VK: Valsts tēriņi auga gandrīz trīsreiz straujāk nekā ieņēmumi

Pagājušajā gadā valsts izdevumi pieauga gandrīz trīs reizes straujāk nekā ieņēmumi, palielinot aizņemšanās vajadzību, secināts Valsts kontroles (VK) ikgadējā revīzijas ziņojumā par 2025. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.
VK revīzijā atzīst, ka izdevumu pieaugumu būtiski ietekmē arī aizsardzības un iekšējās drošības finansējuma palielināšana.
VK norāda, ka nākamo gadu budžets būs jāveido ierobežotas fiskālās telpas apstākļos, izvērtējot iespējas finansēt jau aplēstās un vēl nekvantificētās vajadzības un vienlaikus nosakot, kuras no tām ir prioritāras, atliekamas vai finansējamas, pārskatot līdzšinējos izdevumus.
Viena no budžeta prioritātēm ir aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšana, kas aptver ne tikai militārās spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras aizsardzību, civilo aizsardzību, kiberdrošību, energoapgādes, finanšu un veselības aprūpes sistēmu noturību un citus pasākumus. Tā kā šos pasākumus īsteno dažādas nozaru ministrijas, to plānošanai, atlasei, finansēšanai, uzskaitei un rezultātu novērtēšanai nepieciešama vienota starpnozaru pieeja.
Revīzijā VK neguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par Latvijas konsolidētajā 2025. gada pārskatā norādīto ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību, budžeta izpildes rezultāta vērtību 2,256 miljardu eiro apmērā un zembilances aktīvu vērtību 246,3 miljonu eiro apmērā.
Revidenti neguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par pārskata postenī “Pamatlīdzekļi” norādītajiem 523,1 miljonu eiro, jo pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas nav pabeigušas tām piederošo un valdījumā esošo zemju, būvju, bioloģisko aktīvu uzskaites sakārtošanu un datu precizēšanu, nav inventarizējušas visas īpašumā un valdījumā esošās zemes un būves, kā arī nav izvērtējušas vērtības samazinājumu ilgstoši uzskaitē esošajām pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās būvniecības izmaksām.
Tāpat revidentiem nav pietiekamu pierādījumu par pārskata postenī “Ilgtermiņa prasības” norādītajiem 19,7 miljoniem eiro, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) nav novērsis nepilnības nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu un nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes lēmumu uzskaitē.
Nav gūti pierādījumi arī par pārskata postenī “Īstermiņa prasības” norādītajiem 108,6 miljoniem eiro, jo VID prasību vērtības samazinājumu aprēķināja no prasību pamatsummas, kura neatbilst MAIS virsgrāmatā uzrādītajai prasību pamatsummai. Tāpat transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) prasību atlikums 2025. gada 31. decembrī atbilst 2024. gada 31. decembrī uzskaitītajām prasībām 0,4 miljonu eiro apmērā, kuras VID 2025. gadā nav izslēdzis no prasību uzskaites.
VK norāda, ka MAIS automātiskā parādu dzēšanas funkcionalitāte ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un korektu likvidēto nodokļu maksātāju nodokļu parādu un ar tiem saistīto summu dzēšanu, tā rezultātā VID ikgadējā nodokļu pārskatā uzrādīti likvidētu nodokļu maksātāju parādi un ar tiem saistītās summas, kuras līdz pārskata gada beigām bija iespējams dzēst vai kuras sistēma bija aprēķinājusi nepamatoti.
VK revidenti nav guvuši pierādījumus arī par pārskata postenī “Saistības” norādītajiem 239,7 miljoniem eiro, jo uzkrāto saistību atzīšanas algoritms nenodrošina visu uz pārskata periodu attiecināmo saistību uzrādīšanu VID ikgadējā nodokļu pārskatā.
Tāpat VID nav nodrošinājis, ka saistību par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem atlikums ir izsekojams, pamatots un pārbaudāms, nav veikta šo saistību inventarizācija, ir konstatēti neatšifrēti grāmatojumi un, izmantojot ieņēmumu kontu, šajā kontā veiktas korekcijas.
Savukārt pievienotās vērtības nodokļa īpašā režīma darījumos, kuros VID darbojas kā starpnieks un saņemtie naudas līdzekļi ir pārskaitāmi citām ES dalībvalstīm, VID neuzskaita saistības par saņemtajiem, bet pārskata datumā vēl nepārskaitītajiem naudas līdzekļiem un neveic šo saistību inventarizāciju.
VK revidenti nav guvuši pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par pārskata postenī “Budžeta izpildes rezultāti” norādītajiem 1,365 miljardiem eiro, jo šo posteni ietekmē iepriekš norādītie revīzijas apjoma ierobežojumi VID ikgadējā nodokļu pārskata posteņos “Ilgtermiņa prasības”, “Īstermiņa prasības”, “Īstermiņa uzkrātās saistības”, “Saistības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem”.
Tāpat VK revidenti norāda, ka VID pārskata gada beigās neapkopo un nevērtē vienveidīgu iepriekšējo periodu kļūdu kopējo ietekmi uz finanšu pārskatu, līdz ar to būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas ietekmē pārskata gada budžeta izpildes rezultātu, nenodrošinot atbilstošas informācijas atklāšanu VID ikgadējā nodokļu pārskatā.
VK arī vērš uzmanību uz Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par Latvijas konsolidēto 2025. gada pārskatu sniegto informāciju, ka, salīdzinot ar 2024. gadu, vispārējās valdības budžeta deficīts pieauga par 0,4 miljardiem eiro. Deficīta izmaiņas galvenokārt ietekmēja lielāks finansējums sociālajam atbalstam un aizsardzībai, kā arī intensīvākas investīcijas ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) projektu īstenošanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Tāpat FM norādījusi, ka valsts parāds, kas 2025. gada beigās bija 20,5 miljardu eiro nominālvērtībā, pieauga par 7,5%. Tā pieaugumu noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā, lai finansētu izdevumu pieaugumu valsts aizsardzībai.
VK norāda, ka budžeta deficīts 2025. gadā sasniedza 1,79 miljardu eiro, bet valsts parāds gada beigās sasniedza 47,6% no iekšzemes kopprodukta. Valsts parāda apkalpošanas izdevumi pieauga līdz 473 miljoniem eiro – par 35% vairāk nekā 2024. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedzot 2023. gada līmeni.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Valsts pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai nav pietiekami iedarbīga, secina VK; Ašeradens tam nepiekrīt 10
-
“Jaunā Vienotība” premjera amatam virzīs Ašeradenu; vēlēšanās kandidēs arī ekspremjere Siliņa 9
-
Valsts kontrole par nopludinātu nepabeigtu revīzijas ziņojumu vēršas pie likumsargiem 3
-
Ģenerālprokuratūra nekonstatē nelikumīgu valsts līdzekļu izlietojumu VIP zāles izmantošanā Siliņas ērtībām 7
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.