Prezidenta atvērtās durvis Kulbergam

ARMANDS PUČE, LA.lv

Kad Edgars Rinkēvičs uz premjera godiem priekšplānā izstūma Andri Kulbergu, no pirmā vēl komplektā nāca teikums, ka jaunajam ērglim pie viņa esot vienmēr atvērtas durvis. Ar to laikam Prezidents domāja, ka viņš var kaut ko premjerēšanas sakarā jaunizceptajam palīdzēt. Tomēr dabā Rinkēvičs palīdz tikai sev vai tām angažētajām aprindām, kam Kulberga laiki ir atnesuši negribētas pārmaiņas.

Protams, kas attiecas uz valdības koalīciju, tur prezidents pacentās – vienlaikus ieceļot ratos arī savējos no “Jaunās Vienotības”. Tos pašus, kas pusotru gadu desmitu fīrēja Latvijā lietas ar sekām.

Tad vēl Edgaram tīri labi patīk nomierināt sabiedrību, ko var saukt arī par panikas sēšanu. Pagājušās nedēļas nogalē tam bija spilgtākais apliecinājums, kad Rinkēvičs no Amerikas savā sociālajā virinātavā atlaida penteri par modrību, drošību un gatavību, it kā pieskaņojoties kaut kādai Rietumeiropas atvaļināto militāristu niezei – sak, uzmanieties no Krievijas provokācijām…

Iespējams, Rīgas pils apakšīrnieks nav vēl pamanījis, ka Latvijas sabiedrība kopumā jau sen ir sapratusi, ka viņai pašai būs jātiek galā ar jebkura veida izaicinājumiem, tādejādi norobežojoties no varnešu darba dunas imitācijām.

Tas kaut ko liecina par kopējo noskaņojumu, kas nav labvēlīgs tiem, kas bezrūpīgi tērē nodokļu maksātāju sastrādātos augļus un spēlējas par valstīm.

Bet atgriežoties pie atvērtajām durvīm, kas gaida Kulbergu. Premjers neslēpj, ka viņš šajā laika posmā – trīs četros mēnešos – ir nevis strādājis, bet – nokopis vai apzinājis, ko atstājuši abu dzimumu priekšgājēji. Ja Kulbergs to stāsta presei, ka politiskajai konjunktūrai trūkst politiskās gribas, nav šaubu, ka pie Rinkēviča minerālūdens glāzes viņi runā vairāk.

Tas par tiem, kas grib apkarot birokrātiju, bet dara visu, lai tas nenotiktu. Tas par tiem, kas budžetā vēl līdz vēlēšanām grib iestrādāt savas spalvainās āža kājas savos feodālajos mazdārziņos, lai gan labi zina, ka valsts dzīvo uz parāda. Jeb citējot “Jaunās Vienotības” bijušo finanšu ministru un perspektīvo premjeru Arvilu Ašeradenu – mēs izvēlējāmies ekonomisko izaugsmi…

Vēl viņi ir izvēlējušies aizplīvurotu valsts aptīrīšanu, ko realizē caur mistiskiem izaugsmes projektiem. Tādiem kā Rail Baltica būvēšana vai LMT/TET daļu izpirkšana. Brīnums kā Kulbergam izdevās šos slīmestus apmānīt Air Baltic sakarā, kas varētu būt viena no skaistākajām pļaukām Latvijas jaunlaiku politiskajā gadatirgū. Jo premjera lēmums bija par valsts interesēm, ko viņa apkārtstāvošie partneri bija pieraduši spraust uz nagliņas.

Prezidents neko nav izdarījis, lai palīdzētu Kulbergam pie vietas nolikt nevalstisko organizāciju politizētās aprindas – tās pašas, kas ar noteiktu politiķu pelēko klātbūtni ir izveidojušas vēl vienu organizētu valsts karteli ar sanatorijas pazīmēm.

Tās aprindas, kuru cēlā uzraudzībā ir notikusi Latvijas valsts pārregulācija un tā sauktās labās pārvaldības ieviešana valsts pārvaldē.

Tās aprindas, kas ar sabiedriskā medija palīdzību sevi pašpasludinājuši par ekspertiem un uzstājīgi tiesā valsts budžeta silīšu pamatēdienu. Un zinot un saprotot, ka šīs organizācijas pie valsts interesēm sevi ir diskreditējušas un izsmēlušas ar visām četrām, Ārlietu ministrija nekautrējas šajās dienās slēgt ar vienu no tām sadarbību par “sabiedrības līdzdalību Latvijas prezidentūrā Eiropas savienības padomē”. Bez konkursa…

Viens memorands ir totāli izgāzies pie Ministru kabineta, kā blakus tiek likts jau cits, jo “ir vajadzīga jūsu ekspertīze, pieredze un spēja sasniegt cilvēkus visā Latvijā”. Skaidrs, ka runa ir par Muļķu zemi, kur NVO šaurās un politiskajai elitei pietuvinātās aprindas stāsta par savu izdomāto svarīgumu. Prezidenta durvju priekšā un deguna galā.

Starp citu, vai pamanījāt, ka mūsu ārlietu resora lielākā karjeras diplomāte viņdien sankciju sarakstos ielika krievu hokejistu Ovečkinu? Mēs jau vairāk kā desmit gadus visi zinām, ka šis ripas dauzītājs atklāti atbalsta Putina un viņa režīmu, bet Latvijas pirmā muitas darbiniece un pēdējā komjauniete to pamanīja tikai vakar. Ovečkins savu Latvijas ministres sankciju nopelnīja, jo bija nulle kā uztaisījis svaigu reklāmu – Putina atbalstam.

Un no tā radās zibenīga mārketinga saprašana, ka šis krievs ir nekavējoties jāsoda. Labāk vēlāk, nekā pēc vēlēšanām? Ja Baiba nav pamanījusi, Ovečkins nav vienīgais hokejists pasaulē, kurš atbalsta sarkano fašismu. Un, kā ar tiem citiem, kas nav hokejisti? Ar tiem, kas Latvijā patiešām veido politisko dienaskārtību pēc Kremļa stabulēm? Ar savickiem, trāberiem, ulmaiņiem, lučanskiem, reizniecēm, dvorkovičiem utt.utml.? Varbūt mēs tomēr savā priekšā redzam nevis Latvijas amatpersonu, bet parastu karjeras intriganti, kas tāpat kā tās bēdīgi slavenās NVO, sevi ir iecepusi pašas iedomātajā svarīguma protokolā?

Kāpēc prezidents šajā visā noskatās, it kā nesaprazdams, ka Latvijas ārpolitika šajās dienās patiesībā ir valsts vajadzība, nevis atsevišķu personu trekna plivināšanās, izrādīšanās – bez jebkāda seguma un pienesuma?

Kas tad mums pie prezidenta atvērtajām pils durvīm vēl stāv? Birokrātijas apkarotājs Endziņš, kurš pusotru gadu dažādās formās mēģina uzrunāt ierēdniecības taukainās aprindas… Armijas iepirkumu jocīgās izvēles… Nobijies Aksenoks, kam uzbrēca, lai vācās… Tiesībsardze, kas bez atbalsta sitās bāriņtiesas ložu necaursitamajos logos… Viens apžēlotais, ko tiesa nesaprata… Internacionāliste Stepaņenko ar ierāmētu tēva fotogrāfiju… Eksministrs Uzulnieks ar noformētu protokolu… CVK priekšnieks t-krekliņā ar uzrakstu “Elektronisko iepirkumu sistēma”… Ģenerālprokurors ar koka svilpīti… Valainis, kas māca Abu Meri un Šleseram uzmest kūleni atmuguriski…

Starp citu, te pie pils durvīm vajadzētu būt arī KNAB priekšniekam, kas negaidīti devās pensijā, bet par to Rīgas pilī tikai sačukstas. Viņš tur nav. Kāpēc tā?

Ja premjers Andris Kulbergs saka, ka partijas, kas viņam apkārt, savu politisko gribu ir atvaļinājušas, tad ko mēs patiesībā gaidām no Prezidenta? Mugurkaulu un rīcību. Vai viņš tomēr grib tā delikāti pārvēlēties un tāpēc stāsta par kaut kādām atvērtajām durvīm? Un, ja būs tā, ka pēc Saeimas vēlēšanām Kulbergam pietiks ar savējām? Ko tad darīs politiskajā veikalā dzimušais?

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!