Juris Pūce un ziedojumi sievas vadītajai biedrībai

Juris Pūce

2013.gada novembrī atklātībā parādījās informācija par vairāku Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu nozaru uzņēmumu ziedojumiem biedrībai, kuru vada šīs ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces sieva Zaiga Pūce.

Ievērojamas naudas summas biedrībai, kas atbalsta dažādus kultūras pasākumus, ziedojušas vairākas lielas būvkompānijas, uzturēšanās atļaujās ieinteresētā Rietumu banka, ātro kredītu uzņēmums 4finance un citi. Sākotnēji J.Pūce aizbildinājās, ka viņa sievas profesionālajai darbībai nav saistības ar viņa amatu, taču pēc publikācijas par ziedojumu kā daļu no biznesa vienošanās kādā biogāzes koģenerācijas stacijas projektā, no amata atkāpās.

Vēl pirms tam J.Pūces aiziešanu vai pārcelšanu citā amatā vēlējās panākt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija), taču viņam neizdevās gūt koalīcijas partneru atbalstu. 2013.gada 15.decembrī J.Pūce piedalījās partijas „Latvijas Attīstībai” dibināšanā.

Ziedo EM politikā ieinteresētie

Uzmanību faktam, ka biedrība saņem vērienīgus ziedojumus no uzņēmumiem, kuru darbības nozari uzrauga EM, vērsa portāls Pietiek.com pēc 2013.gada 21.novembra traģēdijas, kad sabruka būvkompānjas  RE&RE  celtais lielveikals Maxima, paņemdams 54 cilvēku dzīvības.  RE&RE  biedrības Ascendum interneta vietnē minēts kā viens no tās atbalstītājiem. Tās saņemto ziedojumu pārskats par 2012.gadu liecināja, ka uzņēmums biedrībai pārskaitījis 29,5 tūkstošus latu un vēl 300 latu ziedojis tā līdzīpašnieks Didzis Putniņš.

Pēc lielveikala sabrukšanas daudzi nozares speciālisti izvirzīja versiju, ka pēdējo gadu laikā kritusies celtniecības darbu kvalitāte, jo, pakļaujoties būvuzņēmumu lobijam, pārlieku vājināta būvniecības uzraudzība no valsts puses. Kā zīmīgākais tiek minēts 2009.gada lēmums likvidēt Valsts būvinspekciju, daļēji tās funkcijas nododot pašvaldībām. Ekonomikas ministrija arī gatavoja jaunā Būvniecības likuma projektu, kas 2011.gada rudenī tika iesniegts Saeimā un galīgajā lasījumā pieņemts 2013.gada jūlijā. Tam jāstājas spēkā 2014.gada februārī.

RE&REnebija vienīgā būvkompānija, kas ziedojusi Ascendum. Ceļu būves firma Binders 2012.gadā biedrībai pārskaitījusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers – 10 000 latu. Biedrības mājas lapā internetā pie atbalstītājiem minētas arī būvkompānijas Velve un Moduls Rīga.

Vēl 80 000 latu biedrība 2012.gadā saņēmusi no azartspēļu uzņēmuma Alfor. 60 000latu pārskaitījusi Rietumu banka, kasizvērsusi aktīvu darbību investīciju piesaistē no uzturēšanās atļauju kārotājiem, bet 50 000 latu – ātro kredītu uzņēmuma 4finance. Pēdējo divu gadu laikā gan uzturēšanās atļauju, gan ātro kredītu regulējumā EM paspārnē plānotas ierobežojošas reformas, kas sastapušās ar aktīvu nozares uzņēmumu pretestību.

Pirmā gada laikā ziedojumos piesaista 273 000

Biedrība Ascendum, kas tika izveidota tikai 2011.gada nogalē, 2012.gadā piesaistīja vairāk nekā 273 tūkstošus latu. Tās galvenie darbības virzieni ir dažādu kultūras projektu rīkošana. Vairāk nekā 50 tūkstoši latu ar biedrības starpniecību sniegti interneta žurnāla Satori.lv uzturēšanai.

Starp Ascendum ziedotājiem 2012.gadā bijušas arī vairākas privātpersonas,  viņu vidū Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai!). Ziedotāju vidū ir arī J.Pūce un viņa sieva Z.Pūce, kas iemaksājuši attiecīgi 2050 un 1000 latu.

Ziedojums – daļa no biznesa vienošanās

14 tūkstošus latu biedrībai 2012.gada ziedojis arī mazpazīstams būvniecības uzņēmums SIA Anzāģe. Tās līdzīpašnieks Ēriks Lebedoks Pietiek.com sacījis, ka neviens no biedrības pārstāvjiem pie viņiem ar lūgumu ziedot nav vērsies – tā bijusi daļa no biznesa vienošanās. Par nepieciešamību ziedot ar Anzāģes vadītājiem esot runājis ar uzņēmumu Biogas Nord saistīts cilvēks, Šis uzņēmums būvējis vairākas biogāzes stacijas, kurās kā būvnieks piesaistīta arī Anzāģe. Lestenes biogāzes koģenerācijas stacijā  Anzāģe  piesaistīta kā 2.kārtas būvnieks. Pirmajā kārtā cēluši Velve un Moduls Rīga, kas minēti Ascendum atbalstītāju vidū tā interneta vietnē. Biogāzes staciju bizness ir tieši atkarīgs no EM lēmumiem par obligātā iepirkuma kvotu piešķiršanu.

Atstāj amatu, bet esot pārliecināts par savu godīgumu

Pēc Ascendum ziedotāju saraksta publicēšanas J.Pūce norādīja, ka interešu konfliktu nesaskata, jo kā amatpersona nekad neesot pieņēmis nekādus lēmumus attiecībā ne pret savu sievu, ne viņas vadīto biedrību, ne tā finansiālajiem atbalstītājiem. Taču nākamajā dienā pēc informācijas publicēšanas par SIA Anzāģes veiktā ziedojuma apstākļiem viņš preses konferencē paziņoja, ka no amata atkāpjas. J.Pūce joprojām pastāvēja uz to, ka nav būvniecības uzņēmumu ietekmēts, un pauda pārliecību par savas rīcības ētiskumu un godīgumu. „Taču apzinos, ka šobrīd tikai mana pārliecība vien nav pietiekama sabiedrības uzticības atjaunošanai,” viņš pauda paziņojumā presei, skaidrojot amata atstāšanu.  

Ministram un valsts sekretāram ilgstošas domstarpības

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts tajā pašā dienā norādīja, ka vēl pirms J.Pūces paziņojuma ministrijā bijis sagatavots rīkojums par valsts sekretāra atstādināšanu no amata uz izmeklēšanas laiku. Viņš arī sacīja, ka vērsīsies KNAB saistībā ar pēdējo informāciju par ziedojumiem Ascendum.

D.Pavļuts neapmierinātību ar J.Pūci kā valsts sekretāru pauda jau neilgi pēc savas stāšanās ekonomikas ministra amatā. 2013.gada martā D.Pavļuts uzdeva veikt dienesta pārbaudi par ministrijas ierēdņu rīcību, piešķirot komersantiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības pēc 2012.gada 28.augusta, kad valdība nolēma apturēt jaunu tiesību piešķiršanu vismaz līdz 2016.gadam. Lēmumus par tiesību piešķiršanu pieņem EM Enerģētikas departamenta atbildīgā nodaļa, bet paraksta valsts. Vēlāk disciplinārlietu izbeidza, vienlaikus norādot, ka valsts sekretārs ir rīkojies pretēji labas pārvaldības principiem, tādējādi viņa rīcībā saskatāms disciplinārpārkāpums.

2013.gada martā pēc D.Pavļuta iniciatīvas bija paredzēts rotācijas kārtībā pārcelt J.Pūci darbā Satiksmes ministrijā (SM) par valsts sekretāra vietnieku. Pārcelšanai nepiekrita pats J.Pūce, norādot, ka tā nav pietiekami pamatota, un arī SM vadība to nevēlējās. Lai gan likums ļauj rotāciju veikt bez ierēdņa piekrišanas, lēmuma projekts nenonāca līdz skatīšanai valdībā. Neoficiāli izskanēja, ka par J.Pūces palikšanu līdzšinējā amatā bija partija Vienotība. J.Pūce par EM valsts sekretāru kļuva 2012.gada februārī, kad ekonomikas ministrs bija Vienotības biedrs Artis Kampars. J.Pūce arī bija A.Kampara padomnieks.

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar