Juris Pūce

Bijušais ministrs

Dzimšanas gads: 1980.

Izglītība:

• Latvijas Universitāte, maģistra grāds vadības zinībās (2005)
• Latvijas Universitāte, maģistra grāds tiesību zinātnēs (2003)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: rokasgrāmata “Senatora minimums” (ŠEIT var izlasīt)

Publikācijas presē:

• Rosina atrisināt nelaulāto pāru problēmas / Liesma, 2017/
• Prom no pilsētas /Latvijas Avīze, 2015/
• Novērst Grieķijas krīzes sekas Latvijas ekonomikai /Liesma, 2015/
• Meli nav risinājums /Latvijas Avīze, 2015/
• Ardievas veiksmes stāstam /Latvijas Avīze, 2015/
• Vajadzīgs Prezidents /Latvijas Avīze, 2015/
• Kas valdībai būtu jādara? /Latvijas Avīze, 2014/
• Ražošanas attīstības fonds – instruments ražošanas investīciju palielināšanai /Dienas Bizness, 2014/
• Latvenergo attīstības iespēja – iekarot kaimiņvalstu tirgus /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2010/
• Izmantot ražošanā atjaunojamos energoresursus ir dārgi /Dienas Bizness, 2010/
• Kad sagaidīsim argumentētu analīzi par inflācijas cēloņu un seku likvidēšanu? /Diena, 2007/
• Dīvainais deja vu /Diena, 2001/
• Valsts vai iedzīvotāji? /Jaunā Avīze, 2001/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• 13.Saeimas deputāts, A/PAR frakcijas vadītājs
• VARAM ministrs K. Kariņa valdībā (demisionējis 2020.gada 12.novembrī)
• “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas vadītājs
• Rīgas domes deputāts
• “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs

Dalība partijās: Latvijas Attīstībai

Dalība kapitālsabiedrībās:

• SIA “EPKO” – īpašnieks, patiesais labuma guvējs

Pieredze menedžmentā:

• Attīstībai/Par valdes loceklis
• “Latvijas attīstībai” valdes loceklis
• “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas vadītājs
• Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs /2010 – 2013/

Parādsaistības:

• 4 500.00 EUR

Papildu fakti:

• 2022.gada 31. oktobrī, noslēdzoties 13. Saeimas pilnvaru termiņam, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits J.Pūci apbalvo ar Valsts prezidenta medaļu; 
• 2022.gadā kandidē 14.Saeimas vēlēšanās, bet netiek ievēlēts, jo A/PAR nepārvar 5% slieksni;
• 2021.gada janvārī TV3 “Nekā personīga” pauž aizdomas, ka
  Pūce varētu būt melojis par vairāk nekā vienas stāvvietas atļaujas izmantošanu (ŠEIT vairāk);
• Pēc ministra J.Pūces atkāpšanās no amata strauji nokrities vērtējums K.Kariņa vadītajai valdībai – tā ir nejaušība vai likumsakarība? (ŠEIT vairāk);
• Pēc demisijas no VARAM ministra amata un kļūdams par 13.Saeimas deputātu, Pūce algā zaudēs 2680 EUR mēnesī (ŠEIT vairāk);
• VIDam iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina, ka Pūce 2019.gadā iegādājies sev auto – nu viņa īpašumā ir 2014. gada izlaiduma “Toyota RAV4”. Līdz šim tāds viņam bija valdījumā, tātad, visticamāk, beidzies līzinga maksājums. Pūcem gan, izrādās, nepieder neviens nekustamais īpašums, toties ir kapitāldaļas SIA “EPKO” – 2845 eiro vērtībā. Šī Pūcem piederošā firma nodarbojas ar juridiskajiem pakalpojumiem. Interesanti, ka savulaik šo pašu uzņēmumu sauca “Galerija LITA” un tas piederēja ierakstu izdevējai Elitai Mīlgrāvei. Ienākumi no SIA “EPKO” Pūcem pērn bijuši 1180 eiro lieli, vēl teju 69000 saņemti kā ministra alga, 2020 eiro par darbu Saeimā, bet 417 eiro – par darbu Latvijas Universitātē, kur Pūce ir pasniedzējs. Vēl ministrs atklāj, ka viņš aizdevis 41 545 eiro (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada 19.novembrī atjaunots deputāta mandāts (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada 12.novembrī paziņo par atkāpšanos no VARAM ministra amata (ŠEIT vairāk); J. Pūces laiks VARAM ministra amatā visvairāk ir saistāms ar 2021. gada administratīvi teritoriālo reformu, kas no 2021. gada 1. jūlija paredzēja pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, no kuriem daudzi ir izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Tomēr, ņemot vērā, ka reformas laikā vairākas pašvaldības apstrīdēja administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā, kā rezultātā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, tika saglabāts atsevišķs Varakļānu novads. Par neatbilstošu Satversmei tika atzīta arī Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, tādēļ J. Pūce kopā ar kolēģiem no koalīcijas iesniedza priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar kaimiņu novadiem līdz 2029. gadam. Šos grozījumus Saeima 2021. gada 9. decembrī pieņēma galīgajā lasījumā;
• 2020.g.10.novembrī partiju “Latvijas Attīstībai” pametušais RD deputāts Māris Mičerevskis LTV raidījumā “1:1” nolasa Pūces sūtītu īsziņu, kurā viņš prasa sagādāt viņam lietošanai ‘Rīgas Satiksmes” autostāvvietas bezmaksas caurlaidi, kā arī atklāj citas viņa neētiskas darbības (ŠEIT vairāk);
• Tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gada 27. novembrī J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo atklājās, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas “Re & Re” (ŠEIT vairāk);
• Kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet partija nepārvarēja 5% barjeru, un netika ievēlēts;
• 2014. gadā uzsāka parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”.