Ziņa par būtisko būvdarbu pabeigšanu jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā Igaunijā izraisījusi ne tikai interesi, bet arī pamatīgu ironijas vilni. Igauņu “Rail Baltica” interesentu grupā sociālajā tīklā “Facebook” lietotāji uzdod jautājumus, kādēļ Latvija vispirms uzbūvējusi iespaidīgu staciju, ja līdz tai vēl nav sliežu un nav arī skaidri zināms, kad pa Eiropas platuma dzelzceļu Rīgā ieradīsies pirmais vilciens.
“Vispirms pabeidziet dzelzceļa trasi, pēc tam celiet staciju ēkas!” teikts vienā no komentāriem.
Cits komentētājs latviešus nodēvē par “klauniem” un aicina vispirms pabeigt dzelzceļu, nevis griezt lentes pie greznām stacijām, kamēr pati trase esot palikusi “kaut kur purva vidū”.
Vēl kāds ironizē, ka jauno staciju varētu izmantot par mākslas muzeju – līdzīgi kā kādreizējo Orsē dzelzceļa staciju Parīzē, jo dzelzceļu līdz tai latvieši tik drīz neuzbūvēšot. Savukārt citi vaicā, cik projekta kārtu vēl būs vajadzīgs un kad no Rīgas beidzot varēs aizbraukt ne tikai līdz lidostai, bet arī Berlīnes virzienā.
Ieraksts igauņu “Rail Baltica” grupā raksta sagatavošanas brīdī bija saņēmis 89 reakcijas un 62 komentārus. Zīmīgi, ka 32 lietotāji uz ziņu bija reaģējuši ar smejošo emocijzīmi.
Bijušais Igaunijas prezidents: neviens nesaka, kur palikusi nauda
Daudz skarbāk par sociālo tīklu komentētājiem izteicies bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Komentējot “Rail Baltica” būvniecības gaitu, Ilvess savā kontā platformā “X” rakstīja:
“Igaunijā tas patiešām iegūst aprises. Tikmēr Latvija mēģina projektu aizkavēt, jo šķiet, ka ‘Rail Baltica’ paredzētie ES līdzekļi aizgājuši citiem mērķiem.”
Ilvess piebilda, ka neviens nesakot, kur šie līdzekļi izlietoti.
Ieraksts atspoguļo Igaunijā pieaugošo neapmierinātību ar Latvijas kavēšanos. Igaunijai nav citas iespējas savu topošo Eiropas platuma dzelzceļu savienot ar Lietuvu, Poliju un pārējo Eiropu kā vien caur Latvijas teritoriju.
Pabeigta ēka, bet ne stacija
Ironijas pamatā ir visai savdabīgā Latvijas projekta īstenošanas secība. Būvnieki ir pabeiguši būtiskos darbus jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā – uzbūvēta ēka, jumts un fasāde, ierīkotas trīs pasažieru platformas, inženiertīkli un labiekārtots piegulošais laukums.
Tomēr tas vēl nenozīmē, ka stacija ir gatava vilcienu uzņemšanai. Tajā vēl jāizbūvē sliežu ceļi, kontakttīkls un signalizācijas sistēma.
Nelieli apdares un labiekārtošanas darbi turpināsies līdz 2026. gada beigām, bet pirmie vilcieni jaunajā stacijas daļā tiek solīti tikai 2028. gada vidū, informē “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.
Turklāt tie vēl nebūs “Rail Baltica” ātrvilcieni. Sākotnēji jauno stacijas daļu paredzēts izmantot Latvijas esošajiem vilcieniem, kas kursē pa 1520 milimetru jeb tā dēvētā Krievijas standarta platuma sliedēm. Platformas nākotnē varēšot pielāgot arī Eiropas standarta 1435 milimetru sliežu ceļiem, taču jautājums par nepieciešamo finansējumu un darbu termiņiem joprojām nav atrisināts.
Tātad faktiskā situācija: stacijas ēka un platformas ir gandrīz pabeigtas, kamēr vilcieni tur nepienāks vēl aptuveni divus gadus, bet “Rail Baltica” pamattrases savienojuma izbūves grafiks joprojām nav skaidrs.
Valdība vēl nav izlēmusi, kā staciju savienos ar pamattrasi
Vēl būtiskāk – valdībai joprojām jāpieņem galīgais lēmums, kuru no abām Latvijas starptautiskajām stacijām projekta pirmajā kārtā savienot ar “Rail Baltica” pamattrasi: Rīgas Centrālo staciju no Upesleju puses vai lidostas staciju no Misas puses.
“Eiropas Dzelzceļa līnijas” norāda, ka savienojumu starp Centrālo staciju un lidostu plānots pabeigt 2029. gada nogalē. Taču atsevišķs Rīgas dzelzceļa loks pats par sevi vēl nenodrošinās savienojumu ne ar Igauniju, ne Lietuvu un tālāk ar Poliju.
Savukārt par Latvijas pamattrases pabeigšanu līdz 2030. gadam šaubas publiski paudušas jau pašas projekta amatpersonas. “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme 2026. gada janvārī atzina, ka ar pašlaik pieejamo finansējumu projekta pirmo kārtu līdz 2030. gadam pabeigt nav iespējams un Latvijas posms varētu kavēties par trim līdz pieciem gadiem.
Toreizējais satiksmes ministrs Atis Švinka (P) gan paziņoja, ka tas esot Dzelmes personīgais viedoklis un oficiālais mērķis joprojām ir 2030. gads, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Igauņu ironizēšanas pamatā ir nopietnas bažas
Aiz igauņu zobgalības slēpjas gluži praktiskas bažas. Igaunijā pašlaik būvdarbi vai būvniecības sagatavošana notiek vairāk nekā 100 kilometros “Rail Baltica” pamattrases, kamēr Latvijā aktīvi tiek būvēti aptuveni 30 kilometri. Latvijas posms ir vienīgais Igaunijas dzelzceļa savienojums ar Lietuvu, Poliju un pārējo Eiropu.
Ja Latvija savu trases daļu laikā nepabeigs, Igaunijas jaunais dzelzceļš vismaz sākotnēji beigsies pie Latvijas robežas.
Tādēļ igauņu neapmierinātība nav tikai kaimiņu apsmiešana – Latvijas kavēšanās tieši apdraud arī Igaunijas ieguldījumu jēgu.
Eiropas Revīzijas palāta 2026. gada sākumā secināja, ka pilna “Rail Baltica” projekta izmaksas pieaugušas līdz 23,8 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2017. gadā lēstajiem 5,8 miljardiem. Revidenti arī norādīja, ka Eiropas transporta pamattīkla pabeigšanas mērķis līdz 2030. gadam netiks sasniegts, bet “Rail Baltica” ir viens no projektiem ar īpaši strauju sadārdzinājumu.
Tādēļ Rīgas jaunās stacijas ēka vienlaikus ir gan redzamākais Latvijas “Rail Baltica” būvniecības sasniegums, gan projekta problēmu simbols. Arhitektoniski iespaidīgā stacija ir gandrīz gatava, taču galvenais – Eiropas platuma sliedes, pa kurām līdz tai varētu atbraukt vilciens no Tallinas vai Varšavas, joprojām atrodas nenoteiktā nākotnē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!