Valdība novilcinājusi izstāšanos no Otavas konvencijas veselus divus mēnešus

Neraugoties uz to, ka Saeima jau 16.aprīlī pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un 24.aprīlī likumu izsludināja Valsts prezidents, dokuments par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas iesniegts ANO tikai tagad, divus mēnešus vēlāk – 27.jūnijā. Un vēl pus gads būs jāgaida, līdz tā stāsies spēkā – atbilstoši konvencijai izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc minētā dokumenta iesniegšanas. Attiecīgi tikai pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.

Kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija. Krievija ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tostarp ANO Statūtu principus. Izstāšanās no Otavas konvencijas dos Latvijai rīcības elastību, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību.

Izstāšanās procesu Baltijas valstis savstarpēji koordinēja. Latvija, Igaunija un Lietuva katra izstāšanās dokumentu iesniedz piektdien.

Atbilstoši konvencijai izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc minētā dokumenta iesniegšanas.

Kā jau teikts, ka Saeima 16.aprīlī pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, bet 24.aprīlī likumu izsludināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Likumam pievienotajā pielikumā valsts skaidro, ka 20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija, un Krievija, sākot karu pret Ukrainu, ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tajā skaitā ANO Statūtos ietvertos principus.

Latvija pievienojās konvencijai 2005.gadā, un kopš tā laika ir pildījusi uzņemtās saistības un nav ražojusi, uzkrājusi, pārvietojusi vai izmantojusi nevadāmās pretkājnieku mīnas. 2010.gadā Latvija bija pabeigusi visu krājumā esošo nevadāmo pretkājnieku mīnu iznīcināšanu.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstis, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Konvencijas dalībvalstis apņēmās nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.

Tāpat konvencijas dalībvalstis apņēmās nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

Vienlaikus konvencija paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās.

Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei.

Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.