Gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās varētu nepiedalīties aptuveni trešdaļa balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, prognozē pētījumu centra SKDS sociologi. Galvenais iemesls nav praktiski šķēršļi, bet gan vilšanās politikā un pārliecība, ka vēlētāju intereses valsts lēmumos netiek pienācīgi pārstāvētas.
Pētījumi liecina, ka cilvēki no dalības vēlēšanās visbiežāk neatsakās laika trūkuma vai nederīga personu apliecinoša dokumenta dēļ. Daļa sabiedrības apzināti izvēlas nebalsot, jo Saeimas un valdības pieņemtajos lēmumos nesaskata savas vajadzības un prioritātes.
Latvijas Universitātes profesors un politologs Jānis Ikstens skaidro, ka šādi vēlētāji nejūtas politiķu sadzirdēti. Ja cilvēkiem rodas iespaids, ka vara viņus ignorē, viņi uz to mēdz atbildēt ar atteikšanos piedalīties vēlēšanās.
Vilšanos vairo arī pārliecība, ka partijas nepilda priekšvēlēšanu solījumus un deputātiem par neizdarīto nav pietiekamas atbildības. Vēlētāji kā būtiskas problēmas min veselības aprūpes pieejamību, izglītību, ekonomisko atpalicību, darbavietu trūkumu un lielo valsts projektu sadārdzināšanos.
Politologi tomēr uzsver, ka vēlēšanu boikots neļauj panākt pārmaiņas. Nepiedaloties balsošanā, cilvēks atsakās no iespējas kaut daļēji ietekmēt nākamās Saeimas sastāvu un valsts politisko kursu.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte pieauga. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,60% balsstiesīgo, bet 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās – 59,41%.
15.Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no pulksten 8 līdz 20, un balsot varēs jebkurā iecirknī. Savukārt no 28. septembra līdz 2. oktobrim visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos noteiktās stundās būs iespējams nodot balsi glabāšanā.
Avots: LSM
A par ko balsot?
Nau jau vairs nekā.
Bija normālas partijas, bet debīlie neiznēsātie latvieteļi nebalsoja par viņiem. Un tagad, kad ir pilnīgā dirsā, nau vairs par ko. No 3 vienotībām izveidojās 5, un visi vienādi kulbergi.