Artūrs Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents

Dzimšanas gads: 1964.

Izglītība:

• PhD grāds Pensilvānijas universitātē, specialitāte lingvistikā, (1996 )
• B. A. grāds Pensilvānijas universitātē, specialitāte ligvistikā (1988) 
• St. John’s College bakalaura studijas matemātikā, filozofijā un literatūrā (1986)

Zinātniskās publikācijas: Ir

Grāmatas: “Latvijas intereses” /Avots, 2013/

Publikācijas presē:

• Krīzes izaicinājums /Valmieras Ziņas, 2018/
• Rati zirgam pa priekšu /Latvijas Avīze, 2017/
• Briseles terorakta mācība /Diena, 2016/
• Cīņa pret “NordStream2” ir sākusies /Latvijas Avīze, 2015/
• Maigās varas apskāvienos /Diena, 2013/
• Eiropas cīņa par konkurenci – mūsu interesēs /NRAL, 2012/
• Ir liels izaicinājums mainīt viedokli par dzīvi Latvijā /Diena, 2012/
• Demogrāfija un dubultpilsonība /Latvijas Avīze, 2012/
• Neatkarība un aizdevumu procenti /Diena, 2012/
• SC kā promaskaviskai partijai nav vietas Latvijas valdošajā koalīcijā /Diena, 2011/
• Par skaidru “Vienotības” politiku / Latvijas Avīze, 2011/
• Izglītība izaugsmei /Latvijas Avīze, 2011/
• “Saskaņas centrs” valdībā? /Latvijas Avīze, 2010/
• Vecie laiki Rīgas brīvostā /Diena, 2004/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Ministru prezidents (Pēc vēlēšanām valdības veidošanas sarunu vadīšanu Valsts prezidents Egils Levits uzticēja Kariņam. Vēlāk Levits oficiāli izvirzīja politiķa kandidatūru arī Ministru prezidenta amatam)
• 14. Saeimas deputāts
• LR Ministru prezidents (Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas “KPV.LV” premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, tā brīža Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.)
• Līdz 2019.gadam Ministru prezidents bija arī delegācijas loceklis Eiropas Savienības (ES) un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas parlamentārās sadarbības komitejās.
• 2014.gadā tika atkārtoti ievēlēts EP, kur līdz 2019.gadam pildīja arī Eiropas Tautas partijas koordinatora pienākumus rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Tāpat Kariņš bija parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas aizvietotājs, Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Tautas partijas grupā, viņš darbojās delegācijā attiecībām ar ASV, kā arī īpašā komitejā nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos.
• 9. Saeimas deputāts
• 8. Saeimas deputāts
• Kalvīša valdībā no 2004.gada līdz 2006.gadam Kariņš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Politiķis Saeimā darbojies līdz pat 2009.gadam, kad viņš pirmo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā (EP).

Dalība partijās:

• Vienotība/ Jaunā Vienotība – valdes priekšsēdētājs
• Jaunais laiks – valdes priekšsēdētājs (2007—2008)

Darba pieredze:

• Pēc Einara Repšes valdības demisijas partija “Jaunais laiks” Kariņu ieteica Ministru prezidenta amatam, turklāt Kariņš tika izvirzīts Ministru prezidenta amatam arī pēc Induļa Emša (ZZS) valdības demisijas, taču šim amatam tika nominēts Aigars Kalvītis (Tautas partija).
• 2002.gada novembrī viņš tika ievēlēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā. Tāpat Kariņš tika ievēlēts par frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāju
• 2002.gada oktobrī kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no partijas “Jaunais laiks” saraksta un tika ievēlēts Saeimā.
• No 1999.gada līdz 2000.gadam JV pārstāvis bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA “Formula”.
• No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA “PK” prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu “Lāču ledus”.

• SIA “Formula”, prezidents  /1999 – 2000/
• PK SIA (Lāču ledus), prezidents, līdzdibinātājs /1994–2002/

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Ministru kabinets

Parādsaistības: NAV

Ģimene:

• precējies un ir četru bērnu tēvs

Papildu informācija:

• 2022.gada 22.novembrī Valsts prezidents Egils Levits “Jaunās vienotības” (JV) politiķi, Krišjāni Kariņu oficiāli nominē Ministru prezidenta amatam jaunajā valdībā: Levits oficiāli nominē Kariņu Ministru prezidenta amatam – Puaro.lv;
  2021.gada oktobrī, C-19 izraisītās slimnīcu krīzes rezultātā medicīnas darbinieku organizācijas prasa veselības ministra Pavļuta demisiju, tostarp “A/Par!” pauž aizdomas par Kariņa vadītās “Jaunās Vienotības” politiķu dalību veselības nozares uzkūdīšanā pret Pavļutu – Puaro.lv ;
  2021.gada 14.oktobrī soctīklos tiek izplatīts video ar bezrūpīgi dziedošu Kariņu: Kariņš par nelabvēļu izplatīto līksmību video – Puaro.lv;
  Ministru prezidenta K.Kariņa VIDam iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka covid-19 krīzē viņam izdevies iekrāt 100 000 ASV dolāru (ŠEIT vairāk);
  2021.gada 15.aprīlī Saeima noraida Kariņa demisijas pieprasījumu (ŠEIT vairāk);
  2021.gada februārī K.Kariņa valdības reitings nokrities līdz zemākajai atzīmei tās darbības laikā (ŠEIT vairāk);
  2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP grupas Covid-19 poti (ŠEIT vairāk);
  2021.gada 27.janvārī Kariņš intervijā LTV pauž sašutumu un sola saukt pie atbildības vainīgos, ja tādus atradīs: “Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 “Pfizer” vakcīnu, bet kāds vai kādi mūsu sistēmā strādājošie pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500 vakcīnas. Ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu” (ŠEIT vairāk);
  2021.gada janvārī klajā nāk raksts, kas atklāj, ka K.Kariņa sieva iegādājusies miljonus vērtu īpašumu Rīgas centrā (ŠEIT vairāk);
  2021.g.janvārī Puaro.lv veic izmaiņas “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 10” – atlaižot veselības ministri Ilzi Viņķeli, Ministru prezidents K. Kariņš ieņēmis vietu, kāda Latvijā tradicionāli ir izpildvaras vadītājam – proti, Latvijas ietekmīgākā cilvēka statusu;
  2021.gada janvārī dramatiski pieaug ar Covid-19 inficēto klientu skaits pansionātos, taču ministres R.Petravičas atbildību Kariņš “nav noskaņots” vērtēt (ŠEIT vairāk);
  2021.gada janvārī aptaujā Twitter lasītāji K.Kariņa uzrunu tautai Jaunajā gadā novērtē kā labāko (ŠEIT vairāk);
  2020.gada novembrī minēts “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 10“;
  Kariņa amatpersonas deklarācija par 2019.gadu VID datubāzē liecina, ka viņš sakrājis gandrīz 300 000 EUR, no Valsts kancelejas algā saņēmis teju 66 tūkstošus eiro. Vēl 47 tūkstoši nākuši no darba Eiropas Parlamentā, bet 5180 ASV dolārus Kariņš saņēmis no ASV esošā uzņēmuma “SpartanCorp”;
• 2021.gada janvārī, atlaižot veselības ministri Ilzi Viņķeli, Ministru prezidents K. Kariņš Puaro.lv “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP10” ir ieņēmis vietu, kāda Latvijā tradicionāli ir izpildvaras vadītājam – proti, Latvijas ietekmīgākā cilvēka statusu (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 5.janvārī Kariņš izsaka neuzticību veselības ministrei I.Viņķelei (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada janvārī aptauja atklāj, kura politiķa Jaungada uzruna – Levita, Kariņa vai Gobzema, ir “trāpījusi mērķī” (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada 29.novembrī uzrunā sabiedrību TV tiešraidē saistībā ar Covid-19 ierobežošanu, tomēr nekā jauna nepasaka (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada novembrī minēts “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 10”;
• 2020.gada jūnijā Kariņš “saiet matos” ar satiksmes ministru T.Linkaitu
  korupcijas skandālā ierautā uzņēmēja Aleksandra Brandava autobusu firmas dēļ (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada maijā Kariņš intervijā LTV izsakās, ka JKP politiķim Jurim Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada aprīlī preses konferencē pēc valdības sēdes Kariņš atzīst, ka Jāņa Vitenberga (KPV LV) virzīšanā ekonomikas ministra amatam bija aizkulišu “politiskā virtuve” (ŠEIT vairāk);
