NATO būtiski maina Baltijas aizsardzības plānu: trīs soļi Krievijas uzbrukuma apturēšanai

NATO iespējamā Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm neaprobežotos tikai ar ienaidnieka spēku aizturēšanu pie alianses ārējās robežas. Vācijas laikraksta Bild publiskotā informācija liecina, ka koncepcija paredzētu nekavējoties neitralizēt Krievijas raķešu sistēmas, izveidot ar bezpilota tehnoloģijām kontrolētu aizsardzības zonu un pārraut agresora apgādes ķēdes arī dziļāk tā teritorijā.

Par koncepciju 17. augustā, atsaucoties uz Bild, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Publikācijā tā dēvēta par “NATO Land Warfighting Concept” jeb NATO sauszemes karadarbības koncepciju.

Pirmais solis – neitralizēt raķetes un to palaišanas vietas

Ja Krievija sāktu uzbrukumu Baltijas valstīm, izmantojot dronus un raķetes, viens no NATO pirmajiem uzdevumiem būtu iznīcināt ne tikai lidojumā esošos ieročus, bet arī to palaišanas sistēmas.

Šim nolūkam paredzēts izmantot iznīcinātājus, raķetes un bezpilota lidaparātus. Kā īpaši nozīmīgs iespējamais mērķis tiek minēts Kaļiņingradas apgabals – spēcīgi militarizēta Krievijas teritorija starp Lietuvu un Poliju, kur izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu kompleksi, tostarp “Iskander”.

Tas liecina par būtisku pieejas maiņu: uzbrukuma avotus būtu paredzēts neitralizēt nekavējoties, nevis tikai mēģināt pārtvert pret Baltijas valstīm jau izšautās raķetes un dronus.

Gar robežu darbotos droni un roboti

Otrais koncepcijas elements būtu “autonomās zonas” izveidošana gar NATO robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Šajā teritorijā pretinieka spēku atklāšana, izsekošana un iznīcināšana lielā mērā tiktu uzticēta droniem, bezpilota sauszemes transportlīdzekļiem, sensoriem un citām automatizētām sistēmām.

Šādas zonas uzdevums būtu aizkavēt vai pilnībā apturēt Krievijas karaspēka virzību, vienlaikus pēc iespējas samazinot NATO karavīru atrašanos īpaši bīstamajā frontes joslā.

“Autonomā zona” nav tikai Bild aprakstīta teorija. NATO amatpersonas jau maijā Latvijā notikušo mācību laikā Defense News skaidroja, ka alianses Austrumu flanga atturēšanas iniciatīva paredz savienot vienotā tīklā tūkstošiem sensoru, dronu, pretdronu sistēmu un citu ieroču.

Šādā sistēmā viens sensors varētu konstatēt pretinieka pārvietošanos un nodot informāciju citā valstī izvietotam ierocim vai dronam. Latvijā šie risinājumi jau izmēģināti militārajā poligonā “Sēlija” un mācībās “Kristāla bulta”.

Trešais solis – pārraut Krievijas militāro loģistiku

Ja agresora spēki turpinātu uzbrukumu, NATO īstenotu triecienus militārajiem objektiem un apgādes ceļiem Krievijas teritorijā.

Starp iespējamiem mērķiem minēti militārie lidlauki un bāzes, ieroču ražotnes, munīcijas un apgādes noliktavas, tilti, kā arī dzelzceļa mezgli un citas militārajai loģistikai svarīgas būves.

Operācijās varētu iesaistīt bezpilota lidaparātus, robotizētas sistēmas un īpašo uzdevumu vienības. LRT, atsaucoties uz Bild, vēsta arī par iespējamu Krievijas režīma pretinieku iesaisti. Dronus un robotus paredzēts nogādāt dziļāk Krievijas teritorijā, izmantojot tā dēvēto gaisa tiltu.

Mērķis būtu liegt Krievijai papildināt uzbrūkošās vienības ar degvielu, munīciju, tehniku un karavīriem. Koncepcija neparedzot Krievijas teritorijas iekarošanu – pretuzbrukuma uzdevums būtu izspiest agresora spēkus no NATO teritorijas un atņemt tiem iespēju turpināt karadarbību.

Koncepcija vai jau apstiprināts kara plāns?

Bild aprakstīto nevajadzētu automātiski pielīdzināt publiski apstiprinātam un detalizētam NATO operāciju plānam. NATO oficiālajos publiskajos materiālos ar nosaukumu “NATO Land Warfighting Concept” šāds dokuments pašlaik nav atrodams, un alianse nav publiski apstiprinājusi visas laikrakstā minētās detaļas.

Tomēr vairākas aprakstītās sastāvdaļas sakrīt ar NATO amatpersonu iepriekš publiski izklāstīto Austrumu flanga atturēšanas iniciatīvu un alianses mācībās jau pārbaudītajiem risinājumiem.

NATO kopējā karadarbības attīstības koncepcija paredz līdz 2040. gadam izveidot spēkus, kas spēj ātrāk par pretinieku apstrādāt informāciju, darboties vairākās vidēs un savienot sensorus, komandvadību un ieročus vienotā sistēmā.

Tādējādi Bild publikācija, visticamāk, atklāj nevis pilnu slepenu NATO kara plānu, bet gan konkrētākas aprises pieejai, kuru alianse jau izmēģina praksē. Arī tās publiskošana kalpo atturēšanai – vēstījums Maskavai ir, ka uzbrukums Baltijas valstīm nepaliktu lokāls un Krievija nevarētu paļauties uz drošu aizmuguri savā teritorijā.

Avots: Bild