Jaunas bāzes, kazarmas un lidlauki: Krievija paplašina militāro klātbūtni pie NATO robežām

Foto: Pixabay.com

Neraugoties uz aizņemtību karā pret Ukrainu, Krievija aktīvi gatavojas nākamajam agresijas posmam – pie Somijas, Norvēģijas un Baltijas valstu robežām tiek būvētas jaunas kazarmas, noliktavas un paplašināti militārie objekti, vēsta laikraksts The Wall Street Journal.

Krievija pēdējos gados būtiski paplašina militāro infrastruktūru pie NATO ziemeļu flanga, liecina The Wall Street Journal analizētie satelītattēli un ekspertu vērtējumi. Īpaši aktīva būvniecība novērota Krievijas ziemeļrietumu reģionos pie robežām ar Somiju, Norvēģiju un Baltijas valstīm.

Izdevums vēsta, ka tiek celtas jaunas kazarmas un noliktavas, modernizēti militārie lidlauki, kā arī atjaunotas agrāk pamestas militārās bāzes. Vienlaikus tiek uzlabota transporta infrastruktūra, tostarp dzelzceļa savienojumi, kas nepieciešami ātrākai karaspēka un tehnikas pārvietošanai.

Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Krievija pārskatījusi savu militāro plānošanu ziemeļrietumu virzienā. Viens no redzamākajiem soļiem bijusi Ļeņingradas kara apgabala atjaunošana, kas aptver teritorijas pie NATO dalībvalstu robežām.

Militārie eksperti norāda, ka šobrīd lielākā daļa Krievijas kaujas spēju joprojām ir iesaistītas karā Ukrainā, tādēļ nav pazīmju par tūlītēju uzbrukuma gatavošanu Baltijas valstīm vai Somijai. Tomēr notiekošā infrastruktūras attīstība liecina par ilgtermiņa gatavošanos nākotnes militārajām vajadzībām.

Analītiķu vērtējumā Krievija jau tagad veido pamatu situācijai pēc kara Ukrainā, kad daļu resursu un personāla varēs novirzīt uz robežām ar NATO valstīm.

Tikmēr NATO valstis reģionā turpina stiprināt savas aizsardzības spējas. Baltijas valstis, Somija un citas alianses dalībvalstis palielina aizsardzības izdevumus, attīsta militāro infrastruktūru un paplašina sabiedroto spēku klātbūtni, reaģējot uz Krievijas aktivitātēm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jeblonskis
Jeblonskis
59 s. atpakaļ

Kādas bāzes? Parādiet kartē!
Vienai vecai būdai uzlika jaunu ruberoīdu uz jumta un pizģec pizģec, geijropai stress.
Vajag atkal miljardus “aizsardzībai”.
Pūķins šitā te izpisīs Eiropas ekonomiku sēdēdams dāčā un ņirgdams.
Tas ir ta ka tāds cirks, diemžēl traģikomēdija.
Jau 2014. gadā vajadzēja noslēgt robežas un izpist rubli. Visi pajoli aizvēra ačteles un ļumināja tālāk savu birokrātiju.
Un tagad akvaimanuvai, vajag miljardus pret droniem. Pohuj tie droni, tauta sapūst pati no sevis. Veikalos kartupeļi no bezmaz Antarktīdas, parāds 20 miljardi, katru gadu miljards procentos vien. Zobārstu atļauties nevar, melanomu ārstē pēc nāves. Ko te, bļen, vairs aizsargāt?