Partiju apvienības “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” premjera amata kandidātes Jūlijas Stepaņenko no Krievijā dzīvojošā tēva saņemtie dāvinājumi gandrīz 420 000 eiro vērtībā izraisījuši skaļu priekšvēlēšanu skandālu un nonākuši vairāku valsts iestāžu redzeslokā. Taču jaunākā informācija šim stāstam piešķir pavisam citu skatu: Satversmes aizsardzības birojs (SAB) par situāciju valsts augstākās amatpersonas informējis jau iepriekš, vēsta LETA.
Tas nozīmē, ka jautājums par Stepaņenko tēva dāvinājumiem valsts drošības institūcijām nebija jaunums. Tagad būtiskākais jautājums ir ne tikai par naudas un īpašuma izcelsmi, bet arī par to,
kā pēc SAB sniegtās informācijas rīkojās valsts vadība – un kāpēc rosība sākusies tikai tagad, priekšvēlēšanu laikā.
Kopumā saņemti dāvinājumi teju pusmiljona vērtībā
Stepaņenko valsts amatpersonas deklarācijās norādīti divi apjomīgi dāvinājumi no tēva, kurš, pēc politiķes teiktā, dzīvo Krievijā.
Deklarācijā, kuru Stepaņenko iesniedza, 2022. gada 31. oktobrī beidzot pildīt Saeimas deputātes pienākumus, norādīts no tēva saņemts naudas dāvinājums 239 598,05 eiro apmērā.
Savukārt deklarācijā par periodu no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim norādīts, ka 2024. gada 12. janvārī tēvs viņai uzdāvinājis dzīvokli Rīgā 180 000 eiro vērtībā.
Abu deklarēto dāvinājumu kopējā vērtība sasniedz 419 598,05 eiro.
Nav gan publiski pieejamas ziņas, vai naudas līdzekļi tiešām pārskaitīti no Krievijas. Zināms vienīgi tas, ka dāvinātājs dzīvo Krievijā, savukārt līdzekļu sākotnējā izcelsme nav atklāta.
Stepaņenko atsakās skaidrot tēva nodarbošanos
Skandāls uzliesmoja pēc Stepaņenko intervijas aģentūras LETA raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!”.
Politiķe apstiprināja, ka viņas tēvs dzīvo Krievijā un palīdzot viņai, lai gan esot ģimeni pametis, kad Stepaņenko vēl bijusi bērns. Jautāta par tēva nodarbošanos un dāvināto līdzekļu izcelsmi, viņa paskaidrojumus nesniedza.
Stepaņenko uzsvēra, ka dāvinājumi ir deklarēti un šaubas par naudas izcelsmi jānodod vērtēšanai tiesībsargājošajām iestādēm. “Te mēs liekam punktu,” viņa paziņoja intervijā.
Politiķe neizskaidroja arī savas agrākās finansiālās situācijas izcelsmi. Stājoties Saeimas deputātes amatā 2014. gada novembrī, viņa deklarējusi izsniegtus aizdevumus 575 888,42 eiro apmērā un parādsaistības 347 479,37 eiro apmērā.
Savukārt 2025. gada deklarācijā Stepaņenko uzrādījusi 66 000 eiro skaidras naudas uzkrājumu, bet viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko – 57 000 eiro skaidrā naudā.
Iesniegumi KNAB un drošības iestādēm
Pēc intervijas nākšanas klajā Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Viņš lūdza pārbaudīt, vai dāvinājumu saņemšanā ievērots likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un vai saņemtie līdzekļi nav izmantoti priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanai.
2026.gada 16. septembrī KNAB apstiprināja, ka iesniegums ir saņemts un informācija tiks izvērtēta biroja kompetences ietvaros. Tas vēl nenozīmē, ka konstatēts pārkāpums vai sākts kriminālprocess.
Arī tieslietu ministrs Edvards Smiltēns vērsās KNAB, Valsts drošības dienestā, Satversmes aizsardzības birojā un Finanšu izlūkošanas dienestā, aicinot pārbaudīt dāvinājumu un līdzekļu izcelsmi.
Smiltēns publiski uzsvēra, ka gandrīz 420 000 eiro ir summa, kas varētu būt salīdzināma ar apjomīgas vēlēšanu kampaņas izdevumiem, tādēļ esot jāpārbauda arī iespējamā līdzekļu izmantošana politiskajos procesos. Vienlaikus ministrs atzina, ka bez pārbaudes Stepaņenko vai citām personām neko inkriminēt nevar, vēsta LA.LV.
SAB: valsts augstākās amatpersonas bija informētas jau iepriekš
2026. gada 21. septembrī kļuva zināms, ka SAB jautājumu par Stepaņenko tēva dāvinājumiem nav sācis vērtēt tikai pēc Smiltēna iesnieguma.
SAB aģentūrai LETA paziņojis, ka par ministra iesniegumā aprakstīto situāciju birojs informāciju valsts augstākajām amatpersonām sniedzis jau iepriekš.
Latvijā ar trim valsts augstākajām amatpersonām parasti saprot Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.
Tomēr SAB neatklāja, kad informācija amatpersonām nodota, kuras konkrētās amatpersonas to saņēma, vai informācija attiecās uz abiem dāvinājumiem, ne arī to, kāds bija SAB veiktais riska novērtējums un kā valsts vadītāji uz saņemto informāciju reaģēja.
Tādēļ pašlaik nevar droši apgalvot, ka informētās amatpersonas dāvinājumus atzinušas par pieņemamiem. Taču ir citts jautājums.
Politiski būtisks jautājums ir: ja valsts augstākās amatpersonas par šo situāciju bija informētas jau agrāk, vai tās pieprasīja padziļinātu pārbaudi, un, ja nepieprasīja, – kāpēc?
Nav arī zināms, vai informētās amatpersonas bija pašreizējais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa, jo SAB nav nosaucis ne informēšanas laiku, ne adresātus.
No gadiem publiskām deklarācijām līdz priekšvēlēšanu skandālam
Viss pēc kārtas:
- 2014. gada 4. novembris: sākot darbu Saeimā, Stepaņenko deklarē vairāk nekā 575 000 eiro izsniegtos aizdevumos un aptuveni 347 000 eiro parādsaistībās.
- 2022. gada 31. oktobris: deklarācijā, beidzot darbu Saeimā, norādīts 239 598,05 eiro dāvinājums no tēva.
- 2024. gada 12. janvāris: Stepaņenko no tēva saņem dzīvokli Rīgā, kura deklarētā vērtība ir 180 000 eiro.
- 2025. gada deklarācija: politiķe uzrāda 66 000 eiro skaidras naudas uzkrājumu, bet viņas vīrs – 57 000 eiro.
- 2026. gada septembra vidus: LETA priekšvēlēšanu intervijā Stepaņenko apstiprina, ka tēvs dzīvo Krievijā, taču atsakās skaidrot viņa nodarbošanos un līdzekļu izcelsmi.
- 16. septembris: KNAB apstiprina iesnieguma saņemšanu un sola informāciju izvērtēt.
- Septembra otrā puse: Smiltēns vēršas KNAB, VDD, SAB un FID.
- 20. septembris: Smiltēns publiski pieļauj, ka tik apjomīgu līdzekļu gadījumā jāpārbauda arī iespējamā saistība ar politisko finansēšanu.
- 21. septembris: SAB atklāj, ka par situāciju valsts augstākās amatpersonas informējis jau iepriekš.
Tādējādi ir divi galvenie jautājumi. Pirmais – kāda ir Stepaņenko tēva mantiskā situācija un dāvināto līdzekļu izcelsme, un vai dāvinājums patiesībā nav palīdzība priekšvēlēšanu kampaņošanai. Otrais – ko ar SAB sniegto informāciju izdarīja valsts augstākās amatpersonas.
Kamēr SAB neatklāj informēšanas laiku un adresātus, bet KNAB un citas iestādes nav pabeigušas pārbaudes, nav pamata apgalvot, ka būtu pierādīta nelikumīga politiskā finansēšana vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite.
Taču SAB paziņojums liecina, ka situācija valsts drošības institūciju un augstāko amatpersonu redzeslokā bija nonākusi vēl pirms pašreizējā publiskā skandāla.
Tātad jautājums: kāpēc TAGAD tas ir skandāla vērts, bet agrāk tas nešķita ievērības cienīgs?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!