Pabriks: Covid-19 krīze apliecina nepieciešamību pēc visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas

Krīzes pagātnē mums ļauj labāk sagatavoties potenciālām krīzēm nākotnē, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/PAR). Turklāt tās skaidri iezīmē visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nepieciešamību un palīdz tās pilnveides procesā.

“Impulsu ieviest visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā savulaik deva 2014. gada notikumi Ukrainā. Tie ļāva pārliecināt arī skeptiskāk noskaņotos kolēģus, ka Latvijas aizsardzībai nepieciešami vismaz 2%, jo Ukrainas karš pierādīja, ka nevaram atļauties dzīvot ilūzijās.

Otrs izaicinājums tieši visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas kontekstā ir “COVID-19” izraisītā krīze,” norāda A. Pabriks, piebilstot, ka šis vīruss un ar to saistītie ierobežojumi jau tagad ir devuši labu krīzes mācību pasaulē un Latvijā.

“Pirmkārt, redzam, ka nebijām gatavi aizsarglīdzekļu nodrošināšanā. Tos mēs varētu uzkrāt un nākamreiz būt tādām situācijām gatavi. Otrkārt, jāuzlabo loģistikas un apgādes līnijas. Šajā jomā nāksim ar atsevišķu piedāvājumu, jo jau iepriekš esam pārrunājuši jautājumus ar Zemkopības un Ekonomikas ministrijām gan par pārtiku, gan citām pirmās nepieciešamības precēm.

Treškārt svarīgs jautājums arī starptautiskā līmenī – par Eiropas robežu caurlaidību, jo tagad šīs civilās krīzes apstākļos redzam, ka tas sāk buksēt. Ceturtkārt, jāpilnveido ar kiberdrošību saistītie jautājumi, lai nav gadījumu, kad krīzes apziņošanas informācija iet caur nedrošiem serveriem, radot papildu draudus,” uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Iepazīstinot valdību ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitu Latvijā, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Staķis (A/PAR) atgādina, ka šīs sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā, lai katra institūcija, uzņēmums, mājsaimniecība un indivīds zinātu savu lomu un rīcību krīzes, tostarp potenciālu militāro draudu, gadījumā.

Aktīvs darbs, iesaistot dažādas sabiedrības grupas diskusijā par valsts aizsardzības sistēmu, paveikts jau pagājušajā gadā un turpināsies arī šogad. Aizsardzības ministrija rīkojusi gan krīzes izspēles, gan diskusijas skolās, augstskolās un pašvaldībās.  Šī gada sākumā tika organizēts pirmais vairāku dienu valsts aizsardzības seminārs, tajā iesaistot viedokļu līderus no dažādu nozaru uzņēmumiem un iestādēm.

Tāpat notika arī pirmais  apziņošanas vingrinājums nevalstiskajām organizācijām, sniedzot iespēju pilnveidot spēju iespējamās krīzes situācijā nodot sabiedrībai svarīgu informāciju ar e-pastu palīdzību.

Savukārt, sekmējot valsts un privātā sektora sadarbību aizsardzības jomā, 2019. gada rudenī notika valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “Kristaps”, kurās Aizsardzības ministrija pirmo reizi iesaistīja arī komersantus. Uzņēmumu dalība mācībās ļāva izdarīt secinājumus par kritisko pakalpojumu nodrošināšanu krīzes situācijās, izstrādājot nepieciešamos grozījumus likumdošanā.

Tā rezultātā ir izstrādāti grozījumi Nacionālas drošības likumā, Mobilizācijas likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas noteiks gan kritiskos tautsaimniecības pakalpojumus, kurus būs nepieciešams nodrošināt jebkuros apstākļos, gan pienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem.

2019. gadā Aizsardzības ministrija rīkoja krīzes vadības mācības arī nozaru ministrijām, secinot, ka tām jāizstrādā vai jāpilnveido trauksmes un krīzes plāni. Tāpat tika secināts, ka šāda veida mācības ministrijām un to padotības iestādēm būtu jāorganizē ik gadu.

“Pie secinājumiem un turpmākajām darbībām jāmin, ka nepieciešams noteikt risinājumus fiziskai drošībai un pastiprinātai objektu apsardzei valsts apdraudējuma gadījumā. Tāpat jāturpina strādāt pie tādiem starpnozaru jautājumiem kā pārtikas, medicīnas preču un naftas produktu rezerves, minimālo kritisko pakalpojumu groza noteikšana un nodrošināšana, kā arī ar valsts budžetu saistītie procesi,” norāda M. Staķis.

Viņš norādīja, ka, lai iedzīvotājus informētu par drošības un aizsardzības jautājumiem Latvijā un ārpus tās, arī tika izveidots pirmais šāda veida ziņu portāls “Sargs.lv”, kurā ir atsevišķa sadaļa “72 stundas“. Tā veltīta tieši krīzēm un to pārvarēšanas jautājumiem un regulāri tiek papildināta.

Tāpat 2019. gadā Aizsardzības ministrija pilotprojekta ietvaros arī turpināja ieviest valsts aizsardzības mācību skolās – 2019./2020. mācību gadā šo izvēles mācību priekšmetu apguva vairāk nekā 1000 skolēnu 53 Latvijas skolās. No 2024. gada šis mācību priekšmets vidusskolu 10. un 11. klasēs, kā arī profesionālo izglītības iestāžu 2. un 3. kursā būs obligāts.

“Visaptveroša valsts aizsardzības ieviešana bijis pareizs lēmums, tas ļāvis mums trenēties un sadarboties jau pirms pašas krīzes. [..] Šis darbs ir jāturpina, iespējams, “COVID-19” krīzes sakarā turpmāk būs vieglāk iedzīvotājus pārliecināt, cik svarīgi ir būt gataviem dažādām krīzēm,” norāda M. Staķis.

Viņam piekrīt arī  Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). “Kad runāsim par to, ka iedzīvotājiem jātur zināmas sausās pārtikas rezerves nedienām, tad visi labi sapratīs, kāpēc. Visi jau būs guvuši zināmu mācību, un mums būs vieglāka un ātrāka šīs jūsu izstrādātās programmas (visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas – red. piez.)  ieviešana,” pauž K. Kariņš.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) atzīst, ka šajā laikā, kad vēlama distancēšanas no citiem cilvēkiem, iezīmējas vairākas problēmas. “Trūkst gan dezinfekcijas līdzekļu, gan masku, un zināms, ka šī problēma ir visā pasaulē. Tāpat redzu, ka būtu jāstiprina robežkontrole – gan ar nepieciešamajām tehnoloģijām, gan cilvēkresursiem,” uzskata Ģirģens.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesā šogad Aizsardzības ministrija plāno turpināt semināru un mācību izspēļu organizēšanu, veicinot valsts un sabiedrības izpratni, noturīgumu un funkcionēšanu krīzes laikā.

Lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu zinoši un sagatavoti rīcībai nestandarta situācijās, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi informatīvu bukletu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Tajā vienkārši un strukturēti aprakstīta rīcība pirmajās 72 stundās, kam jābūt t.s. “ārkārtas gadījumu somā” un kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānots, ka buklets pie visiem Latvijas iedzīvotājiem nonāks jau tuvākajā laikā.

Kā zināms, 2019. gadā Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā uzsvērta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm, valsts institūcijām savstarpēji sadarbojoties.

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir daļa no Valsts aizsardzības koncepcijas, kas ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments Latvijā. Tā tiek izstrādāta, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi un paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeimai aktuālā Valsts aizsardzības koncepcija jāapstiprina līdz šī gada 1. oktobrim.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


6
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Rehniz
Rehniz

Vajag dārgu tanku,lai var vīrusam trāpīt!

Pabriķeli
Pabriķeli

Tev neapnīk tā rusofobija , Ukraina nav NATO ,nesalīdzini ar Latviju, Stoltenbergs norādija , ka neviens te neuzbrūk .

Lamata
Lamata

Ukraina nav NATO valsts. Cik ilgi var baidīt ar KF uzbrukumu Latvijai ? Krievi vismaz izmantoja referendumu par Krimas autonomijas pievienošanos Krievijai. Turcija okupēja Grieķijai piederošo Ziemeļkipru. Nedzirdu no Pabrika nevienu vaimanu par šīs NATO valsts iebrukumu citā valstī.

Jānītis
Jānītis

Staķìti , konkrēti , kādi militārie draudi ir Latvijai , ja to noliedz Stoltenbergs ?

cova
cova

visā šajā aizmirsies viens elements- pasargāt bērnus un jauniešus no šuplinskas plosīšanos. Tā darbība ir bīstamāka par jebkuru vīrusu

Derdz
Derdz

Papirizaacijas profesionalisms.