Gatis Eglītis

Labklājības ministrs

Dzimšanas gads: 1978.

Izglītība:

• Vīnes Diplomātijas akadēmija, starptautisko attiecību maģistra grāds (2002-2003)
• Džona Hopkinsa universitāte, starptautisko attiecību maģistra grāds (2001-2002)
• Rīgas Ekonomikas augstskola, biznesa administrācijas un ekonomikas bakalaura grāds (1997-2000)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• Cīņā ar politisko greizsirdību /Latvijas Avīze, 2019/
• Lielās ostas jāpārņem valsts pārvaldībā /Latvijas Avīze, 2018/
• Trūkst valodas un zināšanu / Latvijas Avīze, 2018/
• Briseles naudas pusizmantotās iespējas /Latvijas Avīze, 2018/
• Vai simtgades nodokļu reformas brāķis? /Latvijas Avīze, 2018/
• Rimšēviča ēras gals /Dienas Bizness, 2018/
• Ārvalstu investori (ne)nāk / Latvijas Avīze, 2018/
• Air Baltic investora gaidās /Dienas Bizness, 2018/
• Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski /Dienas Bizness, 2017/
• Jāseko līdzi, kas notiek ar cenām /Kursas laiks, 2012/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Labklājības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā
• 13.Saeimas deputāts;

Komisijas un apakškomisijas:

• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts;
• Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs;
• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs

Dalība partijās:

• Jaunā konservatīvā partija, valdes loceklis
• Vienotība

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Karjera:

• 2018 – 2021 Latvijas Republikas Saeima – Saeimas deputāts, Budžets un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas biedrs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas biedrs;
• 2016 – 2017 Ventspils Brīvostas pārvalde – Valdes loceklis – investīciju programmas un budžeta kontrole, jaunu kravu piesaiste, investīciju strīdi, ES fondu projektu ieviešana;
• 2015 – 2016 Ministru prezidentes un ekonomikas ministra birojs – Ekonomisko jautājumu padomnieks – ārvalstu investīciju projekti; ES fondu projektu ieviešana; finanšu un ostu sektora uzraudzība; nozaru reformas; valsts uzņēmumu pārvaldes veidošana atbilstoši starptautiskiem standartiem; AirBaltic restrukturizācija;
• 2007 – 2015 Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu jautājumu departaments – Ekonomists – Latvijas ekonomikas un budžeta uzraudzība, atbildīgais par ES-SVF finanšu palīdzību Latvijai, dalība ES-SVF EUR 10 miljardu finanšu palīdzības programmai Kiprai (2012), Latvijas gatavībai pievienoties Eirozonai vērtēšana 2013. gadā, Latvijas ES fondu programmu veidošana;
• 2005 – 2007 Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteja, Ārlietu dienests – Ekonomists – starptautiskā tirdzniecība, Pasaules tirdzniecības organizācija, ES attiecību ar Austrumu partnerības valstīm un Ķīnu;
• 1999 – 2005 Ārlietu ministrija, Drošības politikas un Ekonomikas departamenti – Otrais sekretārs – atbildīgais par Eiropas drošības politikas veidošanu, attiecību veidošana ar NATO, ekonomiskie sakari ar Krieviju un NVS valstīm, iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, intelektuālā īpašuma aizsardzības likumdošanas veidošana Latvijā.

Pieredze menedžmentā: NAV

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

• 2021.gada 7.oktobrī Twitter tiek ievietota pašbilde, kur Eglītis kopā ar partijas biedru Krišjāni Feldmanu smaidīgi pozē veikalu tīkla Lidl atklāšanas pasākumā, līdz ar to iemantojot iesauku “brāļi Banāni” (Lidl veikalos to pirmajā darba dienā banāni bija nopērkami par ļoti zemu cenu, kas izraisīja smiešanos sociālo tīklu lietotāju vidē): JKP ministrs un deputāts lepni pozē lielveikalā, neievērojot pašu noteiktos drošības noteikumus – Puaro.lv;
• 2021.g.11.jūnijā izceļas jezga ap ministra Eglīša it kā preses sekretāri aktrisi, deputāta A.Kaimiņa bērna māti Dārtu Daņeviču – vispirms Eglītis apstiprina, ka D.Daņeviča būs amatā, pēc brīža to noliedz (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 8.jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izsaka Eglītim mutvārdu brīdinājumu par viņa ierakstu sociālajos tīklos, no kura varēja noprast, ka valdošās koalīcijas partijas Eiropas fondu sadalē “primāri rūpēsies par savām pašvaldībām” (ŠEIT vairāk). Vēlāk, kolēģu nokaunināts, sola turpmāk saziņā ar sabiedrību ievērot “mutes disciplīnu” (ŠEIT vairāk);
• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka labklājības ministra Eglīša ienākumi pērn bijuši 49 055 eiro, tai skaitā deputāta alga – 42 444 eiro, ienākumi no īpašuma pārdošanas – 5000 eiro. Pagājušā gada laikā viņam izdevies sakrāt 21 925 eiro. 2019. gada amatpersonas deklarācijā uzkrājumi nav minēti. 2020. gada 31. decembrī G. Eglītim nebija ne parādsaistību, ne aizdevumu. Viņa īpašumā ir automašīna “Lexus RX450H”, zeme Ventspilī un kopīpašums Engurē;
• 2021.gada 6.jūnijā JKP valdes loceklis, labklājības ministrs Gatis Eglītis skaidro, kāpēc no amata tika atcelta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 6.jūnijā Eglītis publicē tvītu, no kura var noprast, ka valdošās koalīcijas partijas Eiropas fondu sadalē “primāri rūpēsies par savām pašvaldībām” : Jaunieceltais ministrs Eglītis apgalvo, ka valdība atbalstīšot vienīgi “savas” pašvaldības – Puaro.lv ;
• 2021.gada 3.jūnijā Saeima apstiprina G.Eglīti labklājības ministra amatā (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada maijā, demisionējot J.Vitenbergam, JKP izvirza G.Eglīti ekonomikas ministra amatam (ŠEIT vairāk);
• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka Eglītim pieder zeme Ventspils rajona. kā arī kopīpašums Engures pagastā, īpašumā 2010.gada izlaiduma auto LEXUS RX450H, neskaitot deputāta algu, deklarēts arī naudas uzkrājums 21 925.00 EUR apmērā un ienākumi no īpašuma pārdošanas 5000 EUR,
• 2021.gada aprīlī vēršas tiesā pret FID vadītāju Ilzi Znotiņu par neslavas celšanu (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada aprīlī FID priekšniece Ilze Znotiņa vēstulē deputātiem uzsver, ka Eglīša priekšlikumi likuma grozījumiem var ietekmēt viņas vadītās iestādes neatkarību un apdraud Latvijas apņemšanos novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšanu finanšu sistēmā (ŠEIT vairāk; 
• 2019.gadā kandidēja Eiroparlamentā, taču netika ievēlēts