Jānis Reirs

Reirs

14. Saeimas deputāts, Jaunās vienotības frakcija

Dzimšanas gads: 1961.

Izglītība:

  • Latvijas Universitāte, profesionālais maģistra grāds ekonomikā (1990)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Publikācijas presē:

  • Ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss ar vēsturiski augstāko līmeni /Dienas Bizness (žurnāls), 2020/;
  • Sasniegt vairāk, investējot gudrāk /Diena, 2020/;
  • Pārmaiņas prasa pielāgošanos /Diena, 2019/;
  • Par atbalstu politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem /Baldones Ziņas, 2018/
  • Par pensijām un to pārrēķinu /Baldones Ziņas, 2018/
  • Būs trīs miljoni eiro /Kurzemes vārds, 2017/
  • Latvijai ir potenciāls IKT nozarē sasniegt vēl vairāk /Dienas Bizness, 2015/
  • Tiks nodrošināti resursi visām pašvaldībām /Liesma, 2015/
  • Pret kontrabandu un par drošību /Diena,2015/
  • Solis tuvāk ES fondu līdzekļiem /Diena, 2014/
  • Euro ieviešana ir loģisks solis valsts attīstībai /Jūrmalas Vārds, 2013/
  • Digitālā plaisa jāaizber izglītībai /Diena, 2005/
  • Kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm, mūsu valsts nedrīkst zaudēt iegūto – Baltijas valstu sadarbību /Latvijas Vēstnesis, 2002/
  • Lucavsalas āliņģis /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2002/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • 14. Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku
  • Finanšu ministrs K. Kariņa valdībā
  • Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs (2018.g. pēc K.Šadurska ievēlēšanas EP)
  • Labklājības ministrs M. Kučinska valdībā
  • Finanšu ministrs L. Straujumas valdībā
  • Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
    pirmajā A. Kalvīša valdībā
  • 13.Saeimas deputāts (nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku)
  • 12. Saeimas deputāts
  • 11. Saeimas deputāts
  • 10. Saeimas deputāts
  • 9. Saeimas deputāts
  • 8. Saeimas deputāts
  • Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs (2010)
  • LR Saeimas sekretārs (2002–2004)

Dalība partijās:

  • Vienotība/Jaunā Vienotība – valdes loceklis
  • Jaunais laiks
  • ĻKJS

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Darba pieredze:

  • kopš 2022.g.15.decembra – 14.Saeimas deputāts
    • Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs
  • 2019. – 2022. – Latvijas Republikas finanšu ministrs;
  • 2016. – 2019. – Latvijas Republikas labklājības ministrs;
  • 2014. gads – 2016. gads Latvijas Republikas finanšu ministrs;
  • 2010. – 2014. – Latvijas Republikas 11. Saeimas un 10. Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs;
  • no 2014. – Ziemeļu investīciju bankas Kontroles komitejas vadītājs;
  • 2013. – 2014. – Ziemeļu investīciju bankas Kontroles komitejas vadītāja vietnieks;
  • No 2002. gada – Baltijas Asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja un Baltijas Asamblejas prezidija locekļa amats;
  • 2006. – 2010. – Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas sekretārs, pastāvīgā komisija – Publisko izdevumu un revīzijas komisija;
  • 2010. – Latvijas Republikas Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs;
  • 2004. – 2006. – Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās;
  • 2002. – 2006. – Latvijas Republikas 8. Saeimas deputāts, pastāvīgās komisijas – Publisko izdevumu revīzijas komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija;
  • 2002. – 2004. – Latvijas Republikas Saeimas sekretārs
    2004. – Baltijas Jūras valstu parlamentārās konferences pastāvīgās komitejas loceklis;
  • 2001. – 2002. – A/S ķīmiskās rūpnīcas „Spodrība” valdes priekšsēdētājs;
  • 1999. – 2002. – SIA „Prudentia” partneris, direktors;
  • 1996. – 1999. – A/S „Trasta komercbanka” valdes loceklis, viceprezidents, Administratīvās daļas vadītājs;
  • 1993. – 1996. – Latvijas – Vācijas banka, Kredītdaļas nodaļas vadītājs
Deputātam piederošā vai vadītā
uzņēmuma
NAV
apgrozījums
peļņa/zaudējumi
LV samaksātais peļņas nodoklis
LV samaksātais sociālais nodoklis
par 1 darbinieku vidēji gadā

Parādsaistības:

  • 54 534,27 EUR

Papildu informācija:

  • 2022.gada 20.decembrī žurnāls “Kas Jauns” publicē rakstu, kurā pausts pieļāvums par dienesta romānu Kariņa valdībā – nu jau bijušajiem ministriem Anitai Muižniecei un Jānim Reiram uzvirmojušas romantiskas jūtas. Žurnāls atstāta sava ziņu avota teikto, ka abu starpā uzplaiksnījusi simpātiju dzirksts. Pati Muižniece gan noliedz, ka būtu attiecībās ar Reiru, sakot, ka abi ir vien kolēģi, un viņai ar visiem darbabiedriem ir draudzīgas attiecības. Te gan jāatgādina, ka par Reira laulības krīzi runas izskanēja jau vasarā. Nu tiek runāts, ka arī Muižniece pašķīrusies ar savu dzīvesbiedru un triju bērnu tēvu Mareku Muižnieku. Bijusī ministre vien atklāj, ka oficiāli laulība neesot šķirta.
  • 2022.gada 15. decembrī Saeima apstiprina deputāta pilnvaras uz laiku 14 jauniem parlamentāriešiem, tostarp Reiram. Tas bija nepieciešams, jo viņu partijas biedri savas pilnvaras uz laiku nolika, lai strādātu Kariņa jaunajā valdībā;
  • 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās kandidē “Jaunās Vienotības” sarakstā kā 1.numurs Vidzemē, taču netiek ievēlēts;
  • Pēc kukuļošanas skandāla VID atstādinātā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pārmet Reiram, ka katru reizi, kad Valsts ieņēmumu dienests konstatē korupciju, finanšu ministra Jāņa Reira reakcija ir agresīva: Jaunzeme: Katru reizi, atklājot korupciju, finanšu ministra Reira reakcija ir agresīva – Puaro.lv;
  • 2022.gadā pēc klajā nākušā kukuļošanas skandāla VID, Reirs atstādina VID Ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, taču pats tāpēc negrasās atkāpties: Finanšu ministrs negrasās atkāpties no amata saistībā ar VID darbinieku aizturēšanām – Puaro.lv;
  • 2022.g. Uzņēmēji pieprasa Reira atvainošanos par meliem televīzijā – Puaro.lv ;
  • 2022.gadā Reirs un Bordāns – viszemāk, Rinkēvičs – visaugstāk vērtētais ministrs uzņēmēju aptaujā; Kariņš tā pa vidam – Puaro.lv;
  • 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti (ŠEIT vairāk);
  • VID iesniegtā Valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu liecina, ka Reira alga pērn sasniegusi 68 250 eiro, vēl 600 eiro nākuši kā pabalsts no VSAA. Bezskaidrā naudā glabā gandrīz 52 000 eiro, viņš ir arī aizdevis 30 000 eiro (gadu iepriekš bija 43 tūkstoši), deklarācijā arī manāms, ka Reirs pērn izdarījis 17 500 eiro vērtu pirkumu. Kas tas īsti bijis, skaidrs gan nav. Automašīnu ministram nav, toties ir dzīvoklis Rīgā, bet kopīpašumā – zeme Rojas novadā. Pavisam līdzīgi gan šie īpašumi bija norādīti arī iepriekšējā deklarācijā
  • 2020.gada novembrī minēts “Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 10“;
  • 2020.gada novembrī JKP pārstāvošais Saeimas deputāts Feldmans uzstāj, ka “jāmaina Finanšu ministrijas augstākā vadība, lai valstī nebūtu stagnācijas”(ŠEIT vairāk);
  • 2020.gada septembrī Reirs saņem KNAB aizrādījumu par aviokompāniju lojalitātes programmu punktu izmantošanu privātām vajadzībām. Aizrādījums gan attiecas uz laiku, kad Reirs bija labklājības ministra amatā (ŠEIT vairāk);
  • 2020.gada vasarā arvien vairāk saasinās nesaskaņas starp finanšu ministru Jāni Reiru un (VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Reirs asi kritizē VID vadītāju par mēģinājumiem noklusēt sabiedrībai dienesta darbinieku pārkāpumus (ŠEIT vairāk);
  • 2020. gadā Covid-19 pandēmijā J.Reirs vada darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā (ŠEIT vairāk);
  • 2019.gada novembrī Reirs intervijā klāsta savu redzējumu, kur ņemt naudu mediķu algām (ŠEIT vairāk);
  • 2019.gada martā Reirs par savu padomnieku nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos nolemj iecelt kādreizējo skandalozo VID ģenerāldirektora vietnieku, iepriekš no amata aizrotēto Kasparu Čerņecki (ŠEIT vairāk);
  • 2017.gadā pazib ziņa, ka labklājības ministrs Jānis Reirs virzās uz to, lai kļūtu par „jauno Rasnaču” – vairs nepaiet ne nedēļa, lai kādreizējais finansists nenāktu klajā ar jaunu savas nekompetences apliecinājumu (ŠEIT vairāk);
  • 2016.gadā tiek minēts kā viens no premjerministra amata kandidātiem (ŠEIT vairāk);
  • J.Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, vēlāk – finanšu ministrs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazināts proporcionāli pret valsts iekšzemes kopproduktu (mazāk par 3%) un valsts budžeta ieņēmumiem. (ŠEIT vairāk);
  • 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
  • Strādājis Baltijas Asamblejā, ieņemot Baltijas Asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja un Baltijas Asamblejas prezidija locekļa amatus (2002–2014) ;
  • Bijis iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieks;
  • J. Reira dzīvesbiedre Gunda Reire bijusi Saeimas priekšsēdētājas (un partijas biedres) Solvitas Āboltiņas biroja vadītāja, ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās;
  • Latvijas PSR laikā J.Reirs darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas  komjaunatnes (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā. Latvijas kompartijas laikrakstā Cīņa 1987. gada 1. marta numurā ar virsrakstu “Kāds tu esi, pirmrindniek?” tika publicēta intervija ar komjaunieti Jāni Reiru (ŠEIT vairāk).

3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Kriminālā autoritāte
Kriminālā autoritāte

Sveiks, Jāni! Esi lūdzu man labs čoms. Kā lūdzu atnāc vienu dienu arī pie reizes ar mani kaislīgi pabučoties, jo no manis taču gejs tik vien var iznākt, un pēc tam lūdzu dod man vēl vienu iespēju strādāt arī par Tavu miesassargu Valsts drošības dienestā, jo es Tevi tiešām mīlu no visas sirds vairāk par visu šajā pasaulē, un lūdzu kļūsti par manu jauno tēvu! Jo man taču vajag vīru, nevis sievu, jo galu galā arī mans 2. mūža sapnis izskatās iet secen, jo ja pie 1. mūža sapņa man ir gluži kā ar likumu aizliegts atgriezties, lai tik man… lasīt vēl »

Pēdējais slepkava
Pēdējais slepkava

Sveiks, Jāni! Ļoti labi, ka arī Tev pašam dzīvē iet tik ļoti labi, kā iet, tikai ļoti žēl, ka arī Tu neesi pret mani tikpat ļoti žēlsirdīgs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.

Zzz
Zzz

Vajadzētu uzrakstīt par to, kā viņš vadīja Prudentia, ja tur bija kaut kas interesants