Somijas pilsētā Kuopio 2. un 3. septembrī vairāk nekā 2000 cilvēku piedalās mācībās “Shelter 2026”, kuru laikā tiek izspēlēts militāra apdraudējuma scenārijs – kiberuzbrukumu dēļ pārtraukta elektrības un ūdens piegāde, bet pilsētai draud raķešu triecieni no Krievijas. Ziņu aģentūra “Associated Press” (AP), kuras reportāžu publicējis arī portāls “Military.com”, tās raksturo kā lielākās civilās aizsardzības mācības Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Mācības notiek klintī izbūvētajā daudzfunkcionālajā kompleksā “Luola”, kas ikdienā kalpo par sporta un pasākumu norises vietu, bet krīzes gadījumā pārveidojams par patvertni aptuveni 7000 cilvēku. Tās masīvās durvis un konstrukcija paredzēta aizsardzībai arī kodoluzbrukuma, ķīmiskā vai bioloģiskā apdraudējuma gadījumā.
Mācību laikā iesauktie aizsargtērpos un respiratoros pārbauda radiācijas līmeni, simtiem dalībnieku nakšņo saliekamajās gultās, bet skolēni, studenti un brīvprātīgie apgūst rīcību patvertnē. Līdzās iedzīvotājiem piedalās glābšanas dienesti, Kuopio pašvaldība, citas valsts iestādes, uzņēmumi, izglītības iestādes un brīvprātīgo organizācijas. Tiek pārbaudīta ne tikai cilvēku nogādāšana drošībā, bet arī lēmumu pieņemšana, komandķēdes, kopējās situācijas izpratne un saziņa apstākļos, kad sabiedrības ierastā darbība ir traucēta. Kuopio pašvaldība norāda, ka mājsaimniecībām jāspēj krīzes situācijā patstāvīgi iztikt vismaz 72 stundas.
Krievijas draudi nav abstrakti
Somijai ir vairāk nekā 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valsts atteicās no ilgstošās militārās neitralitātes politikas un 2023. gada 4. aprīlī kļuva par NATO 31. dalībvalsti, liecina NATO oficiālā informācija.
“Shelter 2026” scenārijs balstīts ne vien teorētiskā militāra uzbrukuma riskā, bet arī pēdējo gadu pieredzē ar hibrīdapdraudējumiem.
Rietumvalstu amatpersonas Krieviju saista ar sabotāžas un destabilizācijas kampaņu Eiropā, kurā ietilpst ļaunprātīga dedzināšana, uzbrukumi ūdensapgādes un enerģētikas objektiem, kiberuzbrukumi un aizdomīgu dronu lidojumi.
Enerģētikas uzņēmuma “Savon Voima” vadītājs Juha Resenens AP stāsta, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un uzņēmuma atteikšanās no Krievijas biokurināmā būtiski pieaudzis kiberuzbrukumu skaits. Uzņēmuma darbinieki uz ievainojamām infrastruktūras vietām atraduši nezināmas izcelsmes uzlīmes, bet virs elektrolīnijām pamanīti droni. Somijas Drošības izlūkošanas dienests gan paziņojis, ka pārbaudītajos gadījumos satraucoši apstākļi nav konstatēti un daļa novērojumu izskaidrojama ar ikdienišķām darbībām.
Mācību organizators, atvaļinātais pulkvedis Asko Muhonens uzsvēris, ka
Somijas aizsardzība balstās ne tikai bruņotajos spēkos, bet arī iedzīvotāju gatavībā uzņemties atbildību.
Ukraina savukārt apliecinājusi, ka patvertnei jābūt sasniedzamai dažu minūšu laikā – ne katrai drošajai vietai jāspēj izturēt kodoltrieciens, taču tai jāsniedz reāla aizsardzība raķešu un dronu uzbrukuma laikā. AP reportāžā šo atziņu ilustrē Ukrainas studenta pieredze Odesā 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas uzbrukuma sākumā viņam nebija piemērotas patvertnes.
Somijas sabiedrības gatavību stiprina arī vēsturiskā atmiņa. Karos ar Padomju Savienību valsts zaudēja aptuveni 11% teritorijas, bet vairāk nekā 400 000 cilvēku bija spiesti pamest mājas. AP uzrunātie kara laika aculiecinieki joprojām atceras bombardēšanu, evakuāciju un patversmēs piedzīvoto. Šī pieredze palīdz izskaidrot, kādēļ civilā aizsardzība Somijā tiek uztverta nevis tikai kā glābšanas dienestu uzdevums, bet kā visas sabiedrības pienākums.
Kas civilās aizsardzības jomā notiek Latvijā
Arī Latvijā civilās aizsardzības mācību intensitāte pēdējos gados ir palielināta. Līdz šim lielākie pasākumi galvenokārt bijuši vērsti uz institūciju, operatīvo dienestu un speciālistu sadarbību, taču “Namejs 2026” laikā praktiskajās evakuācijas mācībās paredzēts iesaistīt arī iedzīvotājus.
Nozīmīgākais valsts mēroga piemērs bija “RADEX 2025”, kas no 2025. gada 18. līdz 22. augustam notika dažādās Latvijas vietās. Piecos scenārijos pārbaudīja rīcību ķīmisku, bioloģisku un radioaktīvu vielu, kā arī naftas produktu noplūdes un sprādziena seku gadījumā. Mācību mērķis bija pārbaudīt iestāžu gatavību, savstarpējo sadarbību un praktiskos rīcības algoritmus plaša apdraudējuma situācijā.
“RADEX 2025” laikā valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji praktiski apguva evakuācijas punkta izveidi un darbību. Savukārt no 9. līdz 12. septembrim pērn Latvijā notika ES civilās aizsardzības mehānisma mācības “LAT EU MODEX 2025”. Tajās četras starptautiskas komandas kopā ar Latvijas dienestiem trenējās reaģēt uz ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku un kodolapdraudējumu. Tik plaša mēroga starptautiskas civilās aizsardzības mācības Latvijā notika pirmo reizi kopš 2016. gada.
Plašāks civilās un militārās gatavības elements bija arī visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”. Tajās piedalījās aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu, bet sadarbību trenēja arī Krīzes vadības centrs, Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs, ministrijas, pašvaldības, drošības iestādes un uzņēmumi.
“Namejs 2026” evakuācijas mācībās aicina piedalīties arī iedzīvotājus
Tagad Latvija sper soli tuvāk Somijas izmantotajai pieejai. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties praktiskajām evakuācijas mācībām, kas 18. un 19. septembrī notiks visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026” laikā. Tajās pārbaudīs cilvēku pulcēšanos, transportēšanu un uzņemšanu evakuācijas centrā, kā arī pašvaldības, operatīvo dienestu un citu institūciju sadarbību.
Dalībniekiem 18. septembrī no pulksten 15.45 līdz 16.00 būs jāpulcējas Aleksandra Grīna bulvārī pie Uzvaras parka. Pēc reģistrācijas viņus ar autobusiem nogādās Rīgas Arkādijas vidusskolā Melnsila ielā 6, kur būs izveidots mācību evakuācijas centrs. Cilvēki piedalīsies praktiskajās aktivitātēs un centrā paliks pa nakti. Mācības noslēgsies 19. septembrī pulksten 9.00, un pašvaldība dalībniekus ar autobusiem nogādās atpakaļ pie Uzvaras parka.
Dalība ir brīvprātīga un bez maksas. Pašvaldība nodrošinās nakšņošanas inventāru, ēdināšanu un dzeramo ūdeni. Mācībās drīkst piedalīties arī ģimenes ar bērniem, taču pieteikuma anketa jāaizpilda par katru dalībnieku atsevišķi, tostarp par nepilngadīgajiem.
Mācību mērķis ir reālos apstākļos pārbaudīt visu Rīgas evakuācijas ķēdi – no cilvēku pulcēšanas un nogādāšanas drošā vietā līdz reģistrācijai, izmitināšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai. Šajā reizē iedzīvotāji nebūs tikai vērotāji vai informācijas saņēmēji, bet praktiski izies būtiskākos evakuācijas posmus.
Saskaņā ar VUGD 2026. gada martā publicēto pārskatu Latvijā ieviesta šūnu apraides brīdināšanas sistēma, pašvaldībām nodoti vairāk nekā 15 000 gultu un citu izmitināšanas piederumu, kā arī apzinātas telpas apmēram 2% iedzīvotāju pagaidu izmitināšanai. Dienests kopā ar Lietuvas kolēģiem 2026. un 2027. gadā paredzējis arī praktiskas pārrobežu evakuācijas mācības. VUGD vienlaikus uzsver, ka plašas krīzes sākumā iedzīvotājiem jāspēj vismaz 72 stundas iztikt pašu spēkiem.
Rīgā paredzētā evakuācija pēc apjoma nav pielīdzināma Somijas mācībām ar vairāk nekā 2000 dalībniekiem, un tajā netiks izmēģināta cilvēku nogādāšana civilās aizsardzības patvertnē.
Tomēr tā pārbaudīs vairākus citus būtiskus elementus – cilvēku plūsmas organizēšanu, transportēšanu, reģistrāciju, nakšņošanu un apgādi. Tieši praktiska iedzīvotāju iesaiste ļauj atklāt trūkumus, kurus nevar pamanīt galda mācībās vai dokumentos.
Avoti: “Military.com” , “Associated Press” , Kuopio pašvaldība, VUGD ,Aizsardzības ministrija, Rīgas pašvaldība, Nacionālie bruņotie spēki
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!