Igaunija ir gatava ļoti īsā laikā slēgt robežšķērsošanas punktus ar Krieviju, ja Maskava izsludinātu vispārēju mobilizāciju un tā mainītu valsts drošības apdraudējuma novērtējumu, paziņojis Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.
Igaunijas valdības drošības kabinets izskatījis vairākus Krievijas iespējamās rīcības scenārijus, tostarp vispārējas mobilizācijas ietekmi uz Igaunijas drošību un iespējamu cilvēku pieplūdumu pie Eiropas Savienības ārējās robežas.
Mihals uzsvēra, ka runa ir par valsts ierasto gatavošanos iespējamām krīzes situācijām, nevis par ziņām, ka Krievija jau būtu pieņēmusi lēmumu izsludināt vispārēju mobilizāciju.
“Robežu iespējams slēgt arī nekavējoties,” sacīja Igaunijas premjers, norādot, ka policija, robežsardze un iekšlietu ministrs ir gatavi nepieciešamības gadījumā ļoti ātri slēgt robežkontroles punktus.
Tomēr robežas slēgšana nebūtu automātiska – lēmums būtu atkarīgs no tā, vai mobilizācija mainītu drošības apdraudējuma novērtējumu, kā arī no tās mēroga un īstenošanas veida. Mihals piebilda, ka, lemjot par robežšķērsošanas ierobežojumiem, Igaunija ņemtu vērā arī Krievijas rīcību un savstarpīguma principu.
Jau pašlaik Igaunija ir samazinājusi robežkontroles punktu darbalaiku un ieviesusi pilnīgu muitas kontroli personām un transportlīdzekļiem, kas šķērso robežu ar Krieviju.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna brīdināja, ka vispārēja piespiedu mobilizācija noteiktās vecuma grupās būtiski palielinātu iekšējo spriedzi Krievijā un varētu izraisīt jaunu Krievijas pilsoņu izceļošanas vilni. Tādēļ Eiropas valstīm jau iepriekš jāvienojas par iespējamo rīcību.
Cahkna norādīja, ka iepriekšējā gadā Šengenas zonas valstis Krievijas pilsoņiem izsniegušas aptuveni 650 000 vīzu. Pēc viņa teiktā, mobilizācijas gadījumā spiediens uz Eiropas robežām varētu pieaugt. Igaunija šo jautājumu aktualizējot arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formā.
Ārlietu ministrs vienlaikus uzsvēra, ka bēgšana no Krievijā izsludinātas mobilizācijas pati par sevi automātiski nedotu tiesības saņemt starptautisko aizsardzību Eiropā.
Igaunijas amatpersonas uzsver, ka valsts regulāri seko notikumiem Krievijā un izstrādā rīcības variantus dažādiem scenārijiem. Mihals norādīja, ka konkrētus pasākumus īstenotu atbildīgās iestādes un par tiem sabiedrību informētu brīdī, kad tas būtu nepieciešams.
Avots: ERR
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!