Attiecībā uz Krieviju Eiropai ir jāgatavojas sliktākajam scenārijam, uzskata Somijas prezidents Aleksandrs Stubs. Tomēr maz ticams, ka uzbrukums NATO vai kodolieroču izmantošana Ukrainā būs tūlītēja. Stubs sagaida cita veida eskalāciju.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, pretēji Vācijas bažām par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai līdz 2029. gadam, tā neuzskata. “Ja kādam ir tāda kristāla bumba – brīnišķīgi. Bet es vienkārši neredzu nekādus pierādījumus vai faktus tam,” Stubs sacīja intervijā laikrakstam Bild. Viņš netic, ka Krievija “kādreiz vēlētos uzbrukt pasaules spēcīgākajai militārajai aliansei, NATO.”
Stubs tomēr brīdināja nenovērtēt par zemu Krievijas draudus: “Vienmēr jāgatavojas sliktākajam, lai to novērstu,” viņš teica.
Somijas prezidents savu vērtējumu pamatoja ar izlūkošanas secinājumiem un NATO atturēšanas spējām. Tas balstās uz konvencionālajiem spēkiem, raķetēm un kodolieročiem. “Nav jēgas kādai varai pasaulē pārbaudīt šīs alianses apņēmību.”
Vairāki Rietumu politiķi un militārpersonas nesen brīdināja par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai tuvākajos gados piemēram, Bundesvērs pieņem, ka Krievija varētu no 2029. gada uzsākt plaša mēroga uzbrukumu NATO teritorijai. Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pērn decembrī brīdināja par iespējamu uzbrukumu piecu gadu laikā, Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers norādīja uz 2030. gadu, atsaucoties uz izlūkošanas datiem.
“Ķīna neļaus izmantot kodolieročus Ukrainā”
Somijas prezidents Stubs arī uzskata, ka kodolieroču izmantošana Ukrainā ir maz ticama. Viņš Bild pastāstīja, ka Ķīnas ārlietu ministrs vasaras vizītes laikā par šādu operāciju viņam teicis: “Mēs nekad neļausim tam notikt.” Tas ir “diezgan efektīvs atturēšanas līdzeklis”.
Savukārt runājot par mobilizāciju Krievijā, Somijas prezidents uzskata, ka tā rudenī ir iespējama. To apliecināja nesenie Krievijas likumi, kas ierobežo pārvietošanās brīvību. Pēc Stuba teiktā, Krievija mēnesī zaudē no 30 000 līdz 35 000 karavīru, bet vienlaikus vervē tikai 27 000 jaunu. Tāpēc viņš uzskata, ka ir ārkārtīgi maz ticams, ka Maskava spēs mobilizēt papildu spēkus uzbrukumam citai valstij.
Stubs piebilda – viņš arī nesagaida, ka Krievija beigs karu Ukrainā ekonomisko problēmu dēļ. “Nekad nevajadzētu nenovērtēt krievu spēju pārvarēt ekonomiski grūtus laikus,” Stubs sacīja laikrakstam. “Lai to saprastu, mums tikai jāatskatās uz padomju laiku.” Ne rubļa valūtas kurss, ne inflācija vai procentu likmes nebeigs karu. Stubs sacīja: “Spiediens ir, bet jums jāsaprot, ka valsts, kas ir karā, var izturēt daudz vairāk nekā valsts, kas nav karā.”
Stubs: “Eiropai jāuzsāk dialogs ar Maskavu”
Jau vairākas nedēļas Kijeva veiksmīgi uzbrūk Krievijas naftas objektiem un lielu tiešsaistes pasta pasūtījumu kompāniju loģistikas centriem ar tālās darbības droniem. Uzbrukumi nodarījuši miljardiem lielus zaudējumus un atkal pievērsa uzmanību Krievijas agresijas kara sekām Ukrainas kaimiņvalstij.
Stubs intervijā pauda atbalstu Eiropas attiecību atjaunošanai ar Krievijas valdību. “Es domāju, ka kādam Eiropā vai dažiem cilvēkiem Eiropā vajadzētu sākt dialogu ar Krieviju, lai saprastu, kas notiek. Lai apspriestu politiskā līmenī.” Viņa lielākās bažas, ņemot vērā klusumu attiecībā uz Krieviju, esot tās, ka tur rodas ilūzijas par to, ko Eiropa varētu darīt Somu līcī vai Baltijas jūrā, piemēram, pieņēmumi par jauniem draudiem. “Un mēs neko neplānojam,” sacīja Stubs.
Avots: Bild
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!