ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) paziņojis, ka uzsāk ASV bruņoto spēku izvietojuma Eiropā pārskatīšanu, kas ilgs sešus mēnešus un varētu būt priekšvēstnesis amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanai kontinentā un lielākai atbildības pārlikšanai uz Eiropas sabiedrotajiem. Par to Hegsets paziņoja NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Pēc Hegseta teiktā, pārskatīšanas mērķis ir izvērtēt, kā efektīvāk izvietot ASV spēkus un bāzes Eiropā, vienlaikus mudinot Eiropas valstis pašām uzņemties lielāku atbildību par kontinenta drošību. Viņš norādīja, ka līdzšinējais modelis, kurā daļa Eiropas valstu paļāvušās uz ASV militāro aizsardzību, vairs nav ilgtspējīgs.
ASV aizsardzības ministrs arī brīdināja, ka ne visas NATO valstis pārskatīšanas rezultātā būs ieguvējas, jo Vašingtona vērtēs sabiedroto ieguldījumu aizsardzībā un gatavību pildīt saistības aliansē. Hegsets iepriekš kritizējis tā dēvēto “bezmaksas braucēju” pieeju, kad atsevišķas valstis nepietiekami finansē savu aizsardzību.
Pēdējos mēnešos Pentagons jau ir samazinājis atsevišķu vienību klātbūtni Eiropā, tostarp apturējis plānoto bruņotās brigādes izvietošanu Polijā un samazinājis daļu spēku Vācijā. Vienlaikus ASV saglabā aptuveni 80 000 karavīru Eiropā, taču Vašingtona signalizē, ka nākotnē Eiropai būs jāspēj nodrošināt lielāku daļu no savas konvencionālās aizsardzības.
Ko tas nozīmē Latvijai
Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, ASV militārās klātbūtnes saglabāšana Eiropā ir īpaši svarīga, ņemot vērā Krievijas radītos drošības riskus. Lai gan Latvijā pastāvīgi nav izvietotas lielas ASV kaujas vienības, amerikāņu karavīri regulāri piedalās militārajās mācībās, rotācijas kārtībā uzturas reģionā un sniedz būtisku ieguldījumu NATO atturēšanas politikā. Latvija ir starp NATO valstīm ar vienu no lielākajiem aizsardzības izdevumiem, 2026. gadā aizsardzībai novirzot gandrīz 5% no IKP, tādējādi atbilstot Vašingtonas prasībai par lielākiem Eiropas ieguldījumiem kopējā drošībā.
Eksperti norāda, ka iespējamā ASV spēku samazināšana Eiropā ne vienmēr nozīmētu Vašingtonas aiziešanu no kontinenta, taču tā varētu nozīmēt lielāku slogu Eiropas valstīm, tostarp Baltijas reģionam, pašām stiprināt savas aizsardzības spējas un investēt militārajā infrastruktūrā.
Avoti: Politico, Reuters, Stars and Stripes, U.S. Department of War, LR Aizsardzības ministrija
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Eiropā, visticamāk, ir gauži maz karot gatavu cilvēku, bet naudu, lai nopirktu ASV ieročus EU saskrāpēs noteikti. Stroķus, protams, jādod Ukrainai, jo tur vismaz ir pieredze un kaujasspēja. Nu,nākas pievērt acis uz ukraiņu vadības “blaknēm”, par korupciju, mobilizācijas praksi.rupjībām diplomātijā.. .tagad ,svaigo ordeņu skandālu ar poļiem,kuru citos apstākļos piekārtu pie lielā zvana, bet te- kuš, kuš :) Patīk, vai ne- viss ciniski un reālistiski.
Ja šai kontekstā atceras pirms pāris nedēļām izziņoto militāro ierīču uzskaitījumu, kas tikšot aizvāktas no Eiropas, tad problēmas sakne ir redzama visā krāšņumā.Esošais militāri rūpnieciskais komplekss vairs nespēj neko nopietnu saražot un NATO iekšienē notiek kašķis par desmit lidmašīnām un dažiem mīnu traleriem.
Sēdē brīdinājums tikai skaidri pateikts par Eiropu- tanku, iznīcinātāju un pretgaisa aizsardzības vietā uzmanība tika pievērsta dzimumu līdztiesībai, klimata pārmaiņām un aizsardzības taupībai. Eiropas robežas tika plaši atvērtas, labklājības valstis paplašinājās, aizsardzības budžeti kritās, līdz ar Eiropas ticību sev un savai civilizācijai. NATO apmaldījās. Un amerikāņi vairs to nedarīs par savu naudu, tā netis tērēta lēta populisma uzturēšanai Eiropā. Brīdinājums ir pirms Ankaras sēdes- ja Eijropā turpinās dzimumhisteŗijām un NVO atbalstam terēt vairāk nekā aizsardzībai- tad ar to lai tāda Eiropa pati aizstāvās. Tad tās prioritātes unnaudu atstrādā Ukarinas frontē tad šīs izvēles. Līdz Ankarai ir palikuši vel trīs mēneši… lasīt vēl »