ASV lēmums izvest vairāk nekā 1000 karavīru no Lietuvas pēdējās dienās izraisījis bažas ne tikai Viļņā, bet arī visā Baltijā. Formāli Vašingtona uzsver, ka runa ir par kārtējās rotācijas beigām, taču būtisks ir cits aspekts – šobrīd nav skaidrības, kad un kādā sastāvā ieradīsies nākamā vienība. Tieši šī nenoteiktība rada jautājumus par ASV ilgtermiņa militāro klātbūtni reģionā.
Kas notiek?
Lietuvā kopš 2020. gada nepārtraukti atradās aptuveni 1000 ASV bruņoto spēku karavīru liela rotācijas vienība ar tankiem, kājnieku kaujas mašīnām un artilēriju. Šonedēļ vairāk nekā 1000 karavīru un viņu tehnika sākuši pamest Lietuvu, noslēdzoties kārtējai misijai. Kareivji dodas prom ar visu tehniku un ieroču sistēmām.
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns (Robertas Kaunas) paziņojis, ka nākamā rotācija pašlaik tiek pārskatīta. Viņš norādījis, ka ASV apliecinājušas nodomu turpināt klātbūtni Lietuvā, taču nav zināms ne karavīru skaits, ne viņu ierašanās laiks.
Šis lēmums saistīts ar plašāku Pentagona lēmumu pārskatīt ASV spēku izvietojumu Eiropā. Maijā Vašingtona paziņoja par aptuveni 5000 karavīru izvešanu no Vācijas, vienlaikus pārskatot vairākas rotācijas Austrumeiropā. NATO un Eiropas sabiedrotie pauduši bažas, ka šādi lēmumi var vājināt atturēšanas spējas pret Krieviju.
Oficiāli ASV nav paziņojušas par aiziešanu no Baltijas. Drīzāk notiek spēku izvietojuma pārskatīšana, kuras laikā tiek vērtētas prioritātes Eiropā. Tomēr līdzšinējā prakse paredzēja, ka viena rotācija seko otrai bez pārtraukuma. Šoreiz šāda garantija nav dota.
Ko tas nozīmē Lietuvai?
Lietuvai tas ir nepatīkams signāls vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, ASV bruņoto spēku klātbūtne bija ne tikai militārs, bet arī politisks atturēšanas instruments. Krievijai jebkura agresija pret valsti, kurā atrodas amerikāņu karavīri, automātiski nozīmētu konfliktu ar ASV.
Otrkārt, Lietuva pēdējos gados ieguldījusi ievērojamus līdzekļus infrastruktūrā, lai uzņemtu amerikāņu spēkus. Pabrades militārajā bāzē pie Baltkrievijas robežas izbūvēta moderna infrastruktūra tieši ASV vienību vajadzībām. Pašreizējā vienība bija pirmā, kas to pilnvērtīgi izmantoja.
Treškārt, Lietuva aizsardzībai šogad plāno tērēt vairāk nekā 5% no IKP – vienu no augstākajiem rādītājiem NATO. Viļņa ir centusies demonstrēt sevi kā vienu no uzticamākajiem ASV partneriem Eiropā.
Vai Baltijai ir pamats satraukumam?
Jā un nē.
No vienas puses, nav pazīmju, ka ASV atteiktos no NATO saistībām Baltijā vispār. Lietuvas amatpersonas uzsver, ka no Vašingtonas saņemtas garantijas par turpmāku klātbūtni. Arī NATO militārā vadība publiski norādījusi, ka meklē risinājumu, lai nepieļautu drošības vakuumu Baltijas valstīs.
No otras puses, šī situācija izgaismo jaunu realitāti: Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz automātisku ASV militārās klātbūtnes pieaugumu. Vašingtonā arvien biežāk izskan prasības Eiropas valstīm uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību. Tieši šī iemesla dēļ Lietuva, Polija un citas Austrumu flanga valstis pēdējos gados strauji palielinājušas militāros tēriņus.
Vācijas faktors
Interesanti, ka vienlaikus ar iespējamo ASV klātbūtnes samazināšanos Lietuvā pieaug Vācijas loma. Vācija īsteno vēsturisku projektu – līdz 2027. gadam Lietuvā paredzēts izvietot pastāvīgu brigādi ar aptuveni 5000 karavīru. Jau šobrīd vācu kontingents pakāpeniski pieaug.
Tas nozīmē, ka Lietuvas drošība arvien vairāk balstīsies uz Eiropas lielvalstu spēju nodrošināt NATO austrumu flanga aizsardzību.
Viss iepriekš minētais ļauj secināt, ka šobrīd nevar apgalvot, ka ASV aiziet no Lietuvas. Faktiski notiek rotācijas noslēgums un Pentagons pārskata spēku izvietojumu Eiropā. Tomēr pirmo reizi kopš 2020. gada Lietuva var palikt bez aptuveni 1000 karavīru lielas amerikāņu kaujas vienības, un tas ir nozīmīgs simbolisks un militārs pavērsiens.
Baltijas valstīm galvenais jautājums nav tas, vai ASV pilnībā aizies, bet gan – vai nākotnē Vašingtonas klātbūtne būs tikpat liela un paredzama kā līdz šim. Tieši atbilde uz šo jautājumu noteiks drošības situāciju reģionā nākamajos gados.
Avoti: Reuters, The Guardian, kam.lt
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kā tur bij ar piedzērušajiem nēģeriem no Ādažiem, kuriem vecrīgā sadeva pa muti?