Siliņa pieprasa Sprūda demisiju; ministrs apsteidz viņu un atkāpjas pats

“Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju. Aizsardzības nozare turpmāk jāvada profesionālim. Par šo lēmumu šodien esmu informējusi ministru un koalīcijas partnerus,” svētdienas vakarā sociālajos tīklos pavēstījusi valdības vadītāja Evika Siliņa.

“Šonedēļ notikušais dronu incidents skaidri parādīja, ka aizsardzības nozares politiskā vadība nav spējusi pildīt solījumu par drošām debesīm virs mūsu valsts. Sabiedrība nozarei ir uzticējusi vēsturiski lielāko finansējumu – gandrīz 5 % no IKP. Tā ir milzīga atbildība, kas prasa skaidrus rezultātus.

Uzskatu, ka nozarei nepieciešama jauna, profesionāla pieeja. Esmu aicinājusi pulkvedi Raivi Melni stāties aizsardzības ministra amatā, un viņš tam ir piekritis. Viņa līdzšinējā pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas.

Mūsu valsts un cilvēku drošība stāv pāri politikai.”

Premjere uzskatot, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Raivi Melni, kurš tam piekritis.

“Viņa [Meļņa] līdzšinējā pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas,” raksta Siliņa.

Siliņa par savu lēmumu šodien esot informējusi ministru un koalīcijas partnerus.

Kas ir Raivis Melnis?

Aizsardzības ministra amatam uzrunātais pulkvedis Raivis Melnis Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē kopš 1998. gada, militāro izglītību ieguvis Londonā, viņam ir starptautiska dienesta pieredze, un patlaban viņš pilda Aizsardzības ministrijas pārstāvja dienesta pienākumus Ukrainā.

Melnis šā gada 13. februārī arī pievienojās premjeres birojam kā ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos.

Viņš birojā strādāja bez atlīdzības.

Sprūds atkāpjas pats

Savukārt Aizsardzības ministrs Andris Sprūds šovakar plkst. 19 sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos.

“Esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā,” sacīja Sprūds. Viņš piebilda, ka par to, vai “Progresīvie” paliks valdībā, partijas valde un Saeimas frakcija lems nākamnedēļ.

“Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā! Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju. Es atkāpjos tāpēc, ka Latvijas mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm,” paziņoja Sprūds. “Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību – Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami.”

“Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret Progresīvajiem tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju. Pēdējās nedēļās redzam ļoti plašu un mērķtiecīgu kampaņu pret Progresīvajiem. Tā notiek dažādās frontēs un dažādos formātos. Un iemesls tam ir vienkāršs – Progresīvie neiederas vecajā partiju sistēmā. Ar Progresīvajiem nevar sarunāt lietas pa vecam. Pie Progresīvajiem nenotiek politiski sarunāti iepirkumi. Nenotiek miljonu dalīšana savējiem. Pie mums nevar nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Ne ēdināšanas konkursos, ne miljonu kokrūpnieku afērās. Un daudziem tas nav izdevīgi. Mēs redzam, kā ļoti dažādi politiski un ekonomiski spēki, kuriem citādi it kā nav nekā kopīga, pēkšņi atrod kopīgu valodu – no nacionāļiem līdz šleseristiem, no vecās politikas biznesa interesēm līdz tiem, kuri jau atklāti bruģē ceļu nākamajai populistu valdībai. Tie ir ZZS, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Šlesera partijas politiķi, kuri visādās kombinācijās bijuši pie varas Latvijā pēdējos 20 gadus,” teica Sprūds.