Jurašs var atgriezties: ST atceļ liegumu deputātiem kriminālvajāšanas dēļ piedalīties Saeimas darbā

Normas, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas darbā un saņemt atalgojumu pilnā apmērā, neatbilst Satversmei, secināja Satversmes tiesa. Attiecībā uz kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu šī norma zaudē spēku no šī gada 31.janvāra, un viņš varēs atgriezties Saeimā.

Tiesa pirmdien, 23. decembrī, ir pieņēmusi spriedumu lietā par Saeimas kārtības ruļļa normu atbilstību Satversmei.

Apstrīdētā Saeimas Kārtības ruļļa norma paredz, ka kriminālvajāšanai izdots deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Turklāt, šādos gadījumos deputātam mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā.  

Savukārt Satversme nosaka, ka “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem”, ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, un “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”

Satversmes tiesā vērsās Saeimas deputāts Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kuru Saeima ar 31. janvārī piekrita izdot kriminālvajāšanai. Kopš tā brīža viņam liegts piedalīties Saeimas darbā un saņemt atalgojumu par darbu Saeimā pilnā apmērā.

Jurašs uzskatīja, ka tādējādi ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija un nesamērīgi ierobežotas viņam Satversmē garantētās tiesības piedalīties valsts darbībā.

Satversmes tiesa atzina, ka ierobežojumi liedz deputātam “nozīmīgākās tiesības, kas saistītas ar viņa dalību Saeimas darbā, proti, tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, izmantojot savas balsstiesības”.

“Tātad attiecīgais Saeimas deputāts ir tiesīgs pildīt deputāta funkcijas, bet ievērojami sašaurinātā apmērā. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ir noteikti būtiski deputāta amata tiesību ierobežojumi, tie ir cieši savstarpēji saistīti un aplūkojami kopsakarā,” informēja ST.

Satversmes tiesa norādīja: Saeima ir tiesīga noteikt tādu savu iekšējo darba kārtību, tostarp ierobežojumus Saeimas deputātiem, kas vislabāk nodrošinātu Saeimas efektīvu funkcionēšanu, tomēr deputāta tiesību ierobežojumiem jāatbilst vispārējiem tiesību principiem, jo īpaši samērīguma principam, un citām Satversmes normām.   

Satversmes tiesa secināja, ka ierobežojumiem ir leģitīms mērķis – demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tomēr “nelabvēlīgās sekas, kas rodas šāda ierobežojuma dēļ, ir lielākas par labumu, ko no tā gūst sabiedrība kopumā”.  

Satversmes tiesa secināja, ka likumā paredzētās garantijas nav pietiekamas, lai varētu atsvērt to, ka Saeimas deputātam, kuru aizsargā nevainīguma prezumpcija, tiek nesamērīgi ierobežotas un pēc būtības atņemtas nozīmīgas Saeimas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesības un pilnvaras.  

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmē noteiktajam nevainīguma prezumpcijas principam.  

Lai novērstu pieteikuma iesniedzēja tiesību aizskārumu, attiecībā uz viņu apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 31. janvāra.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.  

Jurašs paziņojumā medijiem pauda, ka šis spriedums “ir apliecinājums tam, ka lai arī pamazām, tomēr pakāpeniski tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas”.

“Es uzskatu, ka šis ir liels solis tiesiskuma stiprināšanā, jo manis panāktais rezultāts turpmāk atturēs no politiski motivētu lietu rosināšanas. Turpmāk vēlamo rezultātu – deputātu izslēgšanu no Saeimas darba, nebūs iespējams panākt!” pauda Jurašs.

Jurašs arī informējis, ka atgriežoties Saeimas darbā, viņš tuvākajā laikā gatavojas “nākt ar priekšlikumiem azartspēļu ierobežošanas jomā”.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Kristaps Ziemelis
Kristaps Ziemelis

Jāatļauj, lai arī cilvēki ar kriminālu pagātni var būt deputāti… Jaunie Sniedziņš, Klpos, Haritonova kungs…

Hohma
Hohma

Un kartona Jurīti atstās Mūrnieces guļamizstabă !

andz
andz

un pareizi nosprieda. Bet Lembergs nav Saeimas deputāts, šīs situācijas nav salīdzināmas.

Camerata
Camerata

Brīnišķīga tiesa, cik tālredzīga un vieda- vēl tiai vajadzē nospriest, ka pienākas automātiskā pielade valsts noslēpumiem un ārvalstu ceļojumi par puscenu. Pašsaprotami, ka vajadzīga komplektiņā arī diplomātiskā pase…. tad nākamie tautas priekšstāvji kā viens būs Brasas cietuma kamerām

Stienis
Stienis

Nu… uz Lembergu, cik es saprotu, šis princips, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, līdz nav pierādīts pretējais, neattiecas. :))) Vnk LOL!