Dace Melbārde

Izglītības un zinātnes ministre

Dzimšanas gads: 1971.

Izglītība:

• Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, maģistra grāds sabiedrības vadībā (2001)
• Latvijas Kultūras akadēmija, maģistra grāds kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē (1996)
• Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, bakalaura grāds vēstures zinātnēs (1994)

Pamatprofesija:

• Kultūrpolitikas eksperte, kultūras menedžere, politiķe

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas:

• Izglītojošais darbs – muzeju komunikācijas sastāvdaļa// Muzeju izglītojošais darbs. R.1997.;
• Vai „kultūras laiku” sākums Eiropas Savienībā? LKA rakstu krājums „Kultūras menedžments” R.,2008.;
• Mākslas muzeju nākotnes redzējums saistībā ar valsts kultūrpolitikas prioritātēm. Vīzijas un realitāte. Starptautiskās konferences „Mākslas muzeju vieta kultūras procesos. Vēsture un perspektīvas” rakstu krājums. – R.,2008.;
• Kultūras centru loma kultūrpolitikas īstenošanā. Metodiskais materiāls „Ceļvedis kultūras centru vadībā” V/A „Tautas mākslas centrs”, 2008.
• Priekšvārds Džona Hoka grāmatai „Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā”. – Cēsis, 2007. 91 lpp;

Publikācijas presē:

• Komentāri par nacionālās identitātes stiprināšanu un kultūras lomu valsts drošībā (piemēram, publikācijas portālā Delfi un LSM).
• Viedokļi par Eiropas Savienības kultūrpolitiku un radošo industriju attīstību, publicēti Eiropas Parlaments platformās un intervijās medijos.
• Raksti un intervijas par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi un saglabāšanu (piemēram, Latvijas Avīze).
• Publiski komentāri par kultūras finansējumu, mediju politiku un valsts valodas jautājumiem dažādos Latvijas medijos
• Pozitīvs signāls māksliniekiem un kultūras nozarei /Liesma, 2020/;
• Spēcīgi un neatkarīgi mediji drošākai Latvijai /Latvijas Avīze, 2020/;
• Kā droši lietot medijus un nenoticēt krāpniekiem /Liesma, Auseklis, 2020/;
• Pasvītrošana, nevis izsvītrošana /Liesma, Latvijas Avīze, 2018/
• Kā panākt, lai valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana notiktu pēc viena modeļa / Pietiek, 2017/
• Kāda loma Latvijas valsts simtgades programmā ir reģioniem? /Kurzemes Vārds, 2017/
• Leposimies ar sasniegto! /Latvijas Avīze, 2017/
• Jo lielākas ambīcijas, jo straujāka attīstība /Liesma, 2014/
• Saglabāt savu radošo rokrakstu /Liesma, 2013/
• Mums pieder māksla un kultūras brīnums /Brīvā Daugava, 2013/
• Latvijas spogulis /Diena, 2013/
• „Future of the creative industries: green niche, creative partnerships or laguage weed?”// „More is Better” Nordic_Baltic coorperation 1991 – 2031, 2012. 48 p.
• The 8th Conference of Ministers for Culture of the Baltic Sea States. Riga 16-17.10.2008.-R, 2009. 87 p. Editor and author of 2 chapters.
• The Cultural Dimension of the Baltic Sea Region: identity, framework and future challenges// EU Strategic Challenges in the Baltic Sea Region. Valmiera 2009. 97-106 p.
• Pasaulē un Latvijā. Ar izglītības, zinātnes un kultūras misiju /Latvijas Vēstnesis, 2000/
• Dziesmu un deju svētku ilgmūžībai /Latvijas Vēstnesis, 2004/
• Towards EFA goals: situation in Latvia and cooperation in the Baltic Sea region// Lifelong learning: discourses in Europe; Publ: 2003; p. 60-72. Pieejams šeit.
• Tradition and Simbolism of the Song and Dance Celebration Process in Estonia, Latvia and Lithuania. Līdzautore multinacionālajam pieteikumam cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu proklamēšanai. Pieejams šeit.
• Cik vērti ir Dziesmu svētki? Pieejams šeit. /Saīsinātā versijā Diena, 2004/

