Artis Pabriks

Domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, bijušais aizsardzības (2019-2022) un ārlietu (2004-2007) ministrs

Dzimšanas gads: 1966.

Izglītība:

• Orhūsas universitāte, politikas zinātnes doktora grāds (1996)
• Latvijas Universitāte, bakalaura grāds vēsturē (1992)

Profesija: politologs, pasniedzējs

Zinātniskās publikācijas:

• Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā /Rīga, Nordik, 2002/
• Ethnic Limits of Civil Society: The Case of Latvia. In: Civil Society in The Baltic Sea Region Norbert Gotz and Jorg Hackmann (eds.). Ashgate, 2003

Grāmatas:

• Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Zepa B., Zobena A. (zin. red.) Rīga: RANTI, 1996 (līdzautors)
• The Latvian NATO Membership — A Goal Without Alternatives. In: Baltic Security, NATO and the EU — Occasional Papers — No.1., Atlantic Council of Finland, 2001
• Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā. Rīga: Nordik, 2002.
• Pabriks A., Purs A. Latvia, the Challenges of Change. London and New York: Routledge, 2002
• Pabriks A., Štokenberga A. Political Parties and Party System in Latvia. In: Susanne Jungerstam-Mulders (ed.) Parties and Party Systems. Ashgate, 2006
• Politikas mazais leksikons. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006
• In Defiance of Fate: Ethnic Inequality and Governance in Latvia. In: Yusuf Bangura (ed.) Ethnic Inequalities and Public Sector Governance. Palgrave Macmillan. United Nations Research Institute for Social Development, 2006
• Lettland — EU medlem og Ruslands naere nabo. In: Udenrigs (DK), 2008
• Do Bridges Unite? The Euro-Atlantic: Fit For Global Action? Turkish Policy Quarterly, 2006/2007
• Pabriks A., Laizāne M. (ed.) EU Strategic Challenges in the Baltic Sea Region. Vidzeme University College: Elpa -2 Gutenbergs druka, 2009

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Aizsardzības ministrs (2010-2014; 2019-2022)
• Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biedrs
• 13. Saeimas deputāts (2018-2019)
• Eiropas Parlamenta deputāts (2014-2019)
• 10.Saeimas deputāts (2010-2011)
• 9. Saeimas deputāts (2006-2010)
• Ārlietu ministrs (2004-2007)
• 8.Saeimas deputāts (2004)
• Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Dalība partijās:

• Latvijas attīstībai, līdzpriekšsēdētājs
• Vienotība (2011-2018)
• Sabiedrība Citai Politikai (2008-2011)
• Tautas Partija (1998-2007)

Nodarbošanās:

• Domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors
• Valsts kanceleja – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs (līdz 2022.gada decembrim)
• Zemessardzes štābs – zemessargs
• SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”” – docents
• “Hiršenhofas mantojums” – valdes loceklis
• “Shinjinbukan Latvija Dojo” – izpildinstitūcijas loceklis
• Partijas “Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētājs (2008-2011)
• Politikas analītiķis-konsultants Politiskās izglītības fondā paralēli darbam Vidzemes augstskolā (2003-2004)
• Redkolēģijas loceklis žurnālā “Baltic Review” (2002-2008)
• Latvijas pārstāvja vietnieks ECRI (Councile of Europe) Strasbūrā (2002-2008)
• Asociētais profesors politoloģijā Vidzemes augstskolā (2001-2008)
• Politikas analītiķis Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrā paralēli darbam Vidzemes augstskolā (2001-2003)
• Docents, asociētais profesors Vidzemes augstskolā (1996-2001)
• Vidzemes augstskolas rektors (1996-1997)
• Lektors Latvijas Universitātē (1995-1998)
• Ārštata lektors Aarhus universitātē, Dānijā (1994)
• Zinātņu akadēmija, Zinātniskais asistents mūsdienu vēstures nodaļā (1988 – 1990)

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

• 2023.gada februārī atklājas, ka 2022.gadā Rojā reģistrēts neliels uzņēmums “Zītari LZ” ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām (Rojas vidusskolas ēdinātājs iegūst 220 000 000 EUR kontraktu ar Latvijas armiju! – Puaro.lv).
  • Reaģējot uz to, Mūrniece uzdod veikt pārbaudi par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkuma līgumu – Puaro.lv, pirmie
    “Pirmie secinājumi ir nepatīkami,” par sākto iepirkuma izvērtēšanu teica aizsardzības ministre. “Ir izveidojusies netipiska situācija – iepriekšējā ministra politiskā biroja pārstāvis ir bijis klāt iepirkuma komisijā un lēmis par konkrētām prasībām, kas ir saistītas ar šo iepirkumu.” (Mūrniece par 220 miljonu armijas pārtikas iepirkumu : Pirmie secinājumi ir nepatīkami – Puaro.lv );
  • KNAB ne apstiprina, ne noliedz, ka pievērsis uzmanību 220 miljonus eiro vērtajam armijas pārtikas iepirkumam – Puaro.lv;
• 2022.gada nogalē Bijušais ministrs Pabriks izveidojis drošības jautājumu pētniecības centru – Puaro.lv;
• 2022.gada 10.decembrī A.Pabriks tiek ievēlēts par vienu no trim partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājiem;
• 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās kandidē “Attīstībai” par sarakstā, bet partija paliek zem 5% robežas un A.Pabriks parlamentā neiekļūst;
• 2022.gada rudenī tiesībsargājošām un valsts drošības iestādēm un ministru prezidentam adresētu trauksmes cēlēju iesniegumā video formā saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraud valsts drošību un kurās vairākkārtīgi sadārdzinātos iepirkumos bez konkursa tiek izšķērdēti iespaidīgi budžeta līdzekļi, tiek apsūdzēti aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs: Trauksmes cēlēja iesniegumā tiesībsargājošām iestādēm aizsardzības ministru un augstas ministrijas amatpersonas apsūdz noziedzīgas shēmas īstenošanā – Puaro.lv;
• 2022.gada jūlijā Pabriks Latvijā rosina ieviest vispārēju valsts aizsardzības dienestu – Puaro.lv ;
• Pabriks: Latvija nekad vairs brīvprātīgi neatdos savu likteni Krievijas rokās – Puaro.lv (2021.g.decembris)
• 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 5.janvārī Ministru prezidents Kariņš izsaka neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei un paziņo, ka līdz jauna ministra iecelšanai amata pienākumus pildīs MP biedrs A.Pabriks. Tomēr Pabriks atsakās būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Kariņam (ŠEIT vairāk);
• Pabriks: Covid-19 krīze apliecina nepieciešamību pēc visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas – Puaro.lv (2020.g.maijs)
• Pabriks: Ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests – Puaro.lv (2020.g. jūnijs)
• Pabriks: Eiropai pašai ir jādomā par savām militārajām spējām – Puaro.lv (2020.g.janvāris)
• Rūpējas par vācbaltu vēsturi un kultūru – ir biedrības “Hiršenhofas mantojums”, kuras darbības mērķis Iršu kolonijas vācbaltu vēstures un kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, valdes loceklis;
• darbojas modernā karatē priekšteča – cīņas mākslas šindžinbukana – Eiropas asociācijas valdē;
• VID valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu liecina, ka
  Pabrika uzkrājumu summa 2019. gadā sasniedza vairāk nekā 150 tūkstošus eiro. Viņam pieder arī 2008. gada automašīna “Toyota Land Cruiser”, zeme un ēkas Iršu pagastā un Engures novadā .Ienākumus Pabriks pērn saņēmis no Valsts kancelejas (65 350 eiro lielu ministra algu), 43 788,5 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta, bet teju trīs tūkstošus par darbu Saeimā, 100 eiro kā docents augstskolā RISEBA;
• 2020.gada februārī raidījums “Nekā personīga” ceļ trauksmi, ka aizsardzības ministrs Pabriks par savu padomnieku pieņēmis Aivaru Tiesnesi, kurš savulaik bijis atbildīgs par A.Šķēles dibinātās Tautas partijas finansēm un politiskās darbības koordinēšanu (vairāk ŠEIT);
• Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums – Puaro.lv
• 2019.gada 27. septembrī, piedaloties Mores kauju 75. gadadienas atceres pasākumos A. Pabriks nodēvēja leģionārus par “latviešu tautas un valsts lepnumu”, kā arī pauda uzskatu, ka “mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem” (vairāk ŠEIT). Pabrika izteikumi vēsturnieku aprindās raisīja kvēlas diskusijas;
• 2018. gada jūnijā paziņoja par izstāšanos no partijas “Vienotība” un pievienošanos apvienībai “Attīstībai/Par!”, nebūdams to veidojošo partiju biedrs. No tās saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts 13. Saeimā;
• 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēlēts Eiropas Parlamentā;
• 2013. gada beigās, pēc tam, kad V. Dombrovskis atkāpās no Ministru prezidenta amata, uzņemoties politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, “Vienotība” izvirzīja A. Pabriku kā savu nākamo pretendentu uz valdības vadītāja vietu. Tomēr Valsts prezidents  Andris Bērziņš noraidīja izvirzīto kandidātu;
• 2008. gada 6. septembrī Pabriks ievēlēts par jaundibinātās partijas “Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētāju. Partija iesaistījās apvienībā “Vienotība”, no kuras A. Pabriku ievēlēja 10. Saeimā;
• 2007. gada 19. oktobrī, nepiekrītot valdības lēmumam par  KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, Pabriks atkāpās no amata, 1. novembrī atgriežoties Saeimā. 8. novembrī viņš apturēja savu dalību Tautas partijā, piebilstot, ka, ja tas nav iespējams, viņš no tās izstāsies. Drīz pēc tam kopā ar citu Tautas partiju pametušo politiķi Aigaru Štokenbergu iesaistījās sabiedriskās organizācijas “Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī” veidošanā, kas nākamajā gadā pārtapa partijā;
• 2007. gada pavasarī tika izvirzīts kā viens no Tautas partijas pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu, taču valdošās partijas vienojās par Valda Zatlera kandidatūru;
• 2004. gadā kļuva par 8. Saeimas deputātu uz laiku partijas biedra Ata Slaktera vietā;
• 1998. gadā A. Pabriks piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā.