Marija Golubeva

Bijusī iekšlietu ministre

Dzimšanas gads: 1973.

Izglītība:

• Kembridžas universitāte, zinātņu doktora grāds (2000)
• Centrālās Eiropas universitāte, maģistra grāds vēsturē (1995)
• Latvijas Universitāte, bakalaura grāds angļu filoloģijā (1994)

Zinātniskās publikācijas: IR

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• Izglītība – sapņi uz klusuma fona /Zemgales Ziņas, 2011/
• Iecietības krīze /Zemgales Ziņas, 2008/
• Skola smadzeņu skalošanai? /Zemgales Ziņas, 2008/
• Mazākuma vieta tautā un Īrijā /Diena, 2007/
• Melna skola, balta skola… /Zemgales Ziņas, 2006/
• Jaunas izredzes diskusijai par izglītības politikas uzlabošanu /Diena, 2005/
• Par Pūku un Puhu /Diena, 2003/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• 13.Saeimas deputāte
• Iekšlietu ministre K.Kariņa valdībā (līdz 2022.g.16.maijam)
• Saeimas prezidija sekretāra biedre

Dalība partijās:

• Kustība PAR! (valdes locekle 2017-2023)

Dalība kapitālsabiedrībās:

• SIA “RHC Consulting” – 50%, valdes locekle, patiesā labuma guvēja

Darba pieredze:

• Access Lab, valdes locekle (kopš 2013.g.)
• SIA “RHC Consulting” – valdes locekle, (direktore 2010-2018)
• 13.Saeima, deputāte;
• Iekšlietu ministre K.Kariņa valdībā (2018- 2022);
• SIA “RHC Consulting”, valdes locekle (kopš 2014.g.);
• Domnīca PROVIDUS, attīstības direktore (2014 – 2016);
• ICF GHK (Brisele, Beļģija), vecākā konsultante (2013-2014);
• Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, vadošā pētniece (vēlāk asociētā pētniece) (2004-2012);
• Valsts kanceleja, konsultante (atbalsts ministrijām stratēģisko darbības plānu izveidē, valsts aģentūru funkciju audits) (2003-2004);
• Vidzemes augstskola, pētniecības centra vadītāja (2002 – 2003);
• Rīgas Stradiņa universitāte, katedras vadītājas amata pienākumu izpildītāja (2001-2002);
• Latvijas Kultūras akadēmija, lektore (1999-2001)

Parādsaistības:

• 66 632.16 EUR
• 30 457.46 EUR
• 16 690.28 EUR
• 7 126.44 EUR

Papildu informācija:

• 2023.gada februārī žurnāls “Privātā Dzīve”vēsta, ka
  Bijusī iekšlietu ministre Golubeva varētu startēt Eiroparlamenta vēlēšanās – Puaro.lv ;
• 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās Golubeva kandidēja no apvienības “Attīstībai/Par!” saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru;
• Izvēloties, par ko balsot 14.Saeimas vēlēšanās, der atsaukt atmiņā dažus faktus: Šmits, Golubeva, Pavļuts pirms diviem gadiem balsoja par Georga lentīšu saglabāšanu publiskos pasākumos – Puaro.lv ;
• 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās startē “Attīstībai/PAR” Rīgas sarakstā kā 1.numurs;
• 2021.gadā, stājoties iekšlietu ministres amatā, M. Golubeva deklarācijā par 2020. gadu bija norādījusi īpašumā zemi un būvi Rīgā, valdījumā – automašīnu “Nissan Juke”. Skaidrā naudā viņa bija sakrājusi 1500 eiro, AS “Luminor Bank” noguldījusi 16 361 eiro, aizdevusi – 12 000 eiro. Parādsaistības 2020. gada 31. decembrī bijušas 119 223 eiro lielas. Savukārt deklarācijā, kas iesniegta par 2021. gadu, vairs nav norādīti iekrājumi, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas, bet ir atspoguļota vasarnīcas (moduļu mājas) iegāde par 18 016 eiro. Tāpat īpašumā ir norādīta zeme un būve Rīgā, kā arī zeme Sabilē. Parādsaistības pieaugušas līdz gandrīz 129 000 eiro;
• 2022.gada 19.maijā M.Golubevai atjaunots 13.Saeimas deputātes mandāts;
• 2022.gada 16.maijs: Pārmetot Kariņam pakļaušanos NA spiedienam, Golubeva paziņo, ka pamet iekšlietu ministres amatu – Puaro.lv
• 2022.g. maijs: Pūce: Golubevas demisijas pieprasījums ir bezatbildīgs mēģinājums destabilizēt valdību pirms vēlēšanām – Puaro.lv
• 2022.g.maijs: Kariņš tikšanās laikā nav izteicis pārmetumus par ministres darbu, apgalvo Golubeva – Puaro.lv
• 2022.g.maijs: Nacionālā apvienība pieprasa Golubevas demisiju, pretējā gadījumā gatava pamest valdību – Puaro.lv
• 2022.gada maijs: Golubeva nejūtas vainīga par notikumiem pie pieminekļa Pārdaugavā un demisionēt negrasās – Puaro.lv;
• 2022.gada 7.maijs: Ministre Golubeva uzskata, ka “konstatētie nodarījumi nav masveidīgi”. Vajag vairāk? – Puaro.lv;
• 2021.gada jūnijā KNAB piemēro 120 eiro naudas sodu i Golubevai par automašīnas stāvvietas atļaujas nodošanu izmantošanai citai personai (ŠEIT vairāk);
• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva pērn par darbu Saeimā saņēmusi 50 240 eiro. Papildus deputātes darbam, viņa pildīja arī vairākus amatus, tāpēc arī Saeimas maksātā alga M. Golubevai bija lielāka nekā ierindas deputātei. Parlamentā viņa darbojās Nacionālās drošības komisijā un joprojām pilda AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājas amatu. Pērn viņa saņēmusi arī 362 eiro kā honorāru no “Network of Education Policy Centres” un 8000 eiro no dzīvesbiedres Diānas Ielejas. Golubevas īpašumā ir zeme un būve Rīgā, valdījumā – automašīna “Nissan Juke”. Iekšlietu ministrei ir gan uzkrājumi, gan aizdevumi, gan arī ievērojamas parādsaistības (skatīt zemāk). Skaidrā naudā viņa ir sakrājusi 1500 eiro, AS “Luminor Bank” noguldījusi 16 361 eiro, aizdevusi – 12 000 eiro;
• 2021.gada 3.jūnijā Saeima apstiprina M.Golubevu iekšlietu ministres amatā (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 2.jūnijā tiek nominēta iekšlietu ministres amatam (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada janvārī, Danielam Pavļutam kļūstot par veselības ministru, Golubeva iecelta par “A/PAR” Saeimas frakcijas vadītāju (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada janvārī minēta “Latvijas slaveno geju TOP10”;
• 2019.gada novembrī Saeimā nodibina deputātu grupu Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam – Puaro.lv. Par deputātu grupas vadītāju ievēlēta Linda Ozola (JKP), bet par vadītājas vietnieci – Inese Voika (AP). Interešu grupā darbosies arī deputāti Marija Golubeva (AP), Uldis Budriķis (JKP), Normunds Žunna (JKP), Mārtiņš Staķis (AP), Gatis Eglītis (JKP), Jānis Cielēns (JKP), Juta Strīķe (JKP) un Inese Lībiņa-Egnere (JV).
• 2018.gadā, drīz pēc 13. Saeimas vēlēšanām portāls Gaystarnews.com  nāca klajā ar paziņojumu, ka šis ir vēsturisks brīdis Latvijai – parlamentā būs divi politiķi ar netradicionālu seksuālu orientāciju – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un izglītības politikas analītiķe Marija Golubeva (ŠEIT vairāk);
• Golubeva iepriekš darbojies kā politikas pētniece domnīcā “Providus”, strādājusi par pasniedzēju vairākās Latvijas augstskolās un Vidzemes augstskolā bijusi Pētniecības centra vadītāja. Tāpat viņa strādājusi par konsultanti Valsts kancelejā;
• 2007.-2008.g. bija LGBT apvienības “Mozaīka” vadībā