Bijušais ministrs, “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs
Dzimšanas gads: 1966.
Izglītība:
- Orhūsas universitāte, politikas zinātnes doktora grāds (1996)
- Latvijas Universitāte, bakalaura grāds vēsturē (1992)
Profesija: politologs, pasniedzējs
Zinātniskās publikācijas:
- Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā /Rīga, Nordik, 2002/
- Ethnic Limits of Civil Society: The Case of Latvia. In: Civil Society in The Baltic Sea Region Norbert Gotz and Jorg Hackmann (eds.). Ashgate, 2003
Grāmatas:
- Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Zepa B., Zobena A. (zin. red.) Rīga: RANTI, 1996 (līdzautors)
- The Latvian NATO Membership — A Goal Without Alternatives. In: Baltic Security, NATO and the EU — Occasional Papers — No.1., Atlantic Council of Finland, 2001
- Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā. Rīga: Nordik, 2002.
- Pabriks A., Purs A. Latvia, the Challenges of Change. London and New York: Routledge, 2002
- Pabriks A., Štokenberga A. Political Parties and Party System in Latvia. In: Susanne Jungerstam-Mulders (ed.) Parties and Party Systems. Ashgate, 2006
- Politikas mazais leksikons. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006
- In Defiance of Fate: Ethnic Inequality and Governance in Latvia. In: Yusuf Bangura (ed.) Ethnic Inequalities and Public Sector Governance. Palgrave Macmillan. United Nations Research Institute for Social Development, 2006
- Lettland — EU medlem og Ruslands naere nabo. In: Udenrigs (DK), 2008
- Do Bridges Unite? The Euro-Atlantic: Fit For Global Action? Turkish Policy Quarterly, 2006/2007
- Pabriks A., Laizāne M. (ed.) EU Strategic Challenges in the Baltic Sea Region. Vidzeme University College: Elpa -2 Gutenbergs druka, 2009
Publikācijas presē:
- Valdība nav atvesta no Marsa /Staburags, 2019/
- Vai Eiropai ir vajadzīga sava armija? /Kurzemes Vārds, 2018/
- Vai partija svarīgāka par valsti? /Latvijas Avīze, 2018/
- Krievijā politika nemainīsies /Liesma, 2018/
- Vienam karā neuzvarēt /Liesma, 2017/
- Krievija kaitē pati sev /Latvijas Avīze, 2017/
- Sabiedrības spogulis /Liesma, 2017/
- Jāpiemēro nodokļu atvieglojumi zemessargiem un viņu darba devējiem /Liesma, 2017/
- Problēma kļūst aizvien draudīgāka /Kurzemes Vārds, 2016/
- Mēs visi esam zaudētāji /Liesma, 2016/
- Jaunajam līderim jāizpurina kodes no partijas drēbēm! /Liesma, 2016/
- Kā labāk aizsargāt Latviju? /Latvijas Avīze, 2016/
- Viens no stiprākajiem /Kurzemes Vārds, 2014/
- Kādēļ vajadzīga preambula? /Latvijas Avīze, 2013/
- Latvijas aizsardzība – konkrēti fakti un aprēķini /Pietiek, 2013/
- Etniskās politikas rēgs atkal klīst pa Latviju /Latvijas Avīze, 2012/
- Mana pirmā demonstrācija /Latvijas Avīze, 2012/
- Kāpēc jāciena sevi un sava armija? /Latvijas Avīze, 2012/
- Valsts aizsardzība nav naudas šķērdēšana /Latvijas Avīze, 2012/
- Latvija var izrādīties ieguvēja, uzņemot daļu no Āfrikas bēgļiem /Dienas Bizness, 2011/
- Kāpēc latviešus nomoka 9.maijs? /Latvijas Avīze, 2010/
- Ideāli un reālpolitika, Rietumi vai Austrumi? /Latvijas Avīze, 2009/
- Kāpēc graužam savas kājas? /Latvijas Avīze, 2009/
- Frankenšteina valsts /Latvijas Avīze, 2009/
- Vai Izglītības ministrija strādā mums un valstij? /Diena, 2008/
- Krievija ir jāaptur! /Diena, 2008/
- Neļausim nozagt demokrātiju! /Diena, 2008/
- Diena pēc svētkiem /Diena, 2008/
- Tautas vairākums – strādājoši nabagi /Dzirkstele, Alūksnes Ziņas,2008/
- Latvijas sabiedrība vēlas izkļūt no nabadzības /Auseklis, 2008/
- The Baltic Sea Region – the Most Dynamic in the World /The Baltic Times, 2007/
- Baltijas jūras reģions – visdinamiskākais pasaulē /Diena, 2007/
- Eiropai piecdesmit. Ko tālāk? /Latvijas Avīze, 2007/
- Baltijas jūras reģions – visstabilākais un dinamiskākais reģions /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2006/
- Provokācija, solidaritāte un brīvība /Diena, 2006/
- Cilvēkam sāp /Diena, 2005/
- Solidaritāte ir vajadzīga arī šodien /Latvijas Avīze, 2005/
- Atbildu /Diena, 2005/
- Masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas iniciatīva: pagājuši divi gadi /Diena, 2005/
- Robežlīgums nedrīkst būt “beigta ēzeļa ausis”/Diena, 2005/
- Eiropas aicinājums /Diena, 2005/
- Simt dienas ārlietās pēc četru mēnešu darba /Latvijas Vēstnesis, 2005/
- Vienoti daudzveidībā /Diena, 2005/
- Jaunie ārpolitikas ceļa rādītāji /Diena, 2004/
- Demokrātijas, etniskās politikas un ES paplašināšanas dilemmas /Diena, 2004/
- Vēlreiz par referendumu /Diena, 2003/
- Tā ir valsts vai kas? /Diena, 2003/
- Vai miermīlīgais karš ir alternatīva? /Diena, 2003/
- Nenokaujiet labo! /Diena, 2003/
- Ja gribam mieru… /Diena, 2003/
- Revolucionāras pārmaiņas, autoritāte un omlete /Diena, 2003/
- Partijas, kas vieno, un partijas, kas šķeļ /Diena, 2002/
- Viva La Res Publika /Diena, 2002/
- Eiropas Savienība. Vai kristīsimies otrreiz? /Diena, 2002/
- Ko valodas politikai dos jaunā valodas komisija? /Diena, 2002/
- Pieminekļi, latviskā identitāte un modīgais multikulturālisms /Diena, 2002/
- Likumam jābalstās uz ārstu ieteikumiem, nevis baznīcas korāļiem /Diena, 2002/
- Vai Latvijas negrib NATO? /Diena, 2001/
- Ķemeriem jāatdzimst kā novadam /Diena, 2001/
- Ņujorka, Ņujorka… /Diena, 2001/
- Politika, mūzika un jaunatne /Diena, 2001/
- Valsts un valoda neatkarības gadadienā /Diena, 2001/
- Vai esam gatavi uzaicinājumam NATO? /Diena, 2001/
- 14.jūnijs – ēna pār Latviju /Diena, 2001/
- Politiskā integrācija multikulturālā sabiedrībā /Diena, 2001/
- Jaunpilsoņu nodevība vai vecpartiju neizdarība /Diena, 2001/
- Vai Latvijā ir etniskā diskriminācija? /Diena, 2001/
- Pēteris, Milda un citi simboli jeb Vai vajadzīgs piemineklis Kārlim Ulmanim? /Diena, 2001/
- Kas ir Krievijas prezidenta Putina politika /Diena, 2001/
- Vai Latvijas nākotne ir vēstures važās? /Diena, 2000/
- Vai politiskā neitralitāte ir tikums? /Diena, 2000/
- Vai mums jāmaksā partijām? /Diena, 2000/
- Valodas un mazākumtautību izglītības politikas likumsakarības /Diena, 2000/
- Vai nepilsonim jākļūst par psupilsoni? /Diena, 2000/
- Šis rūgtais brīvības vārds! /Diena, 2000/
- Vai latvieši ir rauduļi sūnu ciemā? /Diena, 2000/
- Austrijas pārbaudījums Eiropai un pasaulei /Diena, 2000/
- Vai Krievijas Pirra uzvara? /Diena, 2000/
- Dažas pārdomas par vēlēšanām un politiku /Diena, 2000/
- Latvijas XX gadsimta pēdējā kauja /Diena, 1999/
- Latvija kustībā /Diena, 1999/
- Vai homoseksuālis ir cilvēks? /Diena, 1999/
- Atbildība un solidaritāte /Diena, 1999/
- Kad pāriesim Rubikonu izglītībā? /Diena, 1999/
- Latvijas demokrātija un partijas: kādi esam? /Diena, 1999/
- Pilsoņi – demokrātija Latvijā ir briesmās! /Diena, 1999/
- Ko darīsim ar valodas likumu? /Diena, 1999/
- Likums un taisnīguma konflikts Dienvidslāvijā /Diena, 1999/
- Partiju politiskie principi, politiķu vārdi un darbi /Diena, 1998/
- Par politiskās diskusijas kvalitāti /Diena, 19998/
- Kam svinēt 18.novembri? /Diena, 1998/
- Es esmu izšķīries, bet Tu, Latvieti, padomā! /Diena, 1998/
- Latvijas ārpolitika vienkāršotā redzējumā /Diena, 1998/
- Latvijas valsts nākotne ir pašu Latvijas iedzīvotāju rokās /Diena, 1998/
- No kā atkarīga Latvijas nākotne? /Diena, 1998/
- Nacionālisms un uzdrīkstēšanās /Diena, 1997/
- Pilsonības likums Latvijas sabiedrības kontekstā /Diena, 1997/
Politiskā pieredze, vēlēti amati:
- Aizsardzības ministrs Valda Dombrovska abās valdībās un Krišjāņa Kariņa pirmajā valdībā
- Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biedrs
- 13. Saeimas deputāts (nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku)
- Eiropas Parlamenta deputāts
- 10.Saeimas deputāts
- 9. Saeimas deputāts
- Ārlietu ministrs Induļa Emša, kā arī Aigara Kalvīša abās valdībās
- 8.Saeimas deputāts
- Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs
Dalība partijās:
- Latvijas attīstībai, līdzpriekšsēdētājs
- Vienotība (2011-2018)
- Sabiedrība Citai Politikai (2008-2011)
- Tautas Partija (1998-2007)
Dalība kapitālsabiedrībās: NAV
Darba vietas:
- Valsts kanceleja – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs (līdz 2022.gada decembrim)
- Zemessardzes štābs – zemessargs
- SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”” – docents
- “Hiršenhofas mantojums” – valdes loceklis
- “Shinjinbukan Latvija Dojo” – izpildinstitūcijas loceklis
- Partijas “Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētājs (2008-2011)
- Politikas analītiķis-konsultants Politiskās izglītības fondā paralēli darbam Vidzemes augstskolā (2003-2004)
- Redkolēģijas loceklis žurnālā “Baltic Review” (2002-2008)
- Latvijas pārstāvja vietnieks ECRI (Councile of Europe) Strasbūrā (2002-2008)
- Asociētais profesors politoloģijā Vidzemes augstskolā (2001-2008)
- Politikas analītiķis Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrā paralēli darbam Vidzemes augstskolā (2001-2003)
- Docents, asociētais profesors Vidzemes augstskolā (1996-2001)
- Vidzemes augstskolas rektors (1996-1997)
- Lektors Latvijas Universitātē (1995-1998)
- Ārštata lektors Aarhus universitātē, Dānijā (1994)
- Zinātņu akadēmija, Zinātniskais asistents mūsdienu vēstures nodaļā (1988 – 1990)
Personai piederošā vai vadītā uzņēmuma | NAV |
apgrozījums | |
peļņa/zaudējumi | |
LV samaksātais uzņēmuma ienākumu nodoklis | NAV |
LV samaksātais sociālais nodoklis par 1 darbinieku vidēji gadā | NAV |
Parādsaistības: NAV
Papildu informācija:
- 2023.gada februārī atklājas, ka 2022.gadā Rojā reģistrēts neliels uzņēmums “Zītari LZ” ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām (Rojas vidusskolas ēdinātājs iegūst 220 000 000 EUR kontraktu ar Latvijas armiju! – Puaro.lv).
- Reaģējot uz to, Mūrniece uzdod veikt pārbaudi par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkuma līgumu – Puaro.lv, pirmie
“Pirmie secinājumi ir nepatīkami,” par sākto iepirkuma izvērtēšanu teica aizsardzības ministre. “Ir izveidojusies netipiska situācija – iepriekšējā ministra politiskā biroja pārstāvis ir bijis klāt iepirkuma komisijā un lēmis par konkrētām prasībām, kas ir saistītas ar šo iepirkumu.” (Mūrniece par 220 miljonu armijas pārtikas iepirkumu : Pirmie secinājumi ir nepatīkami – Puaro.lv ); - KNAB ne apstiprina, ne noliedz, ka pievērsis uzmanību 220 miljonus eiro vērtajam armijas pārtikas iepirkumam – Puaro.lv;
- Reaģējot uz to, Mūrniece uzdod veikt pārbaudi par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkuma līgumu – Puaro.lv, pirmie
- 2022.gada nogalē Bijušais ministrs Pabriks izveidojis drošības jautājumu pētniecības centru – Puaro.lv;
- 2022.gada 10.decembrī A.Pabriks tiek ievēlēts par vienu no trim partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājiem;
- 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās kandidē “Attīstībai” par sarakstā, bet partija paliek zem 5% robežas un A.Pabriks parlamentā neiekļūst;
- 2022.gada rudenī tiesībsargājošām un valsts drošības iestādēm un ministru prezidentam adresētu trauksmes cēlēju iesniegumā video formā saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraud valsts drošību un kurās vairākkārtīgi sadārdzinātos iepirkumos bez konkursa tiek izšķērdēti iespaidīgi budžeta līdzekļi, tiek apsūdzēti aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs: Trauksmes cēlēja iesniegumā tiesībsargājošām iestādēm aizsardzības ministru un augstas ministrijas amatpersonas apsūdz noziedzīgas shēmas īstenošanā – Puaro.lv;
- 2022.gada jūlijā Pabriks Latvijā rosina ieviest vispārēju valsts aizsardzības dienestu – Puaro.lv ;
- Pabriks: Latvija nekad vairs brīvprātīgi neatdos savu likteni Krievijas rokās – Puaro.lv (2021.g.decembris)
- 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti (ŠEIT vairāk);
- 2021.gada 5.janvārī Ministru prezidents Kariņš izsaka neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei un paziņo, ka līdz jauna ministra iecelšanai amata pienākumus pildīs MP biedrs A.Pabriks. Tomēr Pabriks atsakās būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Kariņam (ŠEIT vairāk);
- Pabriks: Covid-19 krīze apliecina nepieciešamību pēc visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas – Puaro.lv (2020.g.maijs)
- Pabriks: Ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests – Puaro.lv (2020.g. jūnijs)
- Pabriks: Eiropai pašai ir jādomā par savām militārajām spējām – Puaro.lv (2020.g.janvāris)
- Rūpējas par vācbaltu vēsturi un kultūru – ir biedrības “Hiršenhofas mantojums”, kuras darbības mērķis Iršu kolonijas vācbaltu vēstures un kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, valdes loceklis;
- darbojas modernā karatē priekšteča – cīņas mākslas šindžinbukana – Eiropas asociācijas valdē;
- VID valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu liecina, ka
Pabrika uzkrājumu summa 2019. gadā sasniedza vairāk nekā 150 tūkstošus eiro. Viņam pieder arī 2008. gada automašīna “Toyota Land Cruiser”, zeme un ēkas Iršu pagastā un Engures novadā .Ienākumus Pabriks pērn saņēmis no Valsts kancelejas (65 350 eiro lielu ministra algu), 43 788,5 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta, bet teju trīs tūkstošus par darbu Saeimā, 100 eiro kā docents augstskolā RISEBA; - 2020.gada februārī raidījums “Nekā personīga” ceļ trauksmi, ka aizsardzības ministrs Pabriks par savu padomnieku pieņēmis Aivaru Tiesnesi, kurš savulaik bijis atbildīgs par A.Šķēles dibinātās Tautas partijas finansēm un politiskās darbības koordinēšanu (vairāk ŠEIT);
- Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums – Puaro.lv
- 2019.gada 27. septembrī, piedaloties Mores kauju 75. gadadienas atceres pasākumos A. Pabriks nodēvēja leģionārus par “latviešu tautas un valsts lepnumu”, kā arī pauda uzskatu, ka “mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem” (vairāk ŠEIT). Pabrika izteikumi vēsturnieku aprindās raisīja kvēlas diskusijas;
- 2018. gada jūnijā paziņoja par izstāšanos no partijas “Vienotība” un pievienošanos apvienībai “Attīstībai/Par!”, nebūdams to veidojošo partiju biedrs. No tās saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts 13. Saeimā;
- 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēlēts Eiropas Parlamentā;
- 2013. gada beigās, pēc tam, kad V. Dombrovskis atkāpās no Ministru prezidenta amata, uzņemoties politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, “Vienotība” izvirzīja A. Pabriku kā savu nākamo pretendentu uz valdības vadītāja vietu. Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš noraidīja izvirzīto kandidātu;
- 2008. gada 6. septembrī Pabriks ievēlēts par jaundibinātās partijas “Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētāju. Partija iesaistījās apvienībā “Vienotība”, no kuras A. Pabriku ievēlēja 10. Saeimā;
- 2007. gada 19. oktobrī, nepiekrītot valdības lēmumam par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, Pabriks atkāpās no amata, 1. novembrī atgriežoties Saeimā. 8. novembrī viņš apturēja savu dalību Tautas partijā, piebilstot, ka, ja tas nav iespējams, viņš no tās izstāsies. Drīz pēc tam kopā ar citu Tautas partiju pametušo politiķi Aigaru Štokenbergu iesaistījās sabiedriskās organizācijas “Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī” veidošanā, kas nākamajā gadā pārtapa partijā;
- 2007. gada pavasarī tika izvirzīts kā viens no Tautas partijas pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu, taču valdošās partijas vienojās par Valda Zatlera kandidatūru;
- 2004. gadā kļuva par 8. Saeimas deputātu uz laiku partijas biedra Ata Slaktera vietā;
- 1998. gadā A. Pabriks piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā.
Sveiks, Arti! Es esmu oficiāli izlēmis, ka tiklīdz abi mani vecāki pēc vairākiem gadiem nomirs dabīgā nāvē, es aiz vientulības nezinādams, ko darīt plānoju aizdedzināt savas mājas gāzes vadu, kā arī iet bojā vēl traģiskāk.
Sveiks, Arti! Esi lūdzu tik labs cilvēks, un atļauj man sakarā ar to, ka es simtiem Latvijas valsts iedzīvotāju esmu nodarījis tik smagi pāri, ka es viņiem visiem esmu nogalinājis kādus uzticamus draugus, draudzenes un vienlaikus arī radiniekus, doties dienēt armijā profesionālajā dienestā, kā arī pēc tam izbeigt man dzīvi karā Ukrainā, jo mani kopš 9. maija kaut kādi nelieši no Valsts drošības dienesta kontrolē manu ķermeņa iekšieni, man ar dažādu elektroierīču palīdzību radot mākslīgā veidā dažādas sāpes, niezes, kā arī kutināšanas, kā arī es dzīvi karā Ukrainā gribu izbeigt arī tāpēc, ka es esmu visnevēlamākais un vienlaikus arī visbīstamākais… lasīt vēl »
Sveiks, Arti! Esi lūdzu man labs čoms. Kā lūdzu atnāc vienu dienu arī pie reizes ar mani kaislīgi pabučoties, jo no manis taču gejs tik vien var iznākt, un pēc tam lūdzu dod man vēl vienu iespēju strādāt arī par Tavu miesassargu Valsts drošības dienestā, jo es Tevi tiešām mīlu no visas sirds vairāk par visu šajā pasaulē, un lūdzu kļūsti par manu jauno tēvoci! Jo man taču vajag vīru, nevis sievu, jo galu galā arī mans 2. mūža sapnis izskatās iet secen, jo ja pie 1. mūža sapņa man ir gluži kā ar likumu aizliegts atgriezties, lai tik man… lasīt vēl »
Sveiks, Arti! Es taču no sākta gala jau reāli esmu zinājis to, ka Tev cietumnieki patīk labāk nekā tādi cilvēki kā es, jo labāk es pilnīgi it neko nebūtu teicis par to, cik slikti man klājas, jo galu galā pilnīgi viss ir reāli pateikts velti, jo es taču pats tāpat esmu vēl sliktāks cilvēks par īstajiem cietumniekiem, un es labāk, zinot cik es bezgala daudz vilšanos pats esmu piedzīvojis, es labāk vispār nemaz nebūtu piedzimis šajā pasaulē, jo mana būdama nevainīga cilvēka dzīve tiek pārvērsta par elli tikai tāpēc, ka tā tobrīdējā Jelgavas 1. ģimnāzijas skolas vadība pilnīgi neko neteica… lasīt vēl »
Sveiks, Arti! Ļoti labi, ka Tev pašam iet kā iet, tikai ļoti žēl, ka attiecībā pret mani pašu neesi tikpat labs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.
PABRIKS & ŠTOKENBERGS ir “13.janvāra, Vecrīgas grautiņu” vaininieki!
“Uzkurināja tautu” Doma laukumā, un paši “aiztinās”!
… nu, rezultātu mēs zinām! 🤔
Tikai, kāpēc to nekur nepiemin?
Un no šiem “patriotiem” neprasa atbildību??? 🤨