Kopš vakardienas lielas daļas Latvijas iedzīvotāju prātus satrauc mīklainais amerikāņu militārās lidmašīnas reiss Vašingtona – Rīga – Maskava. Pievakarē jau noskaidrojās, ka tā pasažieris bija Džons Retklifs, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors. Puaro.lv aplūkoja pasaules medijus, lai noskaidrotu vairāk.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora Džona Retklifa neizziņotā vizīte Maskavā kļuvusi par vienu no apspriestākajiem diplomātiskajiem notikumiem pasaules medijos. Par sarunu saturu gandrīz nekas nav zināms, tomēr apmeklējuma laiks, maršruts caur Rīgu un Vašingtonas lūgums Ukrainai uz laiku neuzbrukt vairākiem Krievijas reģioniem liecina, ka tā nebija ikdienišķa izlūkdienestu tikšanās.
Retklifs 25. augustā ieradās Maskavā ar ASV Gaisa spēku smago transportlidmašīnu “Boeing C-17 Globemaster III”. Lidojumu izsekošanas dati liecina, ka lidaparāts ceļu sāka Endrjūsas apvienotajā bāzē pie Vašingtonas, 23. augustā nosēdās Rīgā un otrdienas rītā no Latvijas galvaspilsētas izlidoja uz Maskavas Vnukovas lidostu. Pēc aptuveni četrām stundām lidmašīna devās atpakaļ uz Rīgu.
No anonīmiem avotiem līdz Kremļa apstiprinājumam
Pirmā par Retklifa braucienu ziņoja CBS News, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina vizītes apstākļus. Vēlāk informāciju, pamatojoties uz divu ASV amatpersonu teikto, apstiprināja “Axios”.
Sākotnēji ne CIP, ne Baltais nams, ne Kremlis apmeklējumu oficiāli nekomentēja. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pat apgalvoja, ka viņam neesot informācijas par amerikāņu militārās lidmašīnas ierašanos Vnukovā un ka Vladimiram Putinam tikšanās ar Retklifu neesot paredzēta.
Tomēr 26. augustā Peskovs “The Washington Post” jau apstiprināja, ka Retklifa vizīte bijusi saistīta ar “kontaktiem starp specdienestiem”. Plašākus paskaidrojumus viņš nesniedza.
Tas ir pirmais publiski zināmais CIP direktora brauciens uz Maskavu kopš 2021. gada novembra, kad toreizējais pārvaldes vadītājs Viljams Bērnss pēc ASV prezidenta Džo Baidena uzdevuma brīdināja Krievijas vadību par sekām, kādas radītu iebrukums Ukrainā. Pilna mēroga karš sākās nepilnus četrus mēnešus vēlāk.
“Axios” un “Reuters”: Ukraina lūgta uz laiku apturēt triecienus
Būtiskāko papildu detaļu publicējis “Axios”: pirms Retklifa brauciena Vašingtona informējusi Kijivu, ka uz Maskavu dodas augsta līmeņa delegācija, un lūgusi līdz tās aizbraukšanai apturēt uzbrukumus.
“Reuters” raksta, ka ASV lūgums attiecies uz triecieniem Maskavai, Sanktpēterburgai un atsevišķām teritorijām Krievijas ziemeļos 24., 25. un 26. augustā. Tas ļauj secināt, ka Vašingtona apmeklējumu uzskatīja par pietiekami nozīmīgu, lai iepriekš samazinātu jebkāda incidenta risku. Taču pats lūgums nepierāda, par ko Maskavā runāts.
Ziņa ir arī politiski neērta Ukrainai: kamēr Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas pilsētām, Kijiva sabiedrotā drošības dēļ tikusi aicināta ierobežot triecienus Krievijas teritorijā.
“The Wall Street Journal”: iespējams, Maskavai nogādāts brīdinājums
Visnopietnāko ģeopolitisko versiju piedāvā “The Wall Street Journal”. Laikraksts Retklifa braucienu aplūko saistībā ar ASV izlūkdienestu ziņām par Krievijas gatavošanos iespējamai jaunai mobilizācijai un plāniem pārbaudīt NATO spēju un politisko gribu reaģēt uz ierobežotu provokāciju.
Iepriekš “The Wall Street Journal” vēstīja, ka iespējamie scenāriji varētu būt ļoti dažādi – no kiberuzbrukuma vai hibrīdas operācijas līdz nelielam iebrukumam kādas NATO austrumu flanga valsts teritorijā. Mērķis varētu būt pārbaudīt, vai sabiedrotie šādā neskaidrā situācijā spētu ātri un vienoti vienoties par atbildi.
Amerikāņu žurnālists un Krievijas jautājumu pētnieks Maikls Veiss izteicis pieņēmumu, ka Retklifs varētu būt ieradies Maskavā, lai brīdinātu Kremli par nepieļaujamu eskalāciju pret Eiropu un NATO. Veiss šo versiju saista ar izlūkošanas informāciju, kuru ASV nodevušas Polijai, Baltijas un Skandināvijas valstīm, kā arī ar iespējamo Krievijas militārā izlūkdienesta diversiju un dronu aktivitātes pieaugumu Eiropā.
Tomēr ne “The Wall Street Journal”, ne Veiss neapgalvo, ka brīdinājuma nodošana būtu apstiprināts vizītes mērķis. Tā ir versija, kas balstīta brauciena laikā un plašākajā drošības situācijā.
“The Guardian”: iespējama ieslodzīto apmaiņa vai sarunas par Irānu
“The Guardian” savukārt izceļ divus citus iespējamās sarunu tēmas.