• 2020/gada martā Kariņš paziņo: ja atņems OIK, “Latvenergo” var bankrotēt (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada februārī, raksturojot domstarpības valdībā, intervijā “TV3” salīdzina Bordānu ar skolas puiku, kurš visu laiku skrien sūdzēdamies par citiem, nepildot pats savus mājasdarbus (ŠEIT vairāk);
• 2019. g. 23. janvārī – 109 dienas pēc 13.Saeimas vēlēšanām, parlaments apstiprina piecu partiju veidoto Ministru kabinetu mazākās frakcijas pārstāvētā politiķa Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā. ŠEIT vairāk;
• Opozīcijas deputāts Gobzems iesniegumā policijai pauž aizdomas, ka Kariņa sieva iesaistīta NĪ darījumā, kurš, iespējams, bijis saistīts ar kādu Kipras ofšoru. ŠEIT vairāk. Policija nesaskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes Kariņa sievas darbībā un lietu neierosināja (ŠEIT vairāk);
• 2016. un 2017. gadā Kariņš bija vienīgais no Latvijas politiķiem, kurš tika iekļauts starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Vote Watch Europe” pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem, ieņemot attiecīgi 11. un 19. vietu ( ŠEIT vairāk);
• Labēji centriskā Eiropas Tautas partija (EPP) izvēlējās Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču par saviem oficiālajiem sarunvedējiem Eiropas Parlamenta (EP) diskusijās, kurās tiks apspriesti kandidāti Eiropas Savienības (ES) augstākajiem amatiem( ŠEIT vairāk);
• Kariņa īpašumā ir zeme un ēkas Rīgā, kopīpašumā – zeme un ēkas Ainažos.
  Kariņam pieder 2013. gada izlaiduma vieglais auto “Toyota Yaris Hybrid”, 2015. gada mopēds “Aprilia SR 50” un laiva “Terhi440”.
  Viņam ir arī krietns lērums akciju dažādos uzņēmumos ASV un ne mazi uzkrājumi – “Swedbank”, beļģu bankās un ASV finanšu institūcijās kopumā noguldīti aptuveni 290 tūkstoši eiro (avots: VID);
  1994. gada 19. oktobrī K. Kariņš dibināja SIA PK (zīmols “Lāču ledus”) un līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā bija uzņēmuma prezidents. 1998. gada 4. februārī palielināja savu daļu skaitu līdz 95% (5890 latiem), bet 2001. gada 19. janvārī palielināja firmas pamatkapitālu, atstājot savu daļu tajā pašā apmērā un 52 440 latu vērtībā. K. Kariņa tēvs Uldis Kariņš dibināja SIA “Formula” un bija šīs kompānijas valdes priekšsēdētājs līdz 2000. gada 20. jūlijam. No 2000. gada 12. janvāra ar viņu kopā kā valdes priekšsēdētāja vietnieks un prezidents strādāja arī K. Kariņš. Kompānija izmantoja ārvalstu investora atvieglojumus nodokļu iemaksā, jo tās lielākais dalībnieks bija firma Riga Overseas Investments Inc. (Kanāda, 89,37%);
  Lielākus ienākumus K. Kariņam nodrošināja starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, ar kuru nodarbojās viņa firma “Kariņa konsultācijas” (vēlāk “Linaka“). No 1999. gada 13. janvāra līdz 2007. gada 8. oktobrim viņš bija tās vienīgais dalībnieks, pēc tam nodeva akcijas sievai Andai;
  2013. gada 9. septembrī K. Kariņš uzdāvināja sievai no vectēva Vilhelma Nariņa un mātes Rasmas Nariņas-Kariņas mantoto nekustamo īpašumu Skolas ielā 2 (zeme un bijušā kinoteātra  Pionieris ēka ar palīgēkām, kuru Nariņi saņēma denacionalizācijas rezultātā). Pēc Lursoft datiem, 2014. gada 7. jūlijā Anda Kariņa nodibināja SIA S2 Rīga, noguldot pamatkapitālā šo nekustamo īpašumu ar novērtējumu 2,152 miljoni eiro 2014. gada 21. jūlijā divas Kiprā reģistrētas ārzonas kompānijas Blackmerc Ltd un Maalixo Ltd aizdeva SIA S2 Rīga miljonos mērāmas naudas summas, jo uz īpašumu tika reģistrētas divas hipotēkas 2,754 miljonu un 3,594 miljonu eiro apmērā. Publicists Lato Lapsa uzskata, ka hipotēka tika nostiprināta tikai kā saistību nodrošinājums un nekādus miljonus A. Kariņas uzņēmums nav saņēmis. 2014. gada 10. oktobrī SIA S2 Rīga iegādājās 2014. gada 23. maijā dibinātā SIA P.J. Assets 1, kas pieder 1956. gadā dzimušajam Jānim Podiņam un no nezināmām juridiskām personām aizņēmusies kopumā 6,479 miljonus eiro, no kuriem arī apmaksājusi Kariņu ģimenes īpašuma iegādi par 1,878 miljoniem eiro. 2018. gadā par 99,99% SIA S2 Rīga (un tātad arī bijušā kino ēkas un zemes) kapitāldaļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors Blackmerc Ltd. ar Krievijas pilsoni Mihailu Bivinu priekšgalā (vairāk ŠEIT).