Pēc vētras izraisītās kritikas no Latvijas Radio (LR) Ziņu dienesta vadītāja amata atkāpās Uģis Lībietis. LSM atzina, ka radio ziņu segums krīzes laikā nebija pietiekams, lai gan daudziem iedzīvotājiem radio bija viens no retajiem pieejamajiem informācijas avotiem. Tagad tiek vērtēta arī citu LSM amatpersonu atbildība, tostarp galvenās redaktores Anitas Braunas darbs, svētdien vēstīja raidījums “De facto”.
Vētras laikā Latvijas Radio1 turpināja ierasto brīvdienu programmu, ziņām skanot piecas minūtes reizi stundā, lai gan situācija valstī bija būtiski mainījusies. LTV Ziņu dienests bija sagatavojis speciālizlaidumu, taču tas televīzijas ēterā nenonāca. LSM valde vēlāk atzina, ka krīzes laikā bija problēmas gan ar rīcības koordinēšanu, gan lēmumu pieņemšanas ātrumu.
LSM valdes locekle Ieva Aile norādīja, ka Lībietim bijušas šaubas par nepieciešamību mainīt radio programmu, un sarunā ar viņu mudinājusi atkāpties. Savukārt LR Ziņu dienesta kolektīvs uzskata, ka reakcija uz notikušo bijusi neproporcionāla un atbildība nedrīkst gulstas tikai uz Lībieša pleciem.
“Kolēģu starpā ir liela vienprātība par to, ka tā reakcija uz visu notikušo ir neproporcionāla,” sacīja LR Ziņu dienesta pārstāvis Tālis Eipurs. Viņš uzsvēra, ka būtu jāvērtē arī LSM valdes un galvenās redaktores darbs, jo krīzes laikā kolektīvs nav jutis pietiekamu vadības atbalstu.
Pēc atkāpšanās Lībietis turpina darbu Latvijas Radio kā ārvalstu ziņu korespondents. Viņa vietā Ziņu dienesta vadītāja pienākumus pilda galvenā redaktore Zane Eniņa, kura aicina izmantot vētras laikā atklātās problēmas, lai stiprinātu radio un tā Ziņu dienestu, tostarp tehniski un ar cilvēkresursiem.
Tikmēr Anita Brauna savu atkāpšanos neplāno. Viņa atzina, ka uzņemas atbildību par to, ka LR saturs vētras dienā nebija atbilstošs krīzes situācijai, taču norādīja, ka pati vētras laikā atradusies bez sakariem un nebija tieši iesaistīta lēmumu pieņemšanā. “Es pati neredzu tur savas rīcības kļūdu,” sacīja Brauna.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzdevusi LSM valdei izvērtēt vairāku amatpersonu darbu vētras laikā, tostarp Braunas, Lībieša, LR1 direktores Ineses Matjušonokas un LTV Programmu daļas direktores Janas Semjonovas atbildību. SEPLP pati LSM valdes atkāpšanos nav pieprasījusi.
Saskaņā ar likumu galveno redaktoru no amata var atbrīvot LSM valde, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas SEPLP locekļu. Tādēļ Braunas turpmākais liktenis būs atkarīgs no izvērtējuma un lēmumiem, kas sekos pēc amatpersonu paskaidrojumu saņemšanas.
Vētras izgaismotā problēma ir plašāka par viena cilvēka atbildību – LSM trūkst skaidras kārtības, kā krīzes situācijā ātri pieņemt lēmumus par programmas izmaiņām un resursu pārdali. LSM valde atzinusi, ka tieši koordinācija un lēmumu pieņemšanas ātrums bijuši starp galvenajām kļūdām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!