Pirmā ir Krievijā ieslodzīto ASV pilsoņu atbrīvošana. CIP jau iepriekš bijusi iesaistīta ieslodzīto apmaiņas sarunās ar Maskavu, tostarp 2024. gada darījumā, kura rezultātā tika atbrīvots laikraksta “The Wall Street Journal” žurnālists Evans Gerškovičs un bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vīlans.
Neatkarīgais Krievijas izdevums “Meduza” min versiju, ka Retklifa brauciens varētu būt saistīts ar Krievijā notiesātā amerikāņa Čārlza Cimmermana atbrīvošanu. Šīs versijas sākotnējais avots gan nav atklāts. Interesi pastiprinājis fakts, ka vizītes laikā Putins parakstījis trīs slepenus dekrētus, kuru saturs nav publiskots. Nav pierādījumu, ka kāds no tiem būtu apžēlošanas dekrēts.
Otrs iespējamais sarunu temats ir Krievijas sadarbība ar Irānu. Maskava ir Teherānas stratēģiskā partnere, bet ASV pastiprina ekonomisko spiedienu pret Irānu. “Reuters” iepriekš vēstījis par Ukrainas izlūkdienestu vērtējumu, ka Krievija varētu būt palīdzējusi Irānai ar satelītattēliem, kas izmantojami uzbrukumu plānošanā pret ASV objektiem Tuvajos Austrumos. Maskava šādus apgalvojumus noliedz.
Krievijas mediji: piesardzīgi, bez triumfa retorikas
Krievijas valsts un valdībai pietuvinātie mediji vizīti atspoguļoja neparasti lakoniski. TASS sākotnēji ziņoja tikai par amerikāņu militārās transportlidmašīnas nosēšanos Maskavā, savukārt “RIA Novosti” un “Kommersant” lielākoties atsaucās uz CBS un “Axios”, nepiedāvājot ticamu skaidrojumu par sarunu saturu.
Šāda piesardzība liecina, ka Kremlis vismaz pagaidām nevēlas izmantot Retklifa ierašanos kā demonstratīvu pierādījumu attiecību uzlabošanai ar Vašingtonu. Ja vizīte būtu bijusi paredzēta publiskam diplomātiskam signālam, tās dalībnieki un apspriestie jautājumi, visticamāk, tiktu nosaukti daudz skaidrāk.
Kāpēc maršruts veda caur Rīgu?
Rīgas iesaiste bija redzamākā un mūs visvairāk satraukusī, taču vienlaikus vismazāk izskaidrotā brauciena daļa. Latvijas Televīzijas aptaujātā ASV vēstniecība Latvijā paziņoja vienīgi, ka lidojums veikts oficiālu ASV valdības uzdevumu ietvaros un papildu informācija netiks sniegta.
Rīgas lidostā bija ieradusies arī mazākā ASV Gaisa spēku lidmašīna “Boeing C-40 Clipper”, ko mēdz izmantot amatpersonu pārvadāšanai. Latvijas Televīzija pieļāva, ka Rīga varēja kalpot par loģistikas un pārsēšanās punktu.
Publiski pieejamā informācija neapstiprina, ka Latvijas amatpersonas būtu piedalījušās Maskavas sarunu sagatavošanā vai saturā. Tāpēc maršrutu caur Rīgu nevar automātiski uzskatīt par Latvijas iesaisti ASV un Krievijas slepenajā diplomātijā. Tomēr tas vēlreiz parāda Latvijas ģeogrāfisko un militāri loģistisko nozīmi NATO austrumu flangā.
Četras versijas, bet neviena vēl nav pierādīta
Pasaules mediju publikācijās pašlaik iezīmējas četri iespējamie Retklifa misijas mērķi: brīdinājums par Krievijas iespējamu provokāciju pret NATO, sarunas par karu Ukrainā, vēstījums saistībā ar Maskavas atbalstu Irānai vai ieslodzīto amerikāņu atbrīvošana.
Nav izslēgts, ka tika apspriesti vairāki no šiem jautājumiem vienlaikus. Retklifs un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins jau kopš 2025. gada uztur tiešu saziņas kanālu un bija vienojušies regulāri kontaktēties krīžu novēršanas jautājumos.
Pašlaik droši zināms vien tas, ka ASV galvenais izlūkdienesta vadītājs īsā un neizziņotā vizītē ieradās Maskavā, sarunas notika specdienestu līmenī un Vašingtona brauciena drošībai bija lūgusi Ukrainu apturēt triecienus vairākām Krievijas teritorijām. Viss pārējais – tostarp iespējamā tikšanās ar Putinu – pagaidām paliek mediju un ekspertu versiju līmenī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vakar pēc vairāku mēnešu pārtraukuma palasīju IRNA english – irāņu oficiālo infoaģentūru angļu valodā.Ar veco versiju pat nevar salīdzināt.No 90.gadu stila mājaslapas ar bravūrīgiem tekstiem par islama revolūcijas uzvaru šķībā angļu valodā tas medijs pārvērties par pilnvērtīgu propagandas monstru globālā līmenī.Bet būtiskākais bija tas, ka tur ir informācija par Irānas ārpolitiskajiem centieniem un ekonomiskajiem notikumiem.Ārpolitiski viņi vairs necenšas izolēties, bet nonstopā kontaktējas ar reģiona valstīm un veido viedokļu apmaiņu.Ekonomiski tur sākas visādi līgumi ar Pakistānu, Krieviju,Turciju par dzelzceļu kapacitātes palielināšanu, tirdzniecību, militāro sadarbību ( ar krieviem), zinātnisko sadarbību utt.Man izskatās, ka tas Ķīna-Krievija-Irāna kontinentālais ekonomiskais bloks veidojas mērkaķa tempos, krietni… lasīt vēl »