Jānis Reirs

Finanšu ministrs

Dzimšanas gads: 1961.

Izglītība:

• Latvijas Universitāte, profesionālais maģistra grāds ekonomikā (1990)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Publikācijas presē:

• Ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss ar vēsturiski augstāko līmeni /Dienas Bizness (žurnāls), 2020/;
• Sasniegt vairāk, investējot gudrāk /Diena, 2020/;
• Pārmaiņas prasa pielāgošanos /Diena, 2019/;
• Par atbalstu politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem /Baldones Ziņas, 2018/
• Par pensijām un to pārrēķinu /Baldones Ziņas, 2018/
• Būs trīs miljoni eiro /Kurzemes vārds, 2017/
• Latvijai ir potenciāls IKT nozarē sasniegt vēl vairāk /Dienas Bizness, 2015/
• Tiks nodrošināti resursi visām pašvaldībām /Liesma, 2015/
• Pret kontrabandu un par drošību /Diena,2015/
• Solis tuvāk ES fondu līdzekļiem /Diena, 2014/
• Euro ieviešana ir loģisks solis valsts attīstībai /Jūrmalas Vārds, 2013/
• Digitālā plaisa jāaizber izglītībai /Diena, 2005/
• Kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm, mūsu valsts nedrīkst zaudēt iegūto – Baltijas valstu sadarbību /Latvijas Vēstnesis, 2002/
• Lucavsalas āliņģis /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2002/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Finanšu ministrs K. Kariņa valdībā
• Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs (2018.g. pēc K.Šadurska ievēlēšanas EP)
• Labklājības ministrs M. Kučinska valdībā
• Finanšu ministrs L. Straujumas valdībā
• Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
  pirmajā A. Kalvīša valdībā
• 13.Saeimas deputāts (nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku)
• 12. Saeimas deputāts
• 11. Saeimas deputāts
• 10. Saeimas deputāts
• 9. Saeimas deputāts
• 8. Saeimas deputāts
• Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs (2010)
• LR Saeimas sekretārs (2002–2004)
• “Jaunā laika” ģenerālsekretārs 

Dalība partijās:

• Vienotība/Jaunā Vienotība – valdes loceklis
• Jaunais laiks
• ĻKJS

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Darba pieredze:

• Kopš 2019. gada 23. janvāra Latvijas Republikas finanšu ministrs;
• 2016. gads – 2019. gads  Latvijas Republikas labklājības ministrs;
• 2014. gads – 2016. gads Latvijas Republikas finanšu ministrs;
• 2010. gads – 2014. gads Latvijas Republikas 11. Saeimas un 10. Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs;
• No 2014. gada Ziemeļu investīciju bankas Kontroles komitejas vadītājs;
• 2013. gads – 2014. gads Ziemeļu investīciju bankas Kontroles komitejas vadītāja vietnieks;
• No 2002. gada Darbs Baltijas Asamblejā, ieņemot Baltijas Asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja un Baltijas Asamblejas prezidija locekļa amatus;
• 2006. gads – 2010. gads Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas sekretārs, pastāvīgā komisija – Publisko izdevumu un revīzijas komisija;
• 2010. gads Latvijas Republikas Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs;
• 2004. gads – 2006. gads Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās;
• 2002. gads – 2006. gads Latvijas Republikas 8. Saeimas deputāts, pastāvīgās komisijas – Publisko izdevumu revīzijas komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija;
• 2002. gads – 2004. gads Latvijas Republikas Saeimas sekretārs;
• 2004. gads Baltijas Jūras valstu parlamentārās konferences pastāvīgās komitejas loceklis;
• 2001. gads – 2002. gads A/S ķīmiskās rūpnīcas „Spodrība” valdes priekšsēdētājs;
• 1999. gads – 2002. gads SIA „Prudentia” partneris, direktors;
• 1996. gads – 1999. gads A/S „Trasta komercbanka” valdes loceklis, viceprezidents, Administratīvās daļas vadītājs;
• 1993. gads – 1996. gads Latvijas – Vācijas banka, Kredītdaļas nodaļas vadītājs

Parādsaistības:

• 54 534,27 EUR

Papildu informācija:

• 2022.g. Uzņēmēji pieprasa Reira atvainošanos par meliem televīzijā – Puaro.lv ;
• 2022.gadā Reirs un Bordāns – viszemāk, Rinkēvičs – visaugstāk vērtētais ministrs uzņēmēju aptaujā; Kariņš tā pa vidam – Puaro.lv;
• 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti (ŠEIT vairāk);
• VID iesniegtā Valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu liecina, ka Reira alga pērn sasniegusi 68 250 eiro, vēl 600 eiro nākuši kā pabalsts no VSAA. Bezskaidrā naudā glabā gandrīz 52 000 eiro, viņš ir arī aizdevis 30 000 eiro (gadu iepriekš bija 43 tūkstoši), deklarācijā arī manāms, ka Reirs pērn izdarījis 17 500 eiro vērtu pirkumu. Kas tas īsti bijis, skaidrs gan nav. Automašīnu ministram nav, toties ir dzīvoklis Rīgā, bet kopīpašumā – zeme Rojas novadā. Pavisam līdzīgi gan šie īpašumi bija norādīti arī iepriekšējā deklarācijā
• 2020.gada novembrī minēts “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 10“;
• 2020.gada novembrī JKP pārstāvošais Saeimas deputāts Feldmans uzstāj, ka “jāmaina Finanšu ministrijas augstākā vadība, lai valstī nebūtu stagnācijas”(ŠEIT vairāk);
• 2020.gada septembrī Reirs saņem KNAB aizrādījumu par aviokompāniju lojalitātes programmu punktu izmantošanu privātām vajadzībām. Aizrādījums gan attiecas uz laiku, kad Reirs bija labklājības ministra amatā (ŠEIT vairāk);
• 2020.gada vasarā arvien vairāk saasinās nesaskaņas starp finanšu ministru Jāni Reiru un (VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Reirs asi kritizē VID vadītāju par mēģinājumiem noklusēt sabiedrībai dienesta darbinieku pārkāpumus (ŠEIT vairāk);
• 2020. gadā Covid-19 pandēmijā J.Reirs vada darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā (ŠEIT vairāk);
• 2019.gada novembrī Reirs intervijā klāsta savu redzējumu, kur ņemt naudu mediķu algām (ŠEIT vairāk);
• 2019.gada martā Reirs par savu padomnieku nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos nolemj iecelt kādreizējo skandalozo VID ģenerāldirektora vietnieku, iepriekš no amata aizrotēto Kasparu Čerņecki (ŠEIT vairāk);
• 2017.gadā pazib ziņa, ka labklājības ministrs Jānis Reirs virzās uz to, lai kļūtu par „jauno Rasnaču” – vairs nepaiet ne nedēļa, lai kādreizējais finansists nenāktu klajā ar jaunu savas nekompetences apliecinājumu (ŠEIT vairāk);
• 2016.gadā tiek minēts kā viens no premjerministra amata kandidātiem (ŠEIT vairāk);
• J.Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, vēlāk – finanšu ministrs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazināts proporcionāli pret valsts iekšzemes kopproduktu (mazāk par 3%) un valsts budžeta ieņēmumiem. (ŠEIT vairāk);
• 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
• Strādājis Baltijas Asamblejā, ieņemot Baltijas Asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja un Baltijas Asamblejas prezidija locekļa amatus (2002–2014) ;
• Bijis iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieks;
• J. Reira dzīvesbiedre Gunda Reire bijusi Saeimas priekšsēdētājas (un partijas biedres) Solvitas Āboltiņas biroja vadītāja, ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās;
• Latvijas PSR laikā J.Reirs darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas  komjaunatnes (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā. Latvijas kompartijas laikrakstā Cīņa 1987. gada 1. marta numurā ar virsrakstu “Kāds tu esi, pirmrindniek?” tika publicēta intervija ar komjaunieti Jāni Reiru (ŠEIT vairāk).