Laikā, kad valsts pārvaldē un daudzās sabiedrībai būtiskās nozarēs tiek ieteikts savilkt jostas, arvien asāk tiek apšaubīta Saeimas deputātiem paredzētā transporta un mājokļa izdevumu kompensēšanas lietderība. Kādēļ politiķiem šādi izdevumi tiek segti no valsts budžeta, ja citi iedzīvotāji ceļu uz darbu vai mājokļa īri parasti apmaksā no savas algas?
No 2022. gada novembra līdz 2026. gada maijam 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa izdevumu kompensācijām izlietoti 1,06 miljoni eiro.
Aptuveni 635 000 eiro izmaksāti par mājokli, bet 428 000 eiro – par transportu. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 no 100 parlamentāriešiem, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs.
Deputāta mēnešalga 2026. gadā ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Papildus tai parlamentāriešiem var kompensēt faktiskos transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumus. Maksimālā summa ir atkarīga no deklarētās dzīvesvietas attāluma līdz Rīgai, bet izdevumi jāapliecina ar čekiem, biļetēm, īres līgumiem vai maksājumu dokumentiem.
Saeima skaidro, ka sistēmas mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas parlamentā strādāt arī cilvēkiem no attālākiem Latvijas novadiem. Pretējā gadījumā deputāti no reģioniem nonāktu nelabvēlīgākā situācijā nekā Rīgas un Pierīgas pārstāvji.
Tomēr sabiedrības sašutumu rada fakts, ka līdzīgā situācijā ir arī pedagogi, mediķi, sociālie darbinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri mēro lielus attālumus līdz darbavietai vai īrē mājokli citā pilsētā, taču šos izdevumus sedz paši.
Platformā “ManaBalss.lv” sākta iniciatīva par deputātu transporta un mājokļa kompensāciju pilnīgu atcelšanu. Tās autors Andis Feldmanis uzskata, ka nav objektīva pamata politiķus nostādīt labvēlīgākā situācijā nekā citus valsts un pašvaldību sektorā strādājošos. Raksta tapšanas brīdī 4.augustā iniciatīva bija savākusi vairāk nekā 800 no nepieciešamajiem 10 000 parakstu.
Politikas pētnieki gan brīdina, ka visu kompensāciju tūlītēja atcelšana būtu pārāk vienkāršots risinājums. Kompensācijas parlamentāriešiem nav tikai Latvijas īpatnība, taču būtu apsverama to apmēra samazināšana, stingrāka izdevumu pārbaude un detalizētāka informācijas publiskošana. Tāpat izskanējis priekšlikums deputātu izdevumu pamatotību ļaut pārbaudīt Valsts kontrolei.
Sociālajos tīklos iedzīvotāji raksta niknus komentārus
Latvijas Radio un citu mediju sociālo tīklu ierakstos redzamie komentāri pārsvarā ir sašutuma pilni. Lietotāji visbiežāk salīdzina deputātu iespējas ar parasto darba ņēmēju situāciju, uzsverot, ka neviens viņiem nekompensē degvielu, sabiedrisko transportu vai dzīvokļa īri darbavietas tuvumā.
Daļa komentētāju norāda: ja deputāta alga nav pietiekama šo izdevumu segšanai, politiķim neviens neliek kandidēt uz šo amatu. Citi aicina kompensācijas atcelt kopā ar pārējām deputātu privilēģijām vai vismaz ievērojami samazināt to apmēru.
Izskan arī prasība valsts tēriņu mazināšanu sākt ar pašiem politiķiem. Komentētāju ieskatā deputātu atteikšanās no daļas kompensāciju būtu ne tikai finansiāls ietaupījums, bet arī solidaritātes un priekšzīmes žests laikā, kad taupība tiek prasīta no citām nozarēm.
Jāņem vērā, ka sociālo tīklu komentāri gan nav pilnvērtīga sabiedriskās domas aptauja, bet tomēr tie uzskatāmi atklāj galveno neapmierinātības iemeslu – sajūtu, ka uz politiķiem attiecas citi noteikumi nekā pārējiem iedzīvotājiem.
Spraigas diskusijas par Leilas Rasimas (P) mājokļa kompensāciju
Asas diskusijas sociālajā tīklā X izraisīja ziņa, ka no Rēzeknes ievēlētā Saeimas deputāte Leila Rasima (“Progresīvie”) par dzīvokļa īri Rīgā mēnesī saņem 610 eiro kompensāciju, lai gan viņas amatpersonas deklarācijā norādīts pašai piederošs dzīvoklis galvaspilsētā.
“Vai jūs, lūdzu, nenoskaidrotu, kāpēc Progresīvā Leila Rasima saņem kompensāciju par dzīvesvietu, ja viņai Rīgā pieder dzīvoklis?” vaicā Ilze. Citi izteicās daudz asāk, apsūdzot deputāti kompensāciju sistēmas izmantošanā savā labā un dēvējot notikušo par “shēmu”.
Rasima, reaģējot uz pārmetumiem, publicēja skaidrojumu. Viņa norāda, ka 35 kvadrātmetrus lielais dzīvoklis Purvciemā faktiski esot viņas mammas mājoklis: “Viņa to kādreiz nopirka uz mana vārda, lai tas paliktu manā īpašumā.” Pēc deputātes teiktā, mamma tur dzīvojot un ar īpašumu rīkojoties pati. Rasima apgalvo, ka nekad šajā dzīvoklī nav dzīvojusi, nav to izīrējusi un no tā nav guvusi finansiālu labumu.
Deputāte arī uzsver, ka viņas saņemtā dzīvesvietas un transporta izdevumu kompensācija nesasniedzot pat pusi no pieļaujamā limita. Tomēr skaidrojums sabiedrības neapmierinātību neizbeidza – kritiķi turpināja apšaubīt ne tikai rīcības juridisko, bet arī ētisko pusi.
Saeimas Preses dienests gan apliecinājis, ka Rasimas rīcībā likuma pārkāpums nav konstatēts. Vienlaikus Saeimā norāda, ka katra deputāta paša atbildība ir izvērtēt kompensācijas patieso nepieciešamību. Šis gadījums atkal aktualizējis jautājumu par deputātiem piešķiramo kompensāciju sistēmas taisnīgumu un tās atbilstību sabiedrības priekšstatam par godprātīgu rīcību.
Avoti: LSM.lv, Saeima.lv, “Mana Balss.lv”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!