Krievija plāno pastiprināt tā dēvēto juridisko karadarbību, izmantojot tiesību sistēmu, starptautiskās tiesas un juridiskus argumentus kā instrumentus spiediena izdarīšanai uz Rietumvalstīm. Par to vēsta Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunākais ziņojums.
SAB norāda, ka Krievijas mērķis ir vājināt un ietekmēt Rietumvalstis, tostarp to politiskos līderus un amatpersonas, izmantojot tiesvedības procesus un starptautisko organizāciju mehānismus. Vienlaikus juridiski argumenti var tikt izmantoti arī kā iegansts agresīvāku darbību attaisnošanai vai potenciālas konfrontācijas ar NATO eskalācijai.
Ziņojumā publiskota izlūkošanas informācija par uzdevumiem, ko Krievijas institūcijas definējušas pēdējā gada laikā. Viens no praktiskajiem instrumentiem ir prasību celšana starptautiskajās tiesās pret valstīm, kuras Maskava uzskata par sev nedraudzīgām.
SAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija gatavojas iesūdzēt Baltijas valstis ANO Starptautiskajā tiesā. Formālais pamatojums būšot apgalvojumi par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju. Saskaņā ar izlūkošanas datiem sūdzība jau ir sagatavota, un pašlaik notiek gatavošanās tās iesniegšanai.
Lai gan apsūdzības par it kā krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem gadiem ilgi bijušas neatņemama Krievijas propagandas sastāvdaļa, SAB uzsver, ka šajā gadījumā vērojamas būtiskas pārmaiņas. Proti, līdzšinējā retorika tiek pārvērsta praktiskās darbībās starptautiskajā līmenī.
Pēc biroja vērtējuma Krievijas galvenais mērķis ir panākt starptautisku spiedienu uz Baltijas valstīm, lai tās mainītu savu politiku un attieksmi pret Krieviju.
Ziņojumā arī secināts, ka juridiskā karadarbība ir daļa no plašākiem Krievijas centieniem veidot vienotu tai draudzīgu valstu bloku. SAB izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas institūcijas cenšas pārņemt un izmantot metodes, kuras līdz šim tiesvedībās pret Rietumvalstīm īstenojusi Irāna.
SAB brīdina, ka juridisko instrumentu izmantošana politisku mērķu sasniegšanai nākotnē var kļūt par arvien nozīmīgāku Krievijas ārpolitikas un ietekmes operāciju sastāvdaļu.
Avots: Satversmes aizsardzības biroja ziņojums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.