Tartu ģimnāzijās jaunajā mācību gadā plānots piedāvāt dronu apmācību kā izvēles priekšmetu. Precīzs kursa saturs, nepieciešamais aprīkojums un mācību sākšanas laiks vēl tiek saskaņots, taču iecere turpina Igaunijā jau sākto dronu tehnoloģiju sistemātisku iekļaušanu vidējās izglītības programmās.
Augustā Tartu pašvaldības, ģimnāziju un Igaunijas Aizsardzības resursu aģentūras pārstāvji plāno vienoties par kursa saturu un tehnisko nodrošinājumu. Paredzams, ka mācības varētu notikt pakāpeniski, jo ne visas skolas būs gatavas tās sākt jau septembrī, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Tartu pašvaldības izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Kaisa Keiska norādījusi, ka viens no kursa izveides iemesliem ir pieaugošā nepieciešamība stiprināt valsts aizsardzības spējas. Vienlaikus ieceres mērķis ir rosināt jauniešu interesi ne tikai par droniem, bet arī par inženierzinātnēm un tehnoloģiju profesijām.
Vairākās Tartu skolās jau esot pedagogi, kuriem ir dronu vadīšanai un ar šo jomu saistītu priekšmetu mācīšanai nepieciešamā kvalifikācija. Tomēr vēl jāizlemj, vai skolas iegādāsies dronu simulatorus un reālus lidaparātus vai praktiskās nodarbības organizēs sadarbībā ar uzņēmumiem un citām institūcijām.
Dronu lidojumus ierobežo drošības un gaisa telpas izmantošanas prasības, tādēļ sākotnēji skolēni, visticamāk, trenēsies simulatoros vai ar nelieliem droniem telpās. Jāņa Poskas ģimnāzijā dronu pulciņš darbojas jau kopš 2017. gada, un skolēnu interese par to saglabājusies.
Vienlaikus skolu pārstāvji atzīst, ka jaunajam kursam būs jāatrod vieta jau tā noslogotajā mācību programmā.
Igaunijā pilotprogramma sākta jau 12 skolās
Tartu iecere nav pirmais mēģinājums dronu tehnoloģijas iekļaut Igaunijas skolu programmās. Igaunijas Aizsardzības resursu aģentūra sadarbībā ar Igaunijas Aviācijas akadēmiju jau 2025./2026. mācību gadā sāka izvēles kursa “Bezpilota gaisa kuģa ekspluatācija” pilotprogrammu 12 skolās dažādos valsts reģionos.
Kursa kopējais apjoms ir 35 akadēmiskās stundas – 25 teorijas un desmit praktisko nodarbību stundas. Skolēni apgūst dronu uzbūves un aerodinamikas pamatus, meteoroloģiju, lidojumu plānošanu, drošības prasības un bezpilota lidaparātu lietošanas noteikumus. Praktiskajā daļā paredzēta darbošanās ar simulatoriem, nelieliem mācību droniem un FPV jeb pirmās personas skata droniem.
Pirms praktiskajām nodarbībām skolēniem jānokārto Igaunijas Transporta administrācijas eksāmens, lai iegūtu A1/A3 atvērtās kategorijas tālvadības pilota kompetences apliecinājumu.
Programmas īstenotāji uzsver, ka iegūtās prasmes izmantojamas ne tikai valsts aizsardzībā, bet arī glābšanas darbos, lauksaimniecībā, inženierzinātnēs, infrastruktūras uzraudzībā un citās civilajās nozarēs.
Dronu apmācība ir daļa no Igaunijas plašākas bezpilota sistēmu attīstības politikas. Valsts bezpilota transportlīdzekļu nozares ceļvedī 2026.-2030. gadam kā viens no mērķiem noteikta speciālistu un kompetenču bāzes veidošana.
Latvijā izvēlēts cits modelis
Latvijā valsts līmenī nav izziņots atsevišķs dronu apmācības izvēles priekšmets pēc Igaunijas parauga. Tā vietā bezpilota lidaparātu vadīšanas pamati tiek iekļauti valsts aizsardzības mācībā, kuru īsteno Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošais Jaunsardzes centrs.
Teorētiska nodarbība par dronu iespējām valsts aizsardzības mācībā bija iekļauta jau iepriekš, bet 2025./2026. mācību gada otrajā semestrī sākta praktisko nodarbību pakāpeniska ieviešana.
Saskaņā ar 2026. gada martā publiskoto informāciju pilotprojektā visā Latvijā bija iesaistītas 120 valsts aizsardzības mācības grupas. Tā kā speciāli sagatavotu instruktoru un tehniskā aprīkojuma skaits vēl ir ierobežots, atsevišķās skolās viena skolēnu grupa apgūst dronu vadīšanu, bet otra turpina standarta programmu. Abu grupu rezultāti tiek salīdzināti, lai programmu pilnveidotu pirms plašākas ieviešanas.
Apmācība sākas ar dronu uzbūves, klasifikācijas, tiesiskā regulējuma un drošības noteikumu apguvi. Pēc tam skolēni trenējas simulatoros, veic lidojumus ar maziem, triecienizturīgiem droniem telpās un apgūst pacelšanos, nolaišanos un lidojuma manevrus ar civilajiem droniem ārpus telpām.
Jaunsardzes centra pārstāvji norādījuši, ka pēc šādas apmācības jaunietim, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, vajadzētu spēt patstāvīgi sagatavoties Civilās aviācijas aģentūras tiešsaistes eksāmenam un iegūt A1/A3 atvērtās kategorijas tālvadības pilota kvalifikāciju.
Turpina gatavot instruktorus
Jaunākā Aizsardzības ministrijas informācija liecina, ka programmas attīstīšana turpinās. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis 29. jūlijā ar Jaunsardzes centra vadību pārrunāja bezpilota gaisa kuģu apmācības ieviešanu gan valsts aizsardzības mācībā, gan Jaunsardzes kustībā.
Jaunsardzes centrs sadarbojas ar bezpilota sistēmu mācību centru “Drone House”, kur jaunsargu instruktori iegūst kvalifikāciju un papildina profesionālās zināšanas. Sagatavotajiem instruktoriem šīs prasmes tālāk jānodod jaunsargiem un skolēniem.
Tādējādi abas Baltijas valstis dronu tehnoloģijas arvien plašāk iekļauj jauniešu izglītībā, taču izvēlējušās atšķirīgus modeļus. Igaunijā tiek attīstīts apjomīgs izvēles kurss, kas apvieno tehnoloģiju, aviācijas un valsts aizsardzības zināšanas, bet Latvijā dronu vadīšana tiek ieviesta kā praktisks modulis valsts aizsardzības mācībā. Turklāt Latvijā praktiskais pilotprojekts jau aptver 120 mācību grupas, lai gan vēl nav ieviests vienādi visās skolās.
Avoti: ERR, Igaunijas Aizsardzības resursu aģentūra, LR Aizsardzības ministrija
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!