Partiju piederība:

• Jaunā Vienotība
• Nacionālā apvienība (2014-2022)

Politiskā pieredze:

• Kultūras ministre – 2013–2019
• Eiropas Parlamenta deputāte – 2019-2024
• Saeimas deputāte (ievēlēta 13. Saeimā) – 2018–2019 (mandātu nolika, stājoties amatā Eiropas Parlaments)

Darba pieredze (valsts pārvaldē / politikā)

• Ministre Kultūras ministrija
• Deputāte Eiropas Parlaments

Darba pieredze ārpus politikas

• Direktore Latvijas Nacionālais kultūras centrs ( kultūras projektu vadība, darbs ar Dziesmu un deju svētku kustību)
• Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore (2011-2013)
• Britu padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāja (2010-2011)
• UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre (1999-2004)

Krimināllietas, skandāli / politiskās diskusijas

• Krimināllietas vai civillietas nav;
• Diskusijas Melbārdes laikā koncentrējās ap trim galvenajiem virzieniem:
  • kultūras finansējuma sadalījums un caurspīdīgums,
  • nacionālās identitātes interpretācija kultūrpolitikā,lielu kultūras projektu un Dziesmu svētku politiskais statuss.

• “Dace Melbārde: Kultūras nozares pienesums neaprobežojas ar kultūrtelpas kvalitāti” — 03.01.2018, LV portāls → rakstā tiek skaidrota un aizstāvēta kultūras finansējuma struktūra, tostarp atbildot uz publiskām debatēm par Dziesmu svētku izmaksām un pārmetumiem par līdzekļu izlietojumu
  • “Dace Melbārde: Varat dēvēt mani par politkorektu” — 25.07.2018, Neatkarīgā Rīta Avīze→ intervijā atspoguļotas asas diskusijas par nacionālās identitātes politiku, jēdzieniem “latviskā” vs. “nacionālā” kultūrtelpa un kultūras ideoloģiskajiem akcentiem
  • “Melbārde sliecas atbalstīt ideju ieviest brīvdienu pēc Dziesmu un deju svētkiem” — 20.02.2014, LSM → atspoguļo politiskas diskusijas par Dziesmu svētku statusu un to pielīdzināšanu valsts svētkiem, kas raisīja iebildumus arī augstākajā politiskajā līmenī
  • “Dace Melbārde: Ja darām, tad kārtīgi. Tā, lai skan!” — 01.11.2014, Diena → diskusijas par ambicioziem kultūras projektiem (piemēram, laikmetīgās mākslas muzeju) un to finansēšanas pieeju

Parādsaistības:

• NAV

Papildu informācija:

• Izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes (JV) kopējie ienākumi no darba valsts pārvaldē pērn pārsniedza 110 000 eiro, liecina iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2025. gadu. No Ārlietu ministrijas par darbu parlamentārās sekretāres amatā viņa saņēma 17 171 eiro atalgojumu. Savukārt pēc iecelšanas izglītības un zinātnes ministres amatā no Valsts kancelejas Melbārdei izmaksāta alga 95 996 eiro apmērā. Papildus tam politiķe ieņēmusi arī vairākus amatus, tostarp Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijā, politiskās partijas “Vienotības” valdē un Sabiedrības integrācijas fondā. Melbārde saņēmusi arī 2400 eiro ienākumus no saimnieciskās darbības un pabalstu 150 eiro. Politiķes bezskaidrās naudas uzkrājumi pērnā gada beigās sasniedza 123 480 eiro. Tāpat uzrādīti ieguldījumi fondos 33 584 eiro apmērā. Melbārdes īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un cits nekustamais īpašums Carnikavas pagastā. Deklarācijā nav norādīti transportlīdzekļi, kā arī nav fiksētas būtiskas parādsaistības vai aizdevumi. Politiķe norādījusi, ka veic iemaksas privātajos pensiju fondos, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana nav reģistrēta.