai jāgatavojas nevis ideālam, bet ilgstošam karam
Nīlsena vēstījums nenozīmē, ka tradicionālās ieroču sistēmas pēkšņi būtu kļuvušas novecojušas. Mainās to vieta kopējā aizsardzības sistēmā.
Eiropas armiju noturību vairs nevarēs nodrošināt tikai daži izcili ieroči un neliels profesionālu karavīru skaits. Būs vajadzīgas rezerves, masveidā ražojamas bezpilota sistēmas, bruņutehnika, tāldarbības ieroči, munīcijas krājumi, remontspējīga rūpniecība un daudz ātrāks inovāciju cikls.
Tādēļ galvenais jautājums Eiropai nav tikai tas, cik daudz naudas tā tērēs aizsardzībai. Izšķiroši būs tas, vai par šo naudu tiks izveidoti bruņotie spēki, kuri pēc kara pirmā trieciena joprojām spēs cīnīties.
Avoti:
- Anderss Puks Nīlsens, videoklips “Drones or tanks? How to spend rising defense budgets”, YouTube
- NATO atjauninātais Aizsardzības ražošanas rīcības plāns, 2025. gada 13. februāris
- Eiropas Komisijas Baltā grāmata par Eiropas aizsardzību “Gatavība 2030”
- Andersa Puka Nīlsena profesionālā biogrāfija
